ASV piedāvā Izraēlai atbalstu, tostarp slepeno izlūkošanas informāciju, kas varētu palīdzēt Izraēlas militārpersonām atklāt teroristiskā grupējuma «Hamās» pazemes tuneļus un tā līderu atrašanās vietas, vēstīja amerikāņu laikraksts The Washington Post.

Sprādzienā daudzstāvu ēkā Krievijas pilsētā Belgorodā sabrukusi ēkas daļa. Vietējās varasiestādes jau pateikušas, ka pie notikušā vainojama Ukraina. Maskava pavēstīja, ka virs Belgorodas apgabala notriektas aptuveni 12 raķetes, ziņoja Latvijas Televīzijas ziņu dienests.

ASV ebreji, kas tradicionāli atbalsta demokrātus,  asi kritizējuši prezidenta Džo Baidena brīdinājumu, ka Vašingtona var pārtraukt bruņojuma piegādi Izraēlai, ja tās karaspēks ieies Gazas joslas Rafahas pilsētā, un šī kritika liecina par iespējamu politiskās lojalitātes maiņu, svētdien komentārā raksta Izraēlas avīze «Jerusalem Post».

Lietuvā svētdien darbosies kopumā 1895 iecirkņi, kas durvis vēruši jau no septiņiem rītā un tiks slēgti plkst.20. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanās nevienam no astoņiem kandidātam svētdien neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, tāpēc 26.maijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta.

Lietuvā svētdien darbosies kopumā 1895 iecirkņi, kas durvis vēruši jau no septiņiem rītā un tiks slēgti plkst.20. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanās nevienam no astoņiem kandidātam svētdien neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, tāpēc 26.maijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta.

Polijas galvaspilsētā Varšavā agrā svētdienas rītā aizdedzies tirdzniecības centrs. Notikuma vietā strādā desmitiem ugunsdzēsēju vienību un virs ēkas pacēlušies biezi dūmi. Apkārtnē dzīvojošie cilvēki aicināti aizvērt logus un izvariīties no došanās ārpus mājām.

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi sestdienas vakarā desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret valdības atbalstīto pretrunīgi vērtēto «ārvalstu aģentu» likumprojektu.

Polijas nacionālā prokuratūra nolēmusi izvirzīt apsūdzības bijušajam Varšavas tiesnesim Tomašam Šmitam, kurš šīs nedēļas sākumā aizbēga uz Baltkrieviju un lūdza tur politisko patvērumu. Saskaņā ar prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām, Šmitam varētu draudēt mūža ieslodzījums.

Desmitiem tūkstošu protestētāju sestdienas, 11. maija, vakarā pārpludinājuši Tbilisi ielas – tur notiek Eiropas gājiens, paužot kategorisku «nē» pozīcijas virzītajam tā dēvētajam «ārvalstu aģentu» likumam. Pret likumu, kas jau pirmdien varētu nonākt uz parlamenta komisijas galda, iebilst ne tiksi protestētāji, bet arī Rietumu partneri.

Dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēks sāka sauszemes ofensīvu Harkivas apgabalā, Ukraina no apgabala evakuējusi vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Harkivas apgabala ziemeļos aizvien turpinās sīvas kaujas.

Lietuvā svētdien, 12. maijā, balsstiesīgie dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Valsts prezidentu. Uz šo vietu cer astoņi kandidāti, bet pagaidām vislielākās izredzes sola līdzšinējam līderim Gitanam Nausēdam. Svētdien gaidāms arī referendums par to, vai atļaut dubultpilsonību.

Izraēlas armija sestdien, 11. maijā, likusi Rafahas iedzīvotājiem evakuēties no līdz šim uzbrukumā neskartiem Gazas joslas dienvidu pilsētas rajoniem, kas varētu liecināt par plāniem paplašināt militāro operāciju, lai gan arvien vairāk izskan aicinājumi Izraēlai atturēties no tādas ofensīvas.

Tieši pēc mēneša Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās notiks no 6.­­–9. jūnijam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijas iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 8. jūnijā. Kopumā būs jāievēl 720 deputāti. Visvairāk deputātu vietas parlamentā būs Vācijai – 96, Francijai – 81, Itālijai – 76, Lietuvai – 11, Latvijai – 9, Igaunijai – 7 deputāti.

Lietuvā svētdien gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet priekšvēlēšanu kampaņa šoreiz bijusi diezgan rāma, Lietuvas medijos tā pat nosaukta par garlaicīgu. Prezidenta vēlēšanās ir izteikts favorīts – tagadējais valsts galva Gitans Nausēda, un priekšvēlēšanu kampaņā iztika bez lieliem skandāliem.

«Ir ļoti nomācoši, kad saka: »Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?« Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: »Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?« Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?» sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas «MIFTAH» pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Krasi saasinājusies situācija uz Harkivas un Belgorodas robežas. Krievija aktīvi mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Kā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, tuvākie mēneši Ukrainai būs ļoti grūti.

Igaunijas Gaisa spēki aicinājuši valsts iedzīvotājus fotografēt lidojošus objektus un nosūtīt fotogrāfijas aizsardzības spēkiem. Armija norāda, ka mobilai aplikācijai «Esi gatavs!» pievienota jauna funkcija, lai ar aplikācijas starpniecību varētu armijai nosūtīt fotoattēlu un rakstisku informāciju.

ASV piektdien paziņoja par jaunu 400 miljonu dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai, tostarp HIMARs sistēmas un raķetes tām. Šī ir trešā palīdzības pakete Ukrainai kopš aprīļa beigās Kongress pēc vairāku mēnešu kavēšanās apstiprināja papildu finansējumu.

Krievijas Valsts dome piektdien premjerministra amatā atkārtoti apstiprināja Mihailu Mišustinu, kurš šajā postenī darbojies kopš 2020. gada.

Lietuva gatavojas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai, kas notiks svētdien. Krievijas propagandisti tikmēr ar prieku ziņo par vienu no kandidātiem – Eduardu Vaitku, kura skandalozie izteikumi sasaucas ar Kremļa propagandas ruporu vēstījumiem.

Uzbrūkot Harkivas apgabalam, Krievija pārbauda Ukrainas spēkus, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns.

Palestīniešu teroristu organizācijas «Hamās» bruņotais spārns piektdien atkal uzbrucis Kerem Šalomas robežšķērsošanas punktam starp Izraēlu un Gazas joslu.

Piektdien ap pieciem rītā Krievijas armija mēģinājusi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Šobrīd ir pieejama ļoti ierobežota informācija par notikošo un to, kas šobrīd notiek.

Krievijas lielpilsētā Sanktpēterburgā piektdien pasažieru autobuss noskrējis no ceļa un iegāzies Moikas upē. Tiek ziņots, ka autobusā bija 15 līdz 20 pasažieru; pašlaik saņemtas ziņas par četriem līdz sešiem bojāgājušajiem.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir uzsācis vizīti Ungārijā, ko uzskata par Pekinai draudzīgāko valsti Eiropas Savienībā (ES). Ceturtdien Sji Dzjiņpins tikās ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku un premjerministru Viktoru Orbānu. Abu valstu līderi arī vienojušies par «visaptverošu stratēģisko partnerību» starp abām valstīm.

Maltas bijušajam premjerministram Džozefam Muskatam ir izvirzītas apsūdzības korupcijā saistībā ar valsts slimnīcu privatizāciju laikā, kad viņš vadīja valdību. Muskatu apsūdz kukuļņemšanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un naudas atmazgāšanā.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Lietuvas iedzīvotāju aktivitāte bijusi salīdzinoši augsta, jo kopumā savu balsi atdeva 53% iedzīvotāju, kamēr Latvijā tie bija vien 33%. Tiesa, šogad arī Lietuvas vēlētāji varētu būt pasīvāki, jo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas jūnijā nesakrīt ne ar vienu citu balsojumu Lietuvā.

Naktī Krievija uzbrukusi Ukrainas teritorijai ar trieciendroniem un ballistiskajām raķetēm. Tikmēr Ukraina ir veikusi kārtējo sekmīgo triecienu Krievijas teritorijā.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir uzsācis vizīti Ungārijā, ko uzskata par Pekinai draudzīgāko valsti Eiropas Savienībā (ES). Vakar Sji Dzjiņpins tikās ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku un premjerministru Viktoru Orbānu.

Izraēlas operācija Gazas joslas dienvidu daļā atkal saasinājusi humānās palīdzības piegādes problēmas. Izplatītie videomateriāli liecina, ka starptautisko palīdzības aģentūru noliktavas ir gandrīz tukšas, un iedzīvotāji spiesti ekonomēt pārtiku.

Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms par baltkrievu kiberpartizānu tīmeklī publicēto datubāzi. Tajā apkopoti apmēram 40 000 ziņojumu, kas e-pastā adresēti Baltkrievijas Valsts drošības komitejai (VDK), tostarp arī no Latvijā dzīvojošajiem. Publicētajā saturā ir daudz informācijas pieprasījumu, sūdzību un arī ziņojumu. Baltkrievu žurnālisti aktīvi pēta šo saturu. Datubāze parāda to, cik tālu cilvēki ir gatavi sadarboties ar kaimiņvalsts izlūkdienestu.

Ar starptautisko organizāciju atbalstu Krievijas agresijai pakļautajā Ukrainā īstenos subsidēto skolu pusdienu programmu. Projektā iekļauta arī kāda Ļvivas apgabala Mostiskas pilsētas izglītības iestāde.

Slovēnijas valdība šodien pieņēmusi lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā līdz jūnija vidum. Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs pavēstījis, ka galīgais lēmums tiks pieņemts vēl pirms 13. jūnija. Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajona sarunā ar žurnālistiem uzsvēra pieņemtā lēmuma neatgriezeniskumu.

«Esmu pārliecināts, ka Eiropas dienu reiz svinēs arī Gruzija un Baltkrievija» mikroblogošanas vietnē «X» ceturtdien, Eiropas dienā, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Lai izrādītu atbalstu kara plosītajai Ukrainai, ceturtdien Kijivā ieradās Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.