Ja Irānas režīms noturēsies, tas kļūs vēl vairāk noskaņots pret Rietumiem. Un tas, savukārt, varētu radīt ilgtermiņa, tostarp terorisma, draudus Eiropā. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Stradiņa universitātes lektors, analītikas un vadības grupas «PowerHouse Latvia» līdzdibinātājs, ārpolitikas eksperts Mārtiņš Vargulis. Viņš skaidroja, ka ASV izvērstās operācijas mērķi joprojām nav skaidri, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropa ir atturīga palīdzībā ASV.

Ungārijā straujiem soļiem tuvojas parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi 16 gadu laikā ir nopietni apdraudēta premjera Viktora Orbāna uzvara. 12. aprīlī ungāri dosies pie vēlēšanu urnām, izvēloties starp ilggadējo premjeru Orbānu un uzlecošo opozīcijas zvaigzni – Pēteru Maģaru. Eiropa cer, ka Maģars uzvaras gadījumā ieņems proeiropeiskāku virzienu, tomēr, visticamāk, Budapeštas un Briseles attiecības paliks sarežģītas, opozīcijas līderim vairākos jautājumos turpinot Orbāna iesākto politisko virzienu.

Ir sākusies ceturtā nedēļa ASV un Izraēlas karam pret Irānu. Karadarbības dēļ joprojām ir ierobežots energoresursu eksports no Persijas līča valstīm, tāpēc naftas un dabasgāzes cenas turas augstākajā līmeni pēdējo četru gadu laikā. ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka varētu samazināties karadarbības intensitāte, taču nav zināms, kad tā varētu beigties. Tramps arī kārtējo reizi kritizēja ASV sabiedrotos par nevēlēšanos militāri iesaistīties, lai palīdzētu atjaunot kuģu satiksmi stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš šogad jau mēģinājis panākt režīma maiņu Venecuēlā un Irānā, ir apņēmības pilns panākt varas maiņu arī Kubā, kas jau daudzus gadus pretojusies amerikāņu centieniem pakļaut Kubu savai ietekmei. Tramps brīdinājis: ja amerikāņiem vēlamais risinājums netiks panākts diplomātiskā ceļā, ASV varētu izmantot arī citus paņēmienus, lai pārņemtu Kubu savā kontrolē.

Lai arī nevar būt pilnīga pārliecība, ka Sīrijai izdosies izvairīties no iesaistīšanās Tuvo Austrumu konfliktā, prezidents Ahmeds aš Šarā uzsver – valsts pašreizējā neitrālā nostāja ir aprēķinātas starptautiskās un reģionālās politikas iznākums.

Sadarbojoties drošības iestādēm 23 valstīs, sagrauta tā sauktā tumšā tīmekļa platforma, kas apkrāpa cilvēkus, piedāvājot iegādāties bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlus, paziņojusi Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver ieņemt vai bloķēt Irānai piederošo, naftas eksportam svarīgo salu – Hārku –, lai varētu piespiest Teherānu atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā. Par to vēsta portāls «Axios», atsaucoties uz četriem avotiem. 

Neļaut ASV varas pārstāvjiem piemirst par Baltijai nepieciešamo atbalstu un drošību. Tāds ir Baltijas interešu aizstāvības dienu galvenais uzdevums. Ik gadu Vašingtonā  sabrauc tautieši no visiem ASV štatiem un dodas uz Kongresu runāt, skaidrot un atgādināt par Baltijai svarīgo. Tie ir dažādu paaudžu pārstāvji, kuri turpina savu trimdā nonākušo vecvecāku iesākto. 

NATO pārvietojusi personālu no savas misijas Irākā uz Eiropu, ņemot vērā saspringto drošības situāciju Tuvajos Austrumos, piektdien paziņojis NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Ukrainas eksperti sadarbojas ar piecām Tuvo Austrumu valstīm cīņā pret Irānas trieciendroniem «Šahed», turklāt ir saņemti papildu pieprasījumi no citām valstīm, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc vairāku nedēļu ilga pārtraukuma sarunās par miera noregulējumu Ukrainā sestdien izziņota jauna Kijivas un Baltā nama pārstāvju tikšanās. Ukraiņu sarunvedēji jau esot ceļā uz ASV. Ceturtdienas vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka sestdien paredzēta jauna tikšanās ar ASV par miera noregulējumu Ukrainā. Zelenskis sacīja, ka Ukraina dara visu iespējamo, lai šīs sarunas būtu patiesi jēgpilnas. 

Saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, Eiropas Savienības (ES) līderi vēlas sagatavoties iespējamai migrantu krīzei, piektdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. 

ASV un Izraēlas karš pret Irānu nav paralizējis Irānas Islāma Republikas varas sistēmu. Tas radīja situāciju, kurā Irāna cenšas nostiprināt savas stratēģiskās pozīcijas Persijas līča reģionā. Nogalinātās augstā ranga amatpersonas nokļuvušas mocekļu statusā, radot stratēģisku efektu.

Francijas jūras spēku karavīrs ar lietotni sporta sasniegumu izsekošanai «Strava» atklājis precīzu valsts lidmašīnu bāzeskuģa «Charles de Gaulle» atrašanās vietu, vēsta laikraksts «Le Monde». 

Šis ir otrais mācību gads, kad arī Igaunijā notiek pāreja uz mācībām tikai igauniski. Kaimiņvalstī pāreja notiek pakāpeniskāk. Ceļā gan parādās vairākas līdzīgas problēmas kā Latvijā. Taču procesā ir atšķirības. Piemēram, kaimiņvalstī krievvalodīgo skolu bērniem, kuri pāriet uz mācībām tikai igauniski, joprojām ir iespēja igauņu valodu mācīties pēc atšķirīgas programmas nekā igauņu skolās.

Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Vairāki mediji vēsta par kādu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lojālu Kremļa blogeri Iļju Remeslo, kurš agrāk plaši vērsies pret režīma kritiķiem, bet tagad pēkšņi neizprotamu iemeslu dēļ publiski kļuvis ļoti kritisks pret varu. Bet trimdas Krievijas opozīcijas pārstāvis Iļja Jašins vēlas dibināt politisko partiju, kuras mērķis būtu apvienot krievus, kas neatbalsta Putinu. 

Tas, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāiesaistās Hormuza šauruma atbloķēšanā, ir nepārprotami skaidrs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs («Latvijas attīstībai»).

Maskava apsver iespēju nosūtīt bruņotas jūras patruļas, lai aizsargātu un pavadītu tā sauktās ēnu flotes kuģus, kas pārvadā Krievijas naftu, vēstīja laikraksts «Financial Times». 

Eiropas Savienība aicinājusi Tuvo Austrumu karā noteikt moratoriju triecieniem pa enerģētikas un ūdensapgādes objektiem. Tomēr militārā operācija turpinās, un arī naktī uz piektdienu no Persijas līča reģiona pienākušas ziņas par raķešu un dronu uzbrukumiem. 

Ilgstošais karš ar agresorvalsti Krieviju Ukrainā aktualizējis jauno karavīru apmācības jautājumu. Divu lielu armijas formējumu komandieri nolēmuši apvienot spēkus un veidot vienotu apmācības programmu.

ASV neplāno izvietot savus spēkus Tuvo Austrumu reģionā, tā ceturtdien žurnālistiem Vašingtonā sacīja ASV prezidents Donalds Tramps, jo operācijas Irānā notiekot daudz raitāk, nekā esot iepriekš paredzēts. Tikmēr Pentagons ir lūdzis vairāku simtu miljardu ASV dolāru lielu finansējumu operāciju turpināšanai. 

Kaut arī lielākā pasaules uzmanība pievērsta Irānai, krustugunīs nonākusi arī Libāna. Izraēla šonedēļ paziņoja, ka sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos ar mērķi vērsties pret Irānas atbalstīto kaujinieku grupējumu «Hizbullāh». Grupējums mēneša sākumā atsāka raķešu uzbrukumus pret Izraēlu, jo tās spēki atrodas Libānas teritorijā un tā ir arī viņu atbilde pēc ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanas. 

Baltkrievija no ieslodzījuma atbrīvojusi 250 politieslodzītos. Tā pavēstīja ASV īpašais sūtnis Džons Kouls, kurš pirms nebrīvē turēto atbrīvošanas Minskā tikās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko. Daļa politieslodzīto ir ieradušies Lietuvā. Starp atbrīvotajiem ir sabiedriskie darbinieki, opozīcijas aktīvisti, žurnālisti un 2020. gada protesta akciju dalībnieki, ziņo baltkrievu neatkarīgie mediji. 

ASV. Izraēla. Irāna. Trīs valstis, kas pēdējās nedēļās dominē pasaules ziņu virsrakstos. Militārie triecieni, nogalināts ilggadējais Irānas līderis, pieaugoša spriedze Tuvajos Austrumos. Kas un kāpēc notiek Tuvajos Austrumos, un kas izraisījis ASV un Izraēlas uzbrukumus Irānai? To skaidro portāls LSM.lv kopā ar Pieci.lv raidījumā «Kas īsti notiek?». 

Palīdzība Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos un enerģētikas cenas – tie ir trīs būtiskākie jautājumi, ko Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien apspriež sanāksmē Briselē. No rīta Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņoja, ka viņš negrasās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, kamēr Ungārija nesaņems Krievijas naftu pa cauruļvadu «Družba». 

Ja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā konservatīvā partija «Fidesz» uzvarēs aprīlī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis plāno sākt nopietnas diskusijas par to, kā rīkoties ar Ungārijas regulāro veto tiesību izmantošanu ES lēmumu pieņemšanas procesā. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta izdevums «Politico».

Budapešta neatbalstīs nevienu Kijivai labvēlīgu lēmumu, kamēr netiks atjaunota Krievijas naftas padeve Ungārijai pa Ukrainas teritoriju šķērsojošo cauruļvadu «Družba», ceturtdien pirms Eiropadomes sanāksmes Briselē paziņoja Ungārijas premjers Viktors Orbāns.

Krievijas Veselības ministrija ir apstiprinājusi jaunās vadlīnijas sieviešu reproduktīvās veselības pārbaužu veikšanai, paredzot ārstiem papildu pienākumu – noskaidrot, cik bērnus sieviete vēlas. Ja sieviete norādīs, ka bērnus nevēlas, ārstam būs jānosūta viņu pie medicīnas psihologa, ziņo Krievijas propagandas medijs TASS.

Ceturtdien publicēts ANO sponsorētais Pasaules laimes ziņojums, kurā Latvija ierindojusies 48. vietā, kas ir par trim vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija gan atpaliek no savām Baltijas kaimiņvalstīm, jo Igaunija ir 46. vietā, bet Lietuva ieņem augsto 28. vietu tieši virs Lielbritānijas.

Polijas tiesa trešdien nolēmusi izdot Ukrainai krievu arheologu Aleksandru Butjaginu, kuru Ukraina apsūdz par nelikumīgu izrakumu veikšanu okupētajā Krimas pussalā, paziņojis Butjagina advokāts.

Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Izraēla trešdien bombardēja Irānas gāzes rūpniecības objektus Persijas līcī, kas radījis jaunu eskalāciju karā. Tā bija atbilde uz Irānas sarīkotajiem vairākiem uzbrukumiem Persijas līča enerģijas objektiem. Izskanējuši arī brīdinājumi par turpmākiem uzbrukumiem.

Starp Ungāriju un Ukrainu ir īpaši saspringtas attiecības, kas vēl vairāk saasinājušās pēdējo mēnešu laikā, tuvojoties aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 18. marta fotogrāfijas.