Maskava plāno līdz 2045. gadam uz okupētajām Ukrainas teritorijām nosūtīt gandrīz 114 000 Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz tā dēvētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu attīstības plāniem, otrdien vēsta laikraksts «Vedomosti».

Aptuveni pēc mēneša Ungārijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un Viktoram Orbānam, kurš pie varas ir jau kopš 2010. gada, šoreiz ir nopietni pretinieki – partija «Tisza», kam socioloģiskās aptaujas sola vērā ņemamus panākumus.  Tomēr Orbāna partija «Fidesz» šos gadus krietni piestrādājusi pie mediju vides «sakārtošanas» šī vārda ne pozitīvajā nozīmē. Viens no pazīstamākajiem ungāru neatkarīgajiem politikas un izmeklējošajiem žurnālistiem Pols Daniels Reņji raidījumā «Mediju anatomija» stāsta par mediju vidi un priekšvēlēšanu kampaņu Ungārijā. 

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) palīdzēs atjaunot Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu «Družba».

Vašingtonas un Havanas sarunās par Kubas nākotni Trampa administrācijas amatpersonas rosinājušas no amata atstādināt prezidentu Migelu Diasu-Kanelu, vēsta laikraksts «New York Times», atsaucoties uz avotiem.

Beļģijas premjera Barta de Vēvera izteikumi intervijā Beļģijas laikrakstā «L'Echo», par to, ka Eiropai ir jāvienojas ar Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un jāatjauno piekļuve lētai enerģijai, izprovocējuši kritiku no Beļģijas politiķiem. 

Speciālisti visā pasaulē meklē veidus, kā padarīt pēc iespējas efektīvāku enerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem. Mākslīgā ūdenskrātuvē Portugālē, kas ir īpašā brīvdabas laboratorija, tiek testēti peldoši saules paneļi.

Attiecībās ar Ungāriju Eiropas Savienībā (ES) vadzis ir tuvu lūšanai, lai gan visu laiku ir centieni atrast kopīgu valodu, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja bijušais ES enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.

Bistro Raunheimā, kas atrodas netālu no Frankfurtes lidostas Vācijā, otrdien nošauti divi cilvēki, paziņojusi Vācijas policija. 

Beļģijas premjera Barta de Vēvera izteikumi intervijā Beļģijas laikrakstā «L'Echo», par to, ka Eiropai ir jāvienojas ar Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un jāatjauno piekļuve lētai enerģijai, izprovocējuši kritiku no Beļģijas politiķiem. 

Pakistānas gaisa triecienā pa narkomānu rehabilitācijas slimnīcu Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nogalināti vismaz 400 cilvēki. Pakistānas varas iestādes noliedz atbildību par traģēdiju.

Eiropas Savienība (ES) ir iedarbinājusi tā dēvēto Ātrās reaģēšanas sistēmu, lai vērstos pret dezinformāciju pirms aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Sistēma paredz sadarbību ar ES dalībvalstīm un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai uzraudzītu un operatīvi reaģētu uz maldinoša satura izplatību, pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) runasvīrs Tomā Renjē. 

Polijas iznīcinātāji piektdien pārtvēruši un pavadījuši Krievijas izlūklidmašīnu virs Baltijas jūras, pirmdien platformā «X» pavēstīja Polijas armija.

Ukrainai nav labu iespēju aizstāt svarīgo Eiropas Savienības (ES) finansiālās palīdzības paketi, ko Ungārija turpina bloķēt, pirmdien vēsta medijs «Kyiv Independent», atsaucoties uz ekspertiem un amatpersonām.

Pēdējā laikā Ukrainas parlamentā valdošajai «Tautas kalpu» frakcijai kļuvis arvien grūtāk nodrošināt atbalstu prezidenta Volodimira Zelenska rosinātajiem likumprojektiem. Reaģējot uz to, Zelenskis piedraudējis – ja deputāti nestrādās, viņš virzīs iniciatīvu grozījumiem likumā, kas ļautu iesaukt karadienestā arī Augstākās radas deputātus. 

Ziņojumapmaiņas lietotne «Telegram» Krievijā faktiski nedarbojas nedz mobilajos tālruņos, nedz datoros, un eksperti uzskata, ka sākusies tās pilnīga bloķēšana.

Karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš, pirmdien paziņojis Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis.

ASV aizvadītās nedēļas beigās apšaudīja desmitiem militāru mērķu uz Irānai piederošās Hārkas salas. Neskarti palika vien uz tās esošie ar naftas infrastruktūru saistītie objekti, un ASV prezidents Donalds Tramps piebilda, ka amerikāņi tiem nav uzbrukuši «tikai aiz pieklājības». Turklāt pēdējā laika Vašingtonas un arī Trampa izteikumi radījuši bažas, ka ASV šo salu, iespējams, tīko iekarot. LSM.lv skaidro, kas ir Hārkas sala un kāda ir tās nozīme ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Jau trešo nedēļu turpinās karš Tuvajos Austrumos, kuram gals joprojām nav saskatāms. Aizvien bloķēts globālajam naftas eksportam svarīgais Hormuza šaurums, un ASV prezidents Donalds Tramps aktīvāk mudina Ķīnu un sabiedrotos palīdzēt amerikāņiem gādāt par drošību šaurumā.

Bijušais Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels asi kritizējis pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) vadību, tostarp savu bijušo priekšnieci, ES galvenās izpildinstitūcijas priekšsēdētāju Uzrulu fon der Leienu.

Francijā svētdien noslēgusies pirmā Francijas vietējo vēlēšanu kārta, kas gadu pirms svarīgajām prezidenta vēlēšanām bija uzskatāma par politiskā noskaņojuma temperatūras pārbaudi.

Interneta krāpniecība pēdējos gados kļuvusi par vienu no ienesīgākajiem organizētās noziedzības veidiem pasaulē. No tās cietuši miljoniem cilvēku visā pasaulē, tostarp arī Eiropā. Liela daļa šādu krāpniecības shēmu bāzētas Dienvidaustrumāzijā, kur īpaši izceļas Kambodža. Tagad valsts varasiestādes sola šo industriju apturēt. 

Āfrikas valstis domā, kā apturēt savu pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā, ko kontinentā izvērš Krievija. Kenijas ārlietu ministrs šonedēļ apmeklē Krieviju, lai pārliecinātu Maskavu pārtraukt kenijiešu vervēšanu, jo pašmājās uz viņu tiek izdarīts spiediens risināt šo situāciju.

Kazakhstānā svētdien, 15. martā, norisinājās referendums par valsts jauno konstitūciju. Trīs valsts mediju publicētās exit-poll aptaujas liecināja, ka grozījumus ir apstiprinājuši aptuveni 87–89 % vēlētāju. 

Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Losandželosā noslēgusies ASV Kinoakadēmijas balvas «Oskars» pasniegšanas ceremonija, kurā, kā iepriekš prognozēts, labākās filmas titulu ieguvis Pola Tomasa Andersona darbs «Cīņa pēc cīņas».  Labākās aktrises balva tikusi Džesijai Baklijai par lomu filmā «Hamnets», viņa arī pirmā īru aktrise, kura saņēmusi augsto atzinību. Bet par labāko aktieri atzīts Maikls B. Džordans no filmas «Grēcinieki».

Ungārijas neatkarības diena Budapeštā aizvadīta politisko partiju sacensības ēnā. Plašos gājienos pulcējās gan premjerministra Viktora Orbāna atbalstītāji, gan viņa pretinieki, kas atbalsta opozīcijas līderi Pēteru Maģaru.

Ziemeļvalstis un Kanāda vienojas pastiprināt sadarbību daudzās jomās, it īpaši aizsardzībā, lai cita starpā stiprinātu savas spējas, veicinātu nozares rūpniecību un reaģētu uz hibrīddraudiem.

Sarunas par iespējām panākt mieru Ukrainā kavējas, jo ASV prezidents Donalds Tramps ir pievērsies karam ar Irānu, vēsta laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.

Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai pēdējā apkures sezonā būtiski pieauguši gan intensitātes, gan precizitātes ziņā. Čerņihivas apgabals Krievijas triecienos enerģētikas objektiem ir cietis bieži. Elektrības atjaunošana Ukrainas iedzīvotāju mājās gulstas uz enerģētikas darbinieku pleciem. Viņus nereti dēvē par «gaismas karotājiem». Lai atjaunotu elektrības piegādi, reizēm nākas strādāt diennaktīm un septiņas dienas nedēļā, vienlaikus riskējot ar savu dzīvību Krievijas armijas atkārtoto triecienu dēļ.

Sākoties trešajai karadarbības nedēļai Tuvajos Austrumos, nav pazīmju, ka tā tuvākajā laikā apsīktu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav gatavs noslēgt vienošanos ar Irānu, lai gan Teherāna to vēloties. Irānas Islāma revolucionārā gvarde savukārt draud vajāt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu tik ilgi, kamēr viņš nav nogalināts. Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka uzsākusi plaša mēroga triecienu vilni Irānas rietumos.

Naftas vada «Družba» atjaunošana ne ar ko neatšķiras no sankciju atcelšanas. Tā sestdien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš karadarbības Tuvajos Austrumos sākuma gan ASV un Izraēla, gan Irānas atbalstītie militārie grupējumi ir veikuši triecienus dažādiem mērķiem Irākas teritorijā. Pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā un tā rezultātā notikušās režīma maiņas Bagdāde un Teherāna kļuva par stratēģiskajiem partneriem. Tomēr ASV un Izraēlas uzsāktie triecieni Irānai varētu atbalsoties arī strukturālajās izmaiņās Irākā, radot lielāku plaisu starp Bagdādi un Teherānu.

irs ASV vēstniecības Venecuēlā sestdien pirmo reizi septiņu gadu laikā tika pacelts ASV karogs pēc tam, kad ASV aizturēja autoritāro līderi Nikolasu Maduro un atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko daļu politieslodzīto atbrīvoja sankciju, nevis cilvēcības dēļ, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Baltkrievijas opozīcijas un demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska.

Irānas režīms, kas šobrīd paralizējis Tuvos Austrumus un naftas tirdzniecību, nav radies nejaušību rezultātā. Pašreizējās represīvās teokrātiskās iekārtas saknes meklējamas krietni senos notikumos – tai skaitā ar Rietumu īstenotu valsts apvērsumu, kas noveda pie Islāma revolūcijas un milzīga naida pret ASV.