Pēdējā laikā Ukrainas parlamentā valdošajai «Tautas kalpu» frakcijai kļuvis arvien grūtāk nodrošināt atbalstu prezidenta Volodimira Zelenska rosinātajiem likumprojektiem. Reaģējot uz to, Zelenskis piedraudējis – ja deputāti nestrādās, viņš virzīs iniciatīvu grozījumiem likumā, kas ļautu iesaukt karadienestā arī Augstākās radas deputātus. 

Ziņojumapmaiņas lietotne «Telegram» Krievijā faktiski nedarbojas nedz mobilajos tālruņos, nedz datoros, un eksperti uzskata, ka sākusies tās pilnīga bloķēšana.

Karam Tuvajos Austrumos, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav nekāda sakara ar NATO un tas nav NATO karš, pirmdien paziņojis Vācijas kanclera Frīdriha Merca preses pārstāvis.

ASV aizvadītās nedēļas beigās apšaudīja desmitiem militāru mērķu uz Irānai piederošās Hārkas salas. Neskarti palika vien uz tās esošie ar naftas infrastruktūru saistītie objekti, un ASV prezidents Donalds Tramps piebilda, ka amerikāņi tiem nav uzbrukuši «tikai aiz pieklājības». Turklāt pēdējā laika Vašingtonas un arī Trampa izteikumi radījuši bažas, ka ASV šo salu, iespējams, tīko iekarot. LSM.lv skaidro, kas ir Hārkas sala un kāda ir tās nozīme ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Jau trešo nedēļu turpinās karš Tuvajos Austrumos, kuram gals joprojām nav saskatāms. Aizvien bloķēts globālajam naftas eksportam svarīgais Hormuza šaurums, un ASV prezidents Donalds Tramps aktīvāk mudina Ķīnu un sabiedrotos palīdzēt amerikāņiem gādāt par drošību šaurumā.

Bijušais Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels asi kritizējis pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) vadību, tostarp savu bijušo priekšnieci, ES galvenās izpildinstitūcijas priekšsēdētāju Uzrulu fon der Leienu.

Francijā svētdien noslēgusies pirmā Francijas vietējo vēlēšanu kārta, kas gadu pirms svarīgajām prezidenta vēlēšanām bija uzskatāma par politiskā noskaņojuma temperatūras pārbaudi.

Interneta krāpniecība pēdējos gados kļuvusi par vienu no ienesīgākajiem organizētās noziedzības veidiem pasaulē. No tās cietuši miljoniem cilvēku visā pasaulē, tostarp arī Eiropā. Liela daļa šādu krāpniecības shēmu bāzētas Dienvidaustrumāzijā, kur īpaši izceļas Kambodža. Tagad valsts varasiestādes sola šo industriju apturēt. 

Āfrikas valstis domā, kā apturēt savu pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā, ko kontinentā izvērš Krievija. Kenijas ārlietu ministrs šonedēļ apmeklē Krieviju, lai pārliecinātu Maskavu pārtraukt kenijiešu vervēšanu, jo pašmājās uz viņu tiek izdarīts spiediens risināt šo situāciju.

Kazakhstānā svētdien, 15. martā, norisinājās referendums par valsts jauno konstitūciju. Trīs valsts mediju publicētās exit-poll aptaujas liecināja, ka grozījumus ir apstiprinājuši aptuveni 87–89 % vēlētāju. 

Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Losandželosā noslēgusies ASV Kinoakadēmijas balvas «Oskars» pasniegšanas ceremonija, kurā, kā iepriekš prognozēts, labākās filmas titulu ieguvis Pola Tomasa Andersona darbs «Cīņa pēc cīņas».  Labākās aktrises balva tikusi Džesijai Baklijai par lomu filmā «Hamnets», viņa arī pirmā īru aktrise, kura saņēmusi augsto atzinību. Bet par labāko aktieri atzīts Maikls B. Džordans no filmas «Grēcinieki».

Ungārijas neatkarības diena Budapeštā aizvadīta politisko partiju sacensības ēnā. Plašos gājienos pulcējās gan premjerministra Viktora Orbāna atbalstītāji, gan viņa pretinieki, kas atbalsta opozīcijas līderi Pēteru Maģaru.

Ziemeļvalstis un Kanāda vienojas pastiprināt sadarbību daudzās jomās, it īpaši aizsardzībā, lai cita starpā stiprinātu savas spējas, veicinātu nozares rūpniecību un reaģētu uz hibrīddraudiem.

Sarunas par iespējām panākt mieru Ukrainā kavējas, jo ASV prezidents Donalds Tramps ir pievērsies karam ar Irānu, vēsta laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.

Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai pēdējā apkures sezonā būtiski pieauguši gan intensitātes, gan precizitātes ziņā. Čerņihivas apgabals Krievijas triecienos enerģētikas objektiem ir cietis bieži. Elektrības atjaunošana Ukrainas iedzīvotāju mājās gulstas uz enerģētikas darbinieku pleciem. Viņus nereti dēvē par «gaismas karotājiem». Lai atjaunotu elektrības piegādi, reizēm nākas strādāt diennaktīm un septiņas dienas nedēļā, vienlaikus riskējot ar savu dzīvību Krievijas armijas atkārtoto triecienu dēļ.

Sākoties trešajai karadarbības nedēļai Tuvajos Austrumos, nav pazīmju, ka tā tuvākajā laikā apsīktu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav gatavs noslēgt vienošanos ar Irānu, lai gan Teherāna to vēloties. Irānas Islāma revolucionārā gvarde savukārt draud vajāt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu tik ilgi, kamēr viņš nav nogalināts. Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka uzsākusi plaša mēroga triecienu vilni Irānas rietumos.

Naftas vada «Družba» atjaunošana ne ar ko neatšķiras no sankciju atcelšanas. Tā sestdien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš karadarbības Tuvajos Austrumos sākuma gan ASV un Izraēla, gan Irānas atbalstītie militārie grupējumi ir veikuši triecienus dažādiem mērķiem Irākas teritorijā. Pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā un tā rezultātā notikušās režīma maiņas Bagdāde un Teherāna kļuva par stratēģiskajiem partneriem. Tomēr ASV un Izraēlas uzsāktie triecieni Irānai varētu atbalsoties arī strukturālajās izmaiņās Irākā, radot lielāku plaisu starp Bagdādi un Teherānu.

irs ASV vēstniecības Venecuēlā sestdien pirmo reizi septiņu gadu laikā tika pacelts ASV karogs pēc tam, kad ASV aizturēja autoritāro līderi Nikolasu Maduro un atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko daļu politieslodzīto atbrīvoja sankciju, nevis cilvēcības dēļ, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Baltkrievijas opozīcijas un demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska.

Irānas režīms, kas šobrīd paralizējis Tuvos Austrumus un naftas tirdzniecību, nav radies nejaušību rezultātā. Pašreizējās represīvās teokrātiskās iekārtas saknes meklējamas krietni senos notikumos – tai skaitā ar Rietumu īstenotu valsts apvērsumu, kas noveda pie Islāma revolūcijas un milzīga naida pret ASV.

Vācijā 96 gadu vecumā miris viens no ievērojamākajiem mūsdienu sociologiem un filozofiem Jirgens Hābermāss, paziņoja Hābermāsa izdevējs «Suhrkamp».

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sestdien vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem, informēja Latvija Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija jau vairāk nekā divus mēnešus darbojas ANO Drošības padomē kā tās nepastāvīgā locekle. Rekordiste šajā ziņā ir Japāna, kas šo krēslu ieņēmusi 12 reizes. Latvijas Televīzijas raidījums «Pasaules panorāma» sarunā ar šīs valsts vēstnieku Latvijā skaidro, kāda ir šīs padomes ietekme, pret to vērstā kritika un iespējas, ko rada šobrīd Latvijai piešķirtais gods.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Irānai piederošajā Hārkas salā esot pilnībā iznīcināti visi militārie mērķi. Caur šo stratēģiski nozīmīgo salu tiek vesti 90 % visas Irānas eksporta jēlnaftas. Salā esošā naftas infrastruktūra nav cietusi. Tikmēr Irānas Revolucionārās gvardes korpuss paziņojis, ka vērsīsies pret ASV sabiedroto Tuvo Austrumu valstu naftas un enerģētikas infrastruktūru, ja būšot veikts uzbrukums Irānas enerģijas aktīviem.

Aizvadītajā naktī Krievijas triecienos Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināti četri cilvēki un ievainoti vismaz 15 cilvēki. Naktī uz sestdienu Krievijas spēki veica plašu uzbrukumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, uz to reaģējot Polija gaisā pacēla iznīcinātājus.

Demogrāfiskā katastrofa. Tā par iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos Ukrainā saka eksperti. Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija augsti mirstības un zemi dzimstības rādītāji, bet daudzi cilvēki darbspējīgā vecumā devās labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Taču četrus gadus ilgušais karš ir paātrinājis negatīvos demogrāfiskos procesus.

«ASV Centrālā pavēlniecība ir veikusi vienu no spēcīgākajiem bombardēšanas reidiem Tuvo Austrumu vēsturē un pilnībā iznīcinājusi visus militāros mērķus Irānas dārgakmenī - Hārkas salā,» vietnē «Truth Social» ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. «Esmu izvēlējies neiznīcināt naftas infrastruktūru salā. Tomēr, ja Irāna vai kāds cits darīs kaut ko, lai traucētu kuģu brīvu un drošu pārvietošanos caur Hormuza šaurumu, es nekavējoties pārskatīšu šo lēmumu,» turpināja prezidents. Viņš aicināja Irānu nolikt ieročus un «glābt to, kas no valsts vēl atlicis».

Francija un Itālija uzsākušas sarunas ar Irānu, lai tā ļautu abu minēto Eiropas valstu kuģiem droši šķērsot Hormuza šaurumu. Par to piektdien vēsta britu laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina sarunu gaitu.

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi «Sea Owl I», par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels apstiprinājis, ka valsts amatpersonas ir sākušas sarunas ar ASV amatpersonām. Viņš pavēstīja, ka sarunas notikušas, lai risinātu pušu starpā esošās viedokļu atšķirības un meklētu sadarbības iespējas. 

«Lukašenko ir Krievijas marionete. Ja Putins kaut ko teiks, Lukašenko sekos.» Šāds viedoklis par situāciju Baltkrievijā piektdien izskanēja diskusijā Rīgā, ko rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. Eksperti un aktīvisti apsprieda rietumvalstu ieviestās sankcijas. Arī to, kā Lukašenko režīmu ietekmē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums daļēji atcelt sankcijas pret Krievijas naftu. 

Pirms gada ASV prezidents Donalds Tramps pārmeta Ukrainai kāršu trūkumu karā pret Krieviju, bet tagad Vašingtona varētu izmantot Kijivas palīdzību cīņā pret Irānas droniem «Šahed».

Iespējams, tuvākajā laikā varētu tikt atbalstīts liela mēroga ASV apbruņojuma sūtījums Taivānai. Atsaucoties uz vairākiem zinošiem avotiem, aģentūra «Reuters» ziņo, ka Baltā nama saimnieks Donalds Tramps varētu uzlikt savu parakstu attiecīgajam dokumentam pēc tam, kad atgriezīsies no vizītes Ķīnā, kas plānota mēneša beigās.