Demogrāfiskā katastrofa. Tā par iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos Ukrainā saka eksperti. Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija augsti mirstības un zemi dzimstības rādītāji, bet daudzi cilvēki darbspējīgā vecumā devās labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Taču četrus gadus ilgušais karš ir paātrinājis negatīvos demogrāfiskos procesus.

«ASV Centrālā pavēlniecība ir veikusi vienu no spēcīgākajiem bombardēšanas reidiem Tuvo Austrumu vēsturē un pilnībā iznīcinājusi visus militāros mērķus Irānas dārgakmenī - Hārkas salā,» vietnē «Truth Social» ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. «Esmu izvēlējies neiznīcināt naftas infrastruktūru salā. Tomēr, ja Irāna vai kāds cits darīs kaut ko, lai traucētu kuģu brīvu un drošu pārvietošanos caur Hormuza šaurumu, es nekavējoties pārskatīšu šo lēmumu,» turpināja prezidents. Viņš aicināja Irānu nolikt ieročus un «glābt to, kas no valsts vēl atlicis».

Francija un Itālija uzsākušas sarunas ar Irānu, lai tā ļautu abu minēto Eiropas valstu kuģiem droši šķērsot Hormuza šaurumu. Par to piektdien vēsta britu laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina sarunu gaitu.

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi «Sea Owl I», par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels apstiprinājis, ka valsts amatpersonas ir sākušas sarunas ar ASV amatpersonām. Viņš pavēstīja, ka sarunas notikušas, lai risinātu pušu starpā esošās viedokļu atšķirības un meklētu sadarbības iespējas. 

«Lukašenko ir Krievijas marionete. Ja Putins kaut ko teiks, Lukašenko sekos.» Šāds viedoklis par situāciju Baltkrievijā piektdien izskanēja diskusijā Rīgā, ko rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. Eksperti un aktīvisti apsprieda rietumvalstu ieviestās sankcijas. Arī to, kā Lukašenko režīmu ietekmē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums daļēji atcelt sankcijas pret Krievijas naftu. 

Pirms gada ASV prezidents Donalds Tramps pārmeta Ukrainai kāršu trūkumu karā pret Krieviju, bet tagad Vašingtona varētu izmantot Kijivas palīdzību cīņā pret Irānas droniem «Šahed».

Iespējams, tuvākajā laikā varētu tikt atbalstīts liela mēroga ASV apbruņojuma sūtījums Taivānai. Atsaucoties uz vairākiem zinošiem avotiem, aģentūra «Reuters» ziņo, ka Baltā nama saimnieks Donalds Tramps varētu uzlikt savu parakstu attiecīgajam dokumentam pēc tam, kad atgriezīsies no vizītes Ķīnā, kas plānota mēneša beigās.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piektdien kritizēja prezidenta Karola Navrocka lēmumu uzlikt veto Polijas parlamenta pieņemtam likumam, kas ļautu Varšavai piekļūt Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem aizsardzības aizdevumiem teju 44 miljardu eiro apmērā.

Ukrainā pretkorupcijas iestādes atklājušas kārtējo korupcijas gadījumu aizsardzības sektorā. Kādā valstij piederošā šīs nozares uzņēmumā personu grupa mākslīgi palielinājusi iepirkumu cenas. Šis gan nav vienīgais pēdējā laikā  gaismā nākušais korupcijas skandāls Ukrainas militārajā rūpniecībā.

Francijā svētdien notiks pašvaldību vēlēšanu pirmā kārta, kurās uz labiem panākumiem cer nacionālkonservatīvie. Otrā kārta paredzēta 22. martā. 

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs uzskata, ka Krievija ir saistīta ar to, kā Irāna karā ar ASV un Izraēlu izmanto dronus «Šahed», vēsta laikraksts «The Guardian». 

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Latvijas Radio sāk jaunu stāstu sēriju par Eiropas sabiedrisko mediju ikdienu un aktuālajām problēmām. Pirmajā epizodē stāsts par Lietuvu, kuras sabiedriskajam medijam LRT tuvākie mēneši varētu būt izšķiroši. Ceturtdien kaimiņvalsts likumdevējā sākta raidsabiedrības darbu regulējošā likuma grozījumu izskatīšana. Izskan bažas, ka tie varētu būt vēl nelabvēlīgāki LRT nekā tie, kas raisīja plašus žurnālistu un Lietuvas sabiedrības protestus pagājušā gada nogalē. 

Ungārija ir atdevusi Ukrainai divas inkasācijas automašīnas, kuras aizturēja pagājušajā nedēļā policijas operācijas laikā. Taču Ungārijas varasiestādes ir paturējušas no automašīnām izņemto zeltu un naudu aptuveni 82 miljonu dolāru vērtībā. Ungārijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, ko Ukraina noliedz.

Pakistāna naktī uz piektdienu veikusi jaunus aviācijas uzbrukumus Afganistānas galvaspilsētai Kabulai un vairākām provincēm, kas robežojas ar Pakistānu. Kabulas policija paziņoja, ka uzlidojumos ir nogalināti vismaz četri cilvēki, bet vēl 15 ievainoti.

Kanāda pastiprinās savas militārās spējas Arktikā, paziņojis Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Šim mērķim atvēlēs 35 miljardus Kanādas dolāru (22,3 miljardi eiro), vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Eiropas Savienības (ES) valstīm ir jāizsniedz transpersonām personu apliecinoši dokumenti, kuros ņemts vērā viņu izvēlētais dzimums, lai viņi varētu dzīvot jebkurā bloka valstī bez diskriminācijas, ceturtdien nolēma ES Tiesa.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute mudinājis militārās industrijas uzņēmumus ražot vairāk un ātrāk. Ar šādu publisku aicinājumu Rute nāca klajā ceturtdien, apmeklējot militārās nozares izstādi «Bedex», kas norisinājās Briselē. 

ASV Mičiganas štatā Detroitas priekšpilsētā ceturtdien auto ietriekts sinagogas ēkā, un bruņots uzbrucējs iesaistījies apšaudē ar apsardzi, pavēstīja likumsargi.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu turpinoties jau otro nedēļu, nav pazīmju, ka konflikts, kurš skāris arī daudzas Persijas līča valstis, varētu mazināties. Par to liecina signāli, ar kuriem apmainījās karojošās puses.

Maskavas tiesa ceturtdien notiesāja 19 cilvēkus par līdzdalību 2024. gadā notikušajā apšaudē Maskavas koncertzālē «Crocus City Hall», kur tika nogalināti 149 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 600.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Centienos izbeigt sabiezējušo konfliktu ar kaujinieku grupējumu «Hizbullāh» Libānas prezidents aicinājis uz tiešām sarunām ar Izraēlu. Vienlaikus viņš asi kritizēja Irānas atbalstīto grupējumu par valsts ievilkšanu plašākā reģionālā karā. Libānas prezidenta pārstāvis Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka Libāna ir gatava sarunām, bet ne laikā, kad to apšauda Izraēla. Tikmēr Irāna paziņojusi, ka pie sarunu galda nav gatava sēsties.

Pieliekot punktu gadsimtiem senai britu politiskajai tradīcijai, Lielbritānijas parlaments nolēmis atteikties no tiesībām aristokrātiem mantot vietu Lordu palātā.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu var apdraudēt Ukrainas spējas aizsargāties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, jo ASV un tās sabiedrotie tērē daudz pretgaisa aizsardzības resursu, vēsta izdevums «Politico».

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 11. marta fotogrāfijas.  

Kalnos dzīve ziemā var būt skarba ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Turcijas ziemeļaustrumos kādā kalnu ciematā vietējie iedzīvotāji devās neparastā glābšanas operācijā, lai palīdzētu vairākus mēnešus sniegā iesprostotiem zirgiem. 

ASV prezidents Donalds Tramps gadiem ilgi ir sludinājis, ka amerikāņiem galvenokārt ir jārūpējas par savām lietām un jācenšas atturēties no iesaistīšanās ārzemju konfliktos. Taču šogad Tramps pamanījies uzsākt jau divas militārās operācijas, kuru mērķis ir panākt valdošā režīma maiņu: Venecuēlā un Irānā. Abos gadījumos amerikāņiem izdevās ļoti strauji aizvākt ilggadējos režīmu līderus, taču ne Venecuēlā, ne Irānā pagaidām nekas neliecina par valdošo režīmu beigām un jaunu spēku nākšanu pie varas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (UNICEF) paziņoja, ka konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radījis katastrofālu situāciju miljoniem bērnu Tuvo Austrumu reģionā.

Konflikts starp Kijivu un Budapeštu par cauruļvadu «Družba», pa kuru tiek transportēta Krievijas nafta, trešdien saasinājies, Ungārijai paziņojot, ka tā nosūtījusi uz Ukrainu delegāciju sarunām, taču Kijiva noliegusi, ka šai delegācijai būtu oficiāls statuss. 

Ungārijā tuvojas parlamenta vēlēšanas un priekšvēlēšanu kampaņā Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā ieņēmis nozīmīgu lomu. Satraukums valda liels, jo jau 15 gadus premjera krēslā sabijušais Viktors Orbāns 12. aprīlī savu amatu varētu zaudēt opozīcijas līderim Pēteram Maģaram. Aptaujas rāda – tikai mēnesi pirms vēlēšanām viņš Orbānam ir priekšā. Laikraksts «Financial Times» vēsta, ka Kremlis sācis informātīvo kampaņu, lai palīdzētu Orbānam tomēr uzvarēt. 

Norvēģijā aizturēti trīs brāļi aizdomās par spridzināšanu pie ASV vēstniecības Oslo nedēļas nogalē, paziņojusi policija.

Maskavā un citās Krievijas pilsētās šajās dienās konstatēti tīkla darbības traucējumi. Kremlis norāda, ka tie turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai garantētu iedzīvotāju drošību.

Pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai izdevies gandrīz pilnībā atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas Dņipropetrovskas apgabalā, kā arī atstumt agresorvalsts karaspēku atpakaļ Zaporižjas apgabalā. Lai gan Ukrainai izdevās īstenot veiksmīgu operāciju, atbrīvojot vairākas teritorijas, šobrīd nav zināms, vai tajās izdosies nostiprināties. Paredzams, ka Krievija pavasarī vai vasarā varētu veikt lielu pretuzbrukumu.