Krievija un Ķīna joprojām ir visaktīvāk spiegojošās valstis Somijā, teikts otrdien publicētajā Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta «Supo» jaunākajā pārskatā par nacionālo drošību. 

Ķīna un Ziemeļkoreja pēc sešu gadu pārtraukuma atjauno tiešo dzelzceļa satiksmi starp galvaspilsētām, un šis solis atspoguļo abu valstu attiecību uzlabošanos. 

ASV un Izraēlas triecieni pret Irānu karā neviļus ierāvuši vairākas reģiona valstis. Un teju pašā šī kara sākumā Baltā nama saimnieks Donalds Tramps izteicies arī par iespēju cīņā pret Teherānas režīmu iesaistīt kurdus – tieši viņu sauszemes spēki varētu ienākt Irānā un palīdzēt gāzt režīmu. LSM.lv un Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska skaidro, kas ir kurdi un kāpēc ASV tos uzlūko kā iespējamu sabiedroto. 

Ukrainas Aizsardzības spēki Brjanskā, Krievijā, veikuši triecienu raķešu vadības sistēmu rūpnīcai, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Vācijā Drēzdenē pēc Otrā pasaules kara aviobumbas atrašanas līdz trešdienas plkst.9 no pilsētas centra jāevakuējas 18 000 cilvēku, otrdien pavēstīja policija.

Latviešu ārstei un zinātniecei Sandrai Lejniecei kopā ar vairākiem citiem eiropiešiem ir piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis. Par to šodien Strasbūrā paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. 

Otrdien Irānā būs paši intensīvākie un smagākie ASV uzlidojumi, preses konferencē Vašingtonā paziņoja ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets. Viņš uzsvēra, ka karš beigsies tikai tad, kad ienaidnieks būs pilnīgi un galīgi sakauts. Tikmēr Baltā nama saimnieks Donalds Tramps liek saprast, ka kara beigas ir tuvu, tomēr līdz šim nepaužot, cik ilgi konflikts Tuvajos Austrumos varētu turpināties.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņam pirmdien bijusi «ļoti laba saruna» ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā un šī brīža saspringto situāciju Tuvajos Austrumos. Tikmēr Kremlis ziņojis, ka Tramps un Putins nav detalizēti apsprieduši sankciju pret Krieviju mazināšanu.

Mūsu pieredze un mūsu kaimiņu pieredze rāda tikai to, ka valstu izolācija nenovedīs pie labākas situācijas. Eiropā mums vajag vairāk sadarboties, vairāk integrēties un cieši strādāt kopā ar partneriem, ja gribam nākotnē nodrošināt drošību un labklājību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» pauda Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To otrdien, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības.

Turpinoties karam Tuvajos Austrumos, atkal atliktas šonedēļ iecerētās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Par sarunu atlikšanu vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka partneru uzmanība pašlaik ir pievērsta situācijai Irānā, tādēļ šonedēļ iecerētās sarunas nenotiks.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Mediji naktī uz otrdienu, 10. martu, neziņoja par plašiem Izraēlas un ASV uzbrukumiem objektiem Irānā un tās prettriecieniem, tomēr Izraēla pirmdien turpināja gaisa triecienus pa grupējuma «Hizbullāh» mērķiem Libānā, bet Bahreinas pārstāvji ziņoja par Irānas triecienos bojā gājušu sievieti.

NATO dalībvalstu kaujas grupas karavīriem Baltijas valstīs, tostarp Lietuvā, galvenais uzdevums ir iespējamās agresijas atvairīšana. Taču tā vienlaikus ir iespēja trenēt iemaņas, ko parasti siltākajā Rietumeiropā ir sarežģīti apgūt. Apmēram 270 Nīderlandes karavīri kopā ar grupas vadošās valsts Vācijas un citu bloka dalībvalstu militārpersonām poligonā netālu no Lietuvas pilsētas Ruklas trenēja izdzīvošanas spējas. 

Meteorīta fragments sabojājis kādas ēkas jumtu Vācijas pilsētā Koblencā. Cilvēki negadījumā nav cietuši. 

Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma vērsusies pie ASV prezidenta Donalda Trampa ar aicinājumu darīt vairāk, lai samazinātu ieroču kontrabandu no ASV uz Meksiku. Šeinbauma sacīja, ka no ASV ievestie ieroči stiprina organizētās noziedzības grupējumus Meksikā, kas regulāri piedzīvo vardarbības uzliesmojumus. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 9. marta fotogrāfijas.  

Pirmdien zvērestu parlamentā nodevis jaunais Portugāles prezidents – centriski kreisās Sociālistiskās partijas līderis Antoniu Zužē Seguru. Savā uzrunā viņš apliecināja gatavību strādāt, lai veicinātu politisko stabilitāti valstī. 

Glāzgovas centrā noticis plašs ugunsgrēks, kura dēļ pirmdien traucēta vilcienu satiksme Skotijā. Ugunsdzēsēji turpina darbu vietā, kur liesmas nopostīja četru stāvu vēsturisko ēku pie noslogotākās dzelzceļa stacijas Skotijā.

Irānā nedēļas nogalē izvēlēts jauns augstākais līderis – Izraēlas un ASV triecienos nogalinātā līdzšinējā valsts vadītāja ājatollas Alī Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī. Lai arī ilgu laiku viņš turējies ēnā, ietekme varas gaiteņos Modžtabam ir liela. Sabiedrībā viņa izvēle gan varētu izraisīt zināmas pretrunas – gan mantotās varas un šim amatam, iespējams, neatbilstošas reliģiskās pakāpes dēļ, gan arī tāpēc, ka Modžtaba iepriekš Irānā ierauts gan vēlēšanu, gan korupcijas skandālos.

Vairāki Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diplomāti ir izteikuši neapmierinātību ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas rīcību saistībā ar ASV un Izraēlas militārajām darbībām pret Irānu, vēsta izdevums «Politico».

Kipras varas iestādes aizdomās par terorismu un spiegošanu aizturējušas Azerbaidžānas pilsoni un Igaunijas valstspiederīgo, vēsta vietējie mediji. Policijas sniegtā informācija liecina, ka 28 gadus vecā vīrieša un 27 gadus vecās sievietes aizturēšana notikusi Larnakā neilgi pirms aizdomās turamo plānotās izlidošanas no salas. 

Irānas islāmistu režīms nav noskaņots padoties karā ar ASV vai mainīt valsts kursu. Tādi secinājumi izskan pēc ultrakonservatīvā Modžtabas Hāmenejī iecelšanas par islāma republikas augstāko garīgo līderi un faktisko vadītāju. 

Polijas lielākā opozīcijas partija «Likums un taisnīgums» (PiS) par savu vadītāju un premjerministra amata kandidātu izraudzījusies Pšemislavu Čarneku, kura vadībā nacionālkonservatīvais spēks cer uzvarēt nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Ieslodzītais Turcijas lielākās pilsētas Stambulas mērs Ekrems Imamoglu pirmdien stāsies tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām smagajām apsūdzībām korupcijā. 

Par jauno Irānas augstāko līderi izraudzīts ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī dēls, 56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī, pavēstījuši Irānas valsts mediji.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklāja, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65 % organizāciju ziņoja par tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40 % ziņoja par finansējuma samazināšanu. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to Briselē sprieda Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas dalībnieki, kuriem institucionālā līmenī pievienojusies arī Latvija.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ritot jau otro nedēļu, Islāma republikā drīzumā šķietami tiks iecelts jauns garīgais līderis un faktiskais valsts vadītājs. Saskaņā ar vietējā medija publiskoto informāciju, Irānas Ekspertu sapulce faktiski pieņēmusi lēmumu par to, kurš būs ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī pēctecis, tomēr viņa vārdu vēl neatklāj. Tikmēr Izraēlas armija paziņojusi, ka turpinās vērsties pret jauno faktisko Irānas līderi.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Japānā 8. februārī notikušās ārkārtas vēlēšanas ir iezīmējušas izšķirošu brīdi valsts iekšpolitikai un ārpolitikai. Vēlēšanās uzvarējusi Liberāldemokrātiskā partija (LDP), bet tās līdere Sanaje Takaiči atkārtoti apstiprināta par premjeri. Uzvara vēlēšanās kļuva par Takaiči stratēģisko triumfu. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ Takaiči vēlas stiprināt Japānas aizsardzības spējas, mainot valsts konstitūcijā noteiktos pacifisma principus.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Turpinoties ASV un Izraēlas karam pret Irānu, aizvadītajā naktī vairāki Islāma republikas naftas nozares objekti tika pakļauti triecieniem. Pēc šiem uzbrukumiem Izraēla signalizēja, ka tuvākajās dienās konflikta eskalācija pastiprināsies. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps apliecinājis vēlmi spēlēt izšķirošu lomu jaunā Irānas līdera iecelšanā.

Svētdienas rītā 5,3 magnitūdu zemestrīce satricināja daļu Grieķijas ziemeļrietumu un reģionu ap populāro kūrortsalu Korfu.

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē – «Šūšanas rota» četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos karā Ukrainā un saglabāt viņu cieņu. Viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» stāstīja, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām.