Izraēlas armija paziņojusi, ka veikusi triecienu Irānas elitāro spēku «Quds» galvenajiem komandieriem Beirūtā. Tikmēr Irāna aizvadītajā naktī turpinājusi apšaudīt Persijas līča valstis, vainojot tās sadarbībā ar ASV un Izraēlas spēkiem.

Svētdienas agrā rītā pie ASV vēstniecības Oslo nograndis sprādziens, taču neviens cilvēks nav cietis, paziņoja Norvēģijas galvaspilsētas policija.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien noraidīja iespēju iesaistīt kurdu kaujiniekus karā Irānā.

Pagājuši četri gadi kopš rīta, kad pamodāmies un sapratām – Eiropā ir sācies pilna mēroga karš. 2022. gada 24. februāris: Krievijas tanki Ukrainā, raķetes Kijivā, miljoniem cilvēku bēg. Tomēr Ukrainas konflikts ar Krieviju nesākās vienā dienā.

Zviedrijas krasta apsardze un policija piektdien aizturēja kravas kuģi ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem, un pastāv aizdomas, ka kuģis pieder Krievijas «ēnu flotei» un pārvadā zagtus Ukrainas graudus, sestdien paziņoja Zviedrijas varasiestādes.

Francijas prezidents Emmanuels Makrons paziņojis par būtisku izmaiņu valsts kodolieroču politikā – Francija palielinās savu kodolieroču skaitu un piedāvās ciešāku sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, lai stiprinātu kontinenta drošību. Eiropā uz šo lēmumu raugās kā uz vēsturisku pagrieziena punktu.

Turpinoties ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu, Islāma republikas varasiestādes paziņoja, ka nedēļas laikā amerikāņu un izraēliešu triecienos nogalināti vairāk nekā 1330 civiliedzīvotāju. Arī aizvadītajā naktī vairākus Irānas reģionus satricināja spēcīgi sprādzieni. Tikmēr Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm.

Naktī uz sestdienu Krievija pret Ukrainu palaidusi kopumā 29 raķetes un 480 dronus, vēsta Ukrainas Gaisa spēki. Pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja vai neitralizēja 19 raķetes un 453 dronus, savukārt uzbrukumos Harkivā nogalināti septiņi cilvēki.

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Persijas līcī kara dēļ ir iestrēguši aptuveni 20 000 jūrnieku, piektdien paziņoja Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) ģenerālsekretārs Arsenio Domingess.

Irānas droni piektdien trāpīja lidostām un naftas rūpniecības objektiem Irākā, un ASV vadītie spēki notrieca vēl dažus dronus virs Irākas Kurdistānas galvaspilsētas Erbīlas pēc brīdinājuma par iespējamiem uzbrukumiem viesnīcām.

Islandē tautas nobalsošana par to, vai atsākt sarunas par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), notiks 29. augustā. Islandes valdība piektdien atbalstīja parlamenta rezolūciju, kurā rosināts rīkot šādu referendumu. 

Ņemot vērā bažas par Gruzijas valdības atkāpšanos no demokrātijas normām un opozīcijas apspiešanu, Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi lēmumu apturēt bezvīzu ceļošanu Gruzijas amatpersonām. 

Krievija sniedz Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts «The Washington Post».

Lai arī šajās dienās ieplānotās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas par miera noregulējumu Ukrainā atceltas uz nenoteiktu laiku, vakar un šodien abas karojošās valstis apmainījās ar kara gūstekņiem.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien intervijā telekanālam CNN pavēstījis, ka Irānā valdošais režīms esot «izkastrēts» un Vašingtona būs gatava sadarboties ar nākamo līderi, kurš būšot amerikāņiem draudzīgs. Tramps arīdzan paziņoja, ka drīzumā gaidāma varas maiņa arī Kubā, kur kopš 1959. gada valda ASV nedraudzīgs sociālistu režīms.

Lietuvas Satiksmes ministrija ir parakstījusi līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviokompāniju «flydubai» par Lietuvas pilsoņu repatriāciju no Dubaijas. 

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Izraēlas karš pret Irānu ir pārņēmis visu Persijas līča reģionu, jo Irāna ik dienu veic raķešu un dronu uzbrukumus kaimiņos esošajām arābu valstīm.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta ceturtdien noraidīja rezolūciju, kas paredzēja ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras vest karu pret Irānu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir uzdevis polittehnologiem un Krievijas militārajam izlūkdienestam iejaukties aprīlī gaidāmajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās. Par to, atsaucoties uz avotiem Eiropas drošības dienestos, vēsta žurnālistikas projekts «VSquare».

ASV prezidents Donalds Tramps atlaidis iekšzemes drošības sekretāri Kristi Noemu, pieaugot neapmierinātībai Baltā nama amatpersonu un Republikāņu partijas likumdevēju vidū. 

Bez Latvijas nav daudz tādu vietu pasaulē, kur augstkolā iespējams studēt tieši latviešu valodu. Viena no tām atrodas Francijā, Parīzē, kur pašlaik latviešu valodas bakalaura vai maģistra grādu iegūst ap 20 studentu. Tiesa, franču studentu vidū vispopulārākās ir japāņu, korejiešu, ķīniešu un arābu valodas, tomēr studentu daudzums nenosaka kvalitāti, pasniedzējiem norādot, ka ir liels gods pasniegt valodu kaut vienam studentam. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka cauruļvads «Družba», pa kuru Krievijas nafta nonāk atsevišķās Eiropas valstīs un kas tika bojāts Krievijas uzbrukumu laikā janvārī, varētu sākt darboties tikai pēc četrām līdz sešām nedēļām. 

Sākt kravāt koferus vai tomēr atcelt lidojumu? Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, daudzas Latvijas ģimenes ir šādas izvēles priekšā. Lai gan oficiāla aizlieguma ceļot uz Ēģipti, Turciju vai Kipru nav, drošības situācija Tuvajos Austrumos liek būt piesardzīgiem. Virkne valstu aicina savus pilsoņus šo reģionu pamest. Vai plānotais atvaļinājums Šarm eš Šeihā tagad ir drošs, skaidroja Latvijas Televīzija. 

Francijai pieder vienīgais neatkarīgais kodolpotenciāls Eiropā un tā ir arī vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras arsenālā ir šie ieroči. Tāpēc Francijas prezidenta paziņojumu – gatavību zem tās «kodollietussarga» pasargāt arī citas valstu bloka valstis – ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» vērtēja kā ļoti pozitīvu signālu. 

Ukrainas iznīcinātājiem F-16 vairāk nekā trīs nedēļas nebija pietiekami daudz raķešu, lai notriektu Krievijas dronus un ballistiskās raķetes, krājumiem izsīkstot tieši laikā, kad Krievija gatavoja lielu gaisa uzbrukumu, vēsta ziņu aģentūra «Reuters», atsaucoties uz trim avotiem.

Makšķernieks no Latvijas Peipusa ezerā šķērsojis kontroles līniju starp Igauniju un Krieviju un neatļauti iegājis Krievijas pusē, kur viņu aizturējuši Krievijas robežsargi.

ASV Senāts trešdien noraidīja demokrātu un republikāņu deputātu kopīgi izstrādātu rezolūciju, kuras mērķis bija ierobežot prezidenta Donalda Trampa iespējas turpināt militārās operācijas Tuvajos Austrumos. Ja likumdevējā Tramps vēl bauda atbalstu, tad vairums ASV iedzīvotāju neatbalsta triecienus Irānā. Neapmierinātība pieaug arī ASV galēji konservatīvajā spārnā, kas ir Trampa galvenā atbalsta bāze. Vairāki pazīstami Trampa atbalstītāji ir publiski kritizējuši karu. 

Kara Tuvajos Austrumos dēļ nav zināms, kad varētu notikt nākamās trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Irāna ceturtdienas rītā sākusi jaunus triecienus pret Izraēlu un ASV armijas bāzēm Persijas līča valstīs, pēc tam kad ASV un Izraēla bija pastiprinājušas Irānas bombardēšanu, bet ASV Jūras spēku zemūdene Indijas okeānā bija nogremdējusi Irānas karakuģi.

ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ir lūgusi Pentagonu nosūtīt vairāk militārās izlūkošanas darbinieku uz tās štābu Floridā, lai atbalstītu operācijas pret Irānu vismaz 100 dienas, bet, visticamāk, līdz septembrim, vēsta tīmekļa izdevums «Politico».

ASV un Izraēlas mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā, kur kopš 1979. gada valda islāma fundamentālistu režīms. Triecienos nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un virkne citu amatpersonu, taču Teherānas režīms negrasās padoties. 

Polija ir galvenais mērķis Krievijas izvērstajām sabotāžas operācijām Eiropā, teikts Starptautiskā pretterorisma centra jaunākajā ziņojumā.

Tuvajos Austrumos jau piekto dienu turpinās karš. Lai arī pamatā triecieni notiek starp ASV-Izraēlas spēkiem un Irānu, karadarbībā ierautas arī citas reģiona valstis, kur izvietoti Irānas atbalstītie kaujinieki, amerikāņu militārās bāzes un ieroči. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par šī kara apmēriem un Irānas militārajām spējām, kuras ASV un Izraēla apņēmušās iznīcināt.

ASV parlamenta augšpalāta – Senāts – noraidījusi rezolūciju, kuras mērķis bija ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras turpināt militāros triecienus Irānai.