Izraēlas spēki pirmdien sākuši uzlidojumus Libānai, tostarp galvaspilsētai Beirūtai, triecienus veicot pēc tam, kad Teherānas atbalstītais kaujinieku grupējums «Hizbullāh», atriebjoties par Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmeneī nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu. 

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar telekanālu ABC sacīja, ka karš ar Irānu varētu turpināties vēl četras vai piecas nedēļas. Taču Baltā nama saimnieka interesēs nav ilgstoša militārā kampaņa, jo aptaujas rāda, ka vairums ASV pilsoņu neatbalsta uzbrukumus Irānai. Ziņu aģentūras «Reuters» pasūtītā aptaujā tikai 27% respondentu atbalstīja karu ar Irānu, bet 43 % atbildēja, ka neatbalsta to.

Ņemot vērā aktuālo drošības situāciju Tuvajos Austrumos, vairākas Līča valstis ir izdevušas steidzamus sabiedrības drošības brīdinājumus par rīcību pēc raķešu un dronu uzbrukumiem un to pārtveršanas, saziņas platformā «X» norāda Ārlietu ministrija (ĀM).

Pēc ilggadējā Irānas režīma garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanas Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā. Tikmēr Izraēla un ASV turpina veikt raķešu triecienus, tostarp pa objektiem Teherānas centrā. Savukārt Irāna veic apšaudes pa objektiem Izraēlā un daudzviet citur reģionā. Izraēla paziņojusi, ka turpinās militārās operācijas, cik ilgi nepieciešams, bet Irānas valdība sola atbildēt. 

Ukrainas bruņotie spēki ik dienu frontē izmanto tūkstošiem dažāda veida dronu, lai izturētu Krievijas uzbrukumus. Dronu loma turpina augt, un arvien svarīgākas ir arī apgādes ķēdes.

Ukrainā šogad aktīvas cīņas turpinās ne vien kaujas, bet arī diplomātiskajā frontē. Lai gan ar ASV starpniecību jau notikušas vairākas Kijivas un Maskavas sarunu kārtas, agresors joprojām turpina uzstāt uz ļoti augstām prasībām, kas pēc būtības nozīmētu Ukrainas kapitulāciju. Ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» norāda, ka Kremļa taktika šajās miera sarunās ir dot morālu triecienu ne tikai Ukrainas sabiedrībai, bet jo īpaši – valsts bruņotajiem spēkiem.

Irāna pēc valsts līdera ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanas ir tuvāk režīma maiņai, to intervijā Latvijas Radio atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Kultūras diplomātijā valoda, māksla, izglītība un kultūra kļūst par instrumentu valstu attiecību stiprināšanai un pozitīva tēla radīšanai. Demokrātiskās valstīs tā balstās uz līdzvērtību, atklātību un draudzību, taču ne visas valstis to pielieto līdzīgiem mērķiem. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kā Krievijas nami, tostarp Maskavas nams Latvijā, ir kļuvuši par ietekmes rīkiem informācijas ieguvei un prokrievisko naratīvu izplatīšanai.

Sestdien, 28. februārī, ASV un Izraēla veikušas gaisa triecienus Irānai, mērķējot arī valsts līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidencei. Naktī uz svētdienu valsts režīmam pakļautā Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī ir izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Tikmēr citās Persijas valstīs svētdienas rītā ir dzirdami jauni sprādzieni.

Droni ir radikāli mainījuši situāciju kara laukā, un Latvijas karavīriem jāmāk lietot dronu tikpat labi kā šaut ar šaujamieroci. To intervijā Latvijas Radio sacīja Darja Borisenko, Ukrainas Nacionālās gvardes bezpilota lidaparātu sistēmu apkalpes komandiere. Intervijā viņa norādīja, ka Ukrainas partneriem jādomā par to, kā dronu tehnoloģijās izglītot iedzīvotājus jau no mazotnes. Darja atzīst – darbā ar droniem jūtas visnoderīgākā, taču kara laikā nācies bombardēt arī savu pilsētu, kas ļoti sāp.

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Ārlietu ministrija (ĀM) pagaidām nav paredzējusi speciālus reisus Latvijas valstspiederīgo aizgādāšanai prom no Tuvo Austrumu valstīm, bet tur nokļuvušajiem iedzīvotājiem sniedz telefoniskas un rakstiskas konsultācijas, izriet no ĀM sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

ASV un Izraēlas gaisa triecieni var nodarīt lielu kaitējumu Irānā valdošajam režīmam, taču bez sauszemes karaspēka operācijām būs ļoti grūti sasniegt ASV un Izraēlas līderu deklarēto mērķi par režīma maiņu Irānā, intervijā Latvijas Televīzijai secina Tuvo Austrumu politikas pētnieks Toms Rātfelders.

ASV sabiedrībā uzreiz pēc triecieniem Irānai parādījušies ļoti dažādi viedokļi. Atbalstu prezidenta Donalda Trampa lēmumam pauduši Republikāņu partijas līderi abās Kongresa palātās. Tā kā republikāņiem ir vairākums Kongresā, tad šis atbalsts ir svarīgs.

Tuvojas Baltijas interešu aizstāvības dienas ASV, kad Vašingtonā atkal pulcēsies baltiešu izcelsmes amerikāņi un Baltijas reģiona atbalstītāji, lai tiktos ar ASV Kongresa locekļu biroju komandām – senatoru un kongresmeņu padotajiem. Tieši viņi ir cilvēki, kuri sagatavo likumdošanas pozīcijas, raksta politikas memorandus un konsultē ievēlētās amatpersonas. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības jautājumi ASV politiskajā procesā tiek aktualizēti īstajos «atslēgas» brīžos.

Stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir būtiska globālajai drošībai, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība»). Viņa norādīja, ka Latvija rūpīgi seko notikumiem Tuvajos Austrumos un ir pastāvīgā saskarsmē ar Latvijas vēstniecībām, Eiropas Savienības (ES) valstīm un citām valstīm.

«Ķīna kļūst redzama visās arēnās, un dažādo sistēmu sadursme nonāk arī pie mums. Tāpēc vajag kritizēt vai slavēt, pārzinot reālo situāciju. Lēmumiem jābalstās faktos, nevis priekšstatos,» Radio NABA raidījumā «Zinātnes vārdā» pauž Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja un Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Eksperte intervijā klāsta svarīgākās atziņas par Ķīnas iekšpolitiku, ārpolitiku un ekonomisko stratēģiju, kas nu nesusi augļus.

Nodziestot gaismai, var izdzist dzīvība. Ukrainas mediķiem šī nav metafora, bet gan skarba ikdiena operāciju zālēs. Pateicoties Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, uz Kijivas «Sirds institūtu» ir nogādātas sešas jaudīgas uzlādes stacijas. Tās kalpo kā drošības spilvens kritiskajos mirkļos, kad pazūd kopējais spriegums, bet līdz ģeneratoru iedarbināšanai vēl jāgaida vairākas sekundes.

Bijušais Hersonas mērs Volodimirs Nikolajenko pievienojās Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā. Kad Krievijas karaspēks 2022. gada marta sākumā okupēja dienvidu pilsētu, 62 gadus vecais bijušais ierēdnis devās pagrīdē. Tā paša gada aprīlī Krievijas spēki viņu nolaupīja. Viņš vairāk nekā divas nedēļas tika turēts Hersonas policijas iecirknī, kuru Krievijas armija bija pārveidojusi par pagaidu aizturēšanas un spīdzināšanas vietu. Saskaņā ar gūsta ziņojumiem viņš tika pakļauts atkārtotai sišanai, pratināšanai un vardarbībai. 

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Viņi nolika malā dzīvi mierā un drošībā. Paņēma rokās ieročus un devās aizstāvēt Ukrainu. Vitālijs Smirnovs, Edgars Platonovs un Ņikita Sļadzevskis – viņi ir trīs publiski zināmie brīvprātīgie karavīri no Latvijas, kas ir krituši kaujās kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma sākuma. Sākoties nu jau piektajam šī kara gadam, Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju piemin mūsu pilsoņus, kas samaksājuši augstāko cenu par Ukrainas, Eiropas un arī mūsu brīvību.

ASV un Izraēlas spēki ir sākuši uzbrukumu Irānai, lai mēģinātu gāzt režīmu, kas jau gadu desmitiem vairo nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Izraēlas drošības politikas pētnieks Kobi Maikls šonedēļ intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» gan atzina, ka nav pilnīgas pārliecības, vai šāds uzbrukums patiešām novedīs pie režīma maiņas Irānā.

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Nīderlandes pilsētas Utrehtas pašvaldība oficiāli pārtraukusi piemērot naudas sodus cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas par nakšņošanu zem klajas debess. Attiecīgais lēmums pēc ilgstošām diskusijām tika pieņemts ar pārliecinošu pilsētas domes deputātu balsu vairākumu. 

Bijušais ASV prezidents Bils Klintons piektdien kongresmeņiem paziņojis, ka neesot neko zinājis par Džefrija Epstīna noziegumiem un pārtraucis ar viņu attiecības, pirms tie nākuši gaismā. 

Krievija noliegusi jebkādu saistību ar Zviedrijā notikušo incidentu, kad Francijas lidmašīnu bāzes kuģim «Charles de Gaulle» pietuvojies nezināmas izcelsmes drons. Zviedrijas amatpersonas iepriekš pieļāvušas, ka tā bijusi kārtējā Krievijas provokācija pret NATO. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nosaucis par absurdiem. 

Polijā plāno aizliegt bērniem līdz 15 gadu vecumam izmantot sociālos medijus. Kā intervijā aģentūrai «Bloomberg» pavēstīja Polijas izglītības ministre Barbara Novacka, šāds aizliegums varētu stāties spēkā 2027. gada sākumā.

Valsts departaments «drošības risku dēļ» atļāvis daļai ASV vēstniecības darbinieku atstāt Izraēlu, piektdien pavēstīja vēstniecība.

Irāna un vidutāja Omāna paziņojušas, ka Ženēvā notikušajās ASV un Irānas sarunās par kodolprogrammu esot «sasniegts ievērojams progress». Jau panākta vienošanās par turpmākām sarunām nākamnedēļ. Lai gan sarunas nav vieglas un domstarpības saglabājas, šķiet, ka ASV ir apņēmīga panākt diplomātisku risinājumu, jo militāras darbības Irānā varētu nenest rezultātu. 

Kamēr Eiropas Savienība (ES) lielāko uzmanību velta bloka paplašināšanai uz austrumiem, trīs ziemeļu zemes – Islande, Norvēģija un Dānijas sastāvā esošā Grenlande – arvien biežāk sākušas runāt par iespējamo pievienošanos ES. Vēlme ietekmēt Briselē pieņemtos lēmumus, ASV mainīgā politika un tirdzniecības kari, kā arī pieaugošais apdraudējums no Krievijas puses mudina visas trīs nācijas apsvērt dalību ES. Grenlande savulaik jau bija ES sastāvā, bet 1985. gadā no tās izstājās. 

Eiropas Komisija (EK) uzdevusi Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēt bijušā Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona saistību ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu laikā, kad Mandelsons bija ES tirdzniecības komisārs.

Pakistānas gaisa spēki naktī uz piektdienu bombardējuši Kabulu un citas Afganistānas lielākās pilsētas. Islāmābāda to dēvē par atbildi kaimiņvalsts uzbrukumiem uz robežas, savukārt Kabula vaino Pakistānu par iepriekš īstenotajiem gaisa triecieniem. 

Medijs «Kyiv Independent» raksta par Krievijas centieniem ietekmēt Ukrainas karagūstekņu radiniekus. Kā norāda Petro Jacenko, Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis, Krievija jau kopš 2022. gada cenšas noskaņot ģimenes pret Ukrainas varas iestādēm.

Igaunijas prokuratūra ir nosūtījusi valsts tieslietu kancleram bezpartejiskā politiķa Tenisa Meldra krimināllietas materiālus un oficiālu pieprasījumu iesniegt Igaunijas parlamentam priekšlikumu par viņa imunitātes atcelšanu.