Izraēlas valdībā nav vienprātības par kara tālāko gaitu. Bijušais Izraēlas aizsardzības ministrs un pašreizējā kara kabineta loceklis Benijs Gancs pieprasījis, lai kabinets līdz 8. jūnijam izstrādātu plānu karam pret palestīniešu kaujinieku grupējumu «Hamās».

Krievijas raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gājuši bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, ziņo Harkivas apgabala prokuratūra. Tikmēr Krievijas triecienos Harkivas apgabala Kupjanskas rajonā nogalināti pieci cilvēki, bet ievainoti desmit. Šonakt Ukraina atvairīja visus 37 Krievijas raidītos «Shahed» bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Savukārt Krievijā notika bezpilota lidaparātu uzbrukumi vairākiem objektiem, ko pēc mediju vēstītā, veikuši Ukrainas spēki.

Irānā prezidenta helikopters veicis avārijas nosēšanos valsts rietumos, ziņo Irānas mediji.

Krievija ir ļoti atkarīga no savas naftas un gāzes eksporta, un šādu valstu ekonomikas apturēt ir ļoti vienkārši, ja vien ir pietiekama politiskā griba, intervijā aģentūrai LETA norādīja Jeruzalemes Ebreju universitātes profesors Ichaks Brudnijs.

Vakar vakarā un šonakt Ukraina piedzīvoja kārtējo «Shahed» bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Ukrainas gaisa spēki ziņo, ka tie bija vērsti no Krievijas teritorijā esošajiem Kurskas un Krasnodaras apgabaliem. Šorīt gaisa spēku atskaitē ziņots, ka visi 37 bezpilota lidaparāti tika notriekti. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi par 61 bezpilota lidaparāta notriekšanu Belgorodas, Krasnodaras apgabalā, kā arī Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Maskava arī apgalvo, ka virs Krimas tika notriektas deviņas ATACMS tipa raķetes.

Šodien Karību jūras reģiona valstī Dominikānā notiek prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Pētnieku vērtējumā uzvaru varētu gūt līdzšinējais valsts vadītājs Luiss Abinaders, kuram aptaujas arī uzrāda vislielāko vēlētāju atbalstu. Vēlētāju aptaujas rāda, ka vairumu vietu valsts likumdevējā var gūt arī prezidenta pārstāvētais politiskais spēks.

Vovčanskas pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet nav ieņemta, savā «Telegram» kanālā ziņo Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili sestdien uzlikusi veto likumam par «ārvalstu ietekmi», kas izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka likums var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

«Premjerministrs, kurš nevis saliedēja, bet sašķēla sabiedrību vēl vairāk,» tā starptautiskajos medijos raksturo Slovākijas premjerministru Robertu Fico, kurš patlaban atgūstas pēc atentāta uzbrukuma. Spriedze Slovākijā ir tik liela, ka valsts iekšlietu ministrs pat paudis – esam pilsoņkara priekšā. Kas ir Fico un kādēļ viņa personība izraisījusi tik daudz pretrunu?

Eiropa pašlaik atrodas situācijā, kādā tā bija 1938. gadā un Ukraina šobrīd cīnās par to, lai nepieļautu plaša kara izcelšanos, tādēļ Rietumiem ir jāizmanto šī iespēja un jāpanāk Ukrainas uzvara, Tallinā notiekošajā Lennarta Meri konferencē pauda amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders.

Vācijas klimata aktīvistu organizācijas «Letzte Generation» («Pēdējā paaudze») biedri sestdienas rītā radījuši nopietnus traucējumus Minhenes lidostas darbā, iekļūstot ierobežotas piekļuves zonās, pavēstīja amatpersonas.

Vairāk nekā divus gadus Krievijas okupētajā Doneckā rakstnieks Staņislavs Asejevs tika turēts mūsdienu koncentrācijas nometnē – cietumā ar nosaukumu «Izolācija.» Pēc gūstekņu apmaiņas 2019. gadā viņš uzrakstīja grāmatu par tur piedzīvoto spīdzināšanu. Tā izdota arī latviski ar nosaukumu «Gaišais ceļš. Kādas koncentrācijas nometnes stāsts.» Asejevs izveidojis arī fondu Krievijas kara noziedznieku uzmeklēšanai un kopš pērnā gada nogales pievienojies karavīriem Ukrainas frontē. 

Šonakt ukraiņu spēki notrieca visus 13 «Shahed» bezpilota lidaparātus, kas tika palaisti no Krievijas, ziņo Ukrainas gaisa spēku komandieris, ģenerālleitnants Mikola Oleščuks. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs vēstī, ka Krievija aizvadītās diennakts laikā kaujas laukā ir zaudējusi 1210 karavīru un 13 tanku. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda, ka Ukrainai nepieciešamas 120 līdz 130 lidmašīnas.

ASV Pārstāvju palātas bijušās spīkeres Nensijas Pelosi dzīvesbiedram Polam Pelosi pāra mājā Sanfrancisko uzbrukušajam vīrietim Sanfrancisko tiesnesis piektdien piesprieda 30 gadus cietumā, vēsta mediji.

No sestdienas spēkā stājas jaunais Ukrainas mobilizācijas likums. Likums stājas spēkā laikā, kad Ukrainai ir jācīnās ar sīvu Krievijas spēku uzbrukumu austrumu frontē.

Kamēr Ukrainā rit viens no grūtākajiem mēnešiem kopš kara sākuma, pārmaiņas piedzīvo Krievijas Aizsardzības ministrija – ilggadējo ministru Sergeju Šoigu nomainījis Andrejs Belousovs. Tas rada bažas, ka Krievija arvien nopietnāk cenšas modernizēt, attīstīt un kopumā savest kārtībā savu aizsardzības industrijas un armijas virtuvi, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Krievijas militārās rūpniecības tempi ir auguši, tai ir plāni stiprināt klātbūtni pie Baltijas valstu un Somijas robežām, tādēļ jāveido spēcīga aizsardzības arhitektūra, tā Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns norādīja sarunā ar Latvijas Televīziju.

Eiropadome piektdien pieņēma lēmumu Eiropas Savienības (ES) teritorijā apturēt Krievijas mediju «RIA Novosti», «Rossijskaja gazeta» un «Izvestija», kā arī ar Maskavu saistītā «Voice of Europe» pārraidīšanu un izplatīšanu.

102 Ukrainas karavīri, kas kaujas laukā zaudējuši kāju zem ceļgala, jau tuvākajās dienās saņems palīdzību no Latvijas – brīvroku kruķus. Pateicoties ziedotāju atsaucībai, izdevies savākt ievērojamu summu un nopirkt šīs dārgās palīgierīces. Lai pārliecinātos, ka kruķi nonāk pie tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi, un lai palīdzētu tos pielāgot, uz Ukrainu dodas arī šīs iniciatīvas autori – divi neiroķirurgi.

Gazas joslas pagaidu piestātnē Vidusjūras krastā piektdien sāka pienākt pirmās palīdzības kravas, pavēstīja ASV armija.

«Tas ir gājiens absolūti Putina stilā, lai nobiedētu Rietumus un teiktu – »lūk, mēs ieceļam tādu cilvēku, kurš visu skaitīs, kurš visam pieies atbildīgi«,» sarunā ar Latvijas Televīziju vērtēja Ukrainas Militāro un juridisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko. Tikmēr Krievijas šogad no jauna uzsākto ofensīvu Ukrainā, viņaprāt, ukraiņi ar stabilu Rietumu atbalstu varētu apturēt jau šovasar.

Šā gada pavasarī uz Ungārijas politiskās skatuves negaidīti parādījās jauns spilgts spēlētājs – Pēters Maģars. Vēl nesen viņš bija valdošās partijas «Fidesz» biedrs un ieņēma ērtus amatus vairāku valsts uzņēmumu vadībā. Maģars bija precējies ar sabiedrībā labi zināmo tieslietu ministri Judīti Vargu, un abu izskatīgā ģimene regulāri parādījās glancētajos žurnālos. Tagad Maģars ir šķīries un pulcē tūkstošiem cilvēku demonstrācijās, kurās apgalvo, ka premjera Viktora Orbāna radītā sistēma ir korumpēta un tai ir jāpieliek punkts.

Francijai piederošajā Klusā okeāna teritorijā Jaunkaledonijā ceturto nakti norisinājās vardarbīgi protesti pret Parīzes ierosinātajām vēlēšanu reformām, kas ir saniknojušas vietējos neatkarības atbalstītājus.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 16. maija fotogrāfijas.

Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Spānijā un citviet pasaulē turpinās strīdi par atsevišķu ieroču veidu piegādi Izraēlai. Tā iemesls ir Izraēlas sauszemes spēku ofensīva ar bēgļiem pārpildītajā Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā.

Eiropas Komisija sākusi oficiālu izmeklēšanu pret ASV kompāniju «Meta» par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Pastāv aizdomas, ka sociālie mediji «Facebook» un «Instagram» pārkāpuši Eiropas digitālo pakalpojumu likumu.

Gazas joslā turpinās Izraēlas armijas un palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» cīņas. Sīvas ielu kaujas notiek Gazas joslas ziemeļu pilsētā Džabalijā. Kaujinieki izmanto tuneļu sistēmu un uzbrūk Izraēlas karavīriem no visām pusēm. Cīņas turpinās arī dienvidu pilsētā Rafahā, un Izraēlas spēki ir pārtraukuši virzību uz priekšu.

Slovākijai nepieciešams panākt demokrātijas atgriešanos pie tās saknēm – tai ir jābūt cīņai starp idejām un risinājumiem, nevis cīņai starp cilvēkiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai uzsver bijušais Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers, kurš ir trešdien sašautā premjera Roberta Fico priekštecis un politiskais oponents.

Ja NATO sabiedrotajiem ir jāizvēlas starp NATO spēju mērķu sasniegšanu un Ukrainas atbalstīšanu, izvēlieties atbalstīt Ukrainu. Jo ieroču un munīcijas krājumi dalībvalstīs būs iespējams atjaunot, bet Ukrainā zaudētās dzīvības gan ne. Tā, uzrunājot NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandierus, ceturtdien paziņoja NATO militārais vadītājs Robs Bauers.

Armēnija un Azerbaidžāna panākušas vienošanos par strīdīgajiem robežas posmiem, kas ir solis ceļā uz attiecību normalizēšanu.

Trešdien notikušais uzbrukums Slovākijas premjeram Robertam Fico ir šokējošs, jo mūsdienu Slovākijas vēsturē nekas tāds nav piedzīvots, LTV raidījumam «Pasaules panorāma» atzina Slovākijas Zinātņu akadēmijas Politikas zinātnes institūta direktors Jurajs Marušiaks. Viņš brīdina, ka tas var novest pie vēl lielākas polarizācijas un sašķeltības sabiedrībā.

Ukrainas karavīri izjaukuši Krievijas karaspēka plānu Harkivas apgabalā maksimāli dziļi iespiesties Vovčanskas pilsētas teritorijā un tur nostiprināties, aizstāvjiem turpinot pildīt kaujas uzdevumus pilsētas ziemeļu daļā un turot pretinieku uguns kontrolē, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Krievijas masveida uzbrukumos Ukrainas energoapgādes sistēmai šopavasar nodarīti tādi postījumi, ka taupības dēļ visā valstī pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma nākas piedzīvot elektroenerģijas atslēgumus.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 15. maija fotogrāfijas.

Ķīnas un Krievijas līderi Sji Dziņpins un Vladimirs Putins ceturtdien Pekinā, kur Krievijas prezidents ieradies, lai panāktu lielāku Ķīnas atbalstu Maskavas ekonomikai un tās uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā, uzsvēra, ka abu valstu saites ir stabilizējošs spēks mūsdienu haotiskajā pasaulē.