Eiropas Savienībai (ES) ir jāpaplašinās, vai arī tā saskarsies ar «jaunu dzelzs priekškaru» tās austrumu flangā. Par to brīdinājis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels 

Pirmdienas, 29.aprīļa, vakarā Krievijas raķešu triecienā pa Ukrainas pilsētu Odesu nogalināti četri, bet ievainoti 32 cilvēki.

Austrija aicinājusi īstenot jaunus centienus, lai regulētu mākslīgā intelekta izmantošanu ieroču sistēmās. Aicinājums izskan laikā, kad Vīnē norisinās konference, kuras mērķis ir atdzīvināt iestrēgušās diskusijas šajā jautājumā.

Krievija izmanto Rietumu ieroču piegādes aizkavēšanos, lai īstenotu ofensīvu, bet ukraiņi cer, ka ātrākas piegādes no sabiedrotajiem stiprinātu frontes līniju Ukrainā. Tā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

NATO militārās plānošanas dokumentos par vienu no neaizsargātākajām vietām aliansē atzīts Suvalku koridors. To nereti dēvē par NATO Ahilleja papēdi. Suvalku koridors ir aptuveni 70 kilometrus gara josla uz Lietuvas un Polijas robežas, un tā vienlaikus atdala Krievijas Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) anklāvu no Baltkrievijas. Lai trenētos aizsargāt šo stratēģiski ievainojamo teritoriju, Lietuvas dienvidos noritēja militārās mācības.   

Ukrainas parlaments ir pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu starptautiskajām organizācijām palīdzēt atbrīvot Krievijas gūstā esošos ukraiņu žurnālistus.

Čehijas policija ir pabeigusi izmeklēšanu lietā par diviem sprādzieniem bruņoto spēku noliktavās Čehijas austrumos pirms desmit gadiem. Izmeklētāji secinājuši, ka sprādzienus organizējuši Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti.

Polijas lauksaimnieki atcēluši blokādes visos robežšķērsošanas punktos ar Ukrainu, pārtraucot divus mēnešus ilgos protestus pret lauksaimniecības produktu importu no kara plosītās kaimiņvalsts.

Ukrainas pilsētā Rivnē demontēts padomju okupācijas režīmu slavinošais piemineklis - «Slavas kalna» komplekss. To atklāja 1985. gada 9. maijā, lai atzīmētu uzvaras Otrā pasaules karā 40. gadadienu.

Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku šonakt izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, lai protestētu pret tā dēvēto «ārzemju ietekmes» likumu. Tas paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.

Pareizticīgie visā pasaulē svētdien, 28. aprīlī, atzīmēja Palmu jeb Pūpolsvētdienu par godu Jēzus Kristus ienākšanai Jeruzalemē. Klusās nedēļas ievadu atzīmēja arī šajā svētajā pilsētā.

Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem.

ASV universitāšu studentu vidū aizvien nerimst protesti pret Gazas karu un atbalstu Izraēlai. Vairāki simti demonstrantu nedēļas nogalē tikuši aizturēti.

Ukrainā aiz būšanas frontē viens no bīstamākajiem darbiem ir elektrostacijās, kas ir viens no Krievijas raķešu triecienu galvenajiem mērķiem. Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzijai (LTV) lūgts neatklāt izpostītās termoelektrostacijas atrašanās vietu.

Ja igauniete Trīnu Perve būtu valsts, Ukrainai ziedoto līdzekļu apjomā viņa apsteigtu ne vienu vien pasaules valsti, jo gada laikā spējusi piesaistīt tuvu pusmiljonam eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijas vienībām. Karš sagrieza kājām gaisā viņas dzīvi, pilnībā mainot viņu kā cilvēku. Sākusi palīdzot Ukrainas bēgļiem Igaunijā, līdzekļu vākšanai viņa pievērsās vien pagājušā gada pavasarī. Šobrīd viņa ir jau savā ceturtajā braucienā uz piefrontes zonu Ukrainai. Līdzekļu vākšanas kampaņas Perve galvenokārt rīko sociālajā tīklā «X».

Situācija frontē Ukrainā aizvien saasinās, ienaidniekam uzbrūkot visā frontes līnijas garumā. Tāpēc Ukrainas armijai nācies trijos frontes punktos nedaudz atkāpties.

Trimdas latvieši pēckara gados Lielbritānijā pierādīja, ka apvienojoties ir iespējams izdarīt neiespējamo, un nu diasporas latvieši ir sasparojušies pierādīt, ka arī jaunākās paaudzes spēj to pašu. Šonedēļ no malu malām sabrauca talcinieki, lai latviešu centrā Straumēnos Lielajā divu dienu talkā ne tikai pļautu zāli un uzraktu dobes, bet apdarītu nopietnākus darbus, tādus kā muižas meža sakārtošana un telpu remonts.

Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedzis aptuveni 450 000, bet zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedzis 10 000.

Un valstis, kuras ir Eiropas Savienībā var dalīties arī idejās. Urbāno dārzu projekts Amsterdamā ir tas, kurš saņēma galveno balvu «Jaunā Eiropas Bauhaus» festivālā Briselē. Tā ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, kurā eksperti, iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kopīgi meklē jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu. Tās ir inovatīvas idejas, kuru galvenais mērķis ir nevis aicināt nopelnīt, bet domāt, ko šīs idejas sniegs iedzīvotājiem. Starp šā gada finālistiem bija arī kāda Latvijas komanda.

Konflikts Gazā ir viens no centrālajiem tematiem svētdien un pirmdien Saūda Arābijā notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma īpašajā sanāksmē. To apmeklē ASV, Eiropas un Tuvo Austrumu politiķi, tostarp palestīniešu amatpersonas, bet Izraēla šajā tikšanās reizē nebūs pārstāvēta. Līdz ar to oficiālie mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un teroristisko grupējumu «Hamās» notiks citur.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 27. aprīļa fotogrāfijas.

Aizdomās par retu un ļoti vērtīgu grāmatu zagšanu no bibliotēkām Eiropas valstīs aizturēti vairāki Gruzijas pilsoņi. Uzskata, ka tā ir daļa no lielākas noziedznieku grupas, kas savulaik apzaga arī Latvijas Nacionālo bibliotēku. No bibliotēkām Eiropā galvenokārt zagti Aleksandra Puškina un Nikolaja Gogoļa darbu izdevumi, kas pēc tam pārdoti Krievijā rīkotās izsolēs.

Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā, uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.

Nīderlandē sestdien, 27. aprīlī, plaši atzīmē Karaļa dienu. Tradīcija paredz, ka daudzi valsts iedzīvotāji šajā dienā velk oranžas drēbes, kas simbolizē Nīderlandes karaļnama oficiālo krāsu, un piedalās dažādos ielu svētkos un sarīkojumos.

ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Jau vairāk nekā trīs gadus Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notiek militārais konflikts starp apvērsuma ceļā pie varas nākušā militārā režīma pārstāvjiem un plaša mēroga opozīciju, kurā ietilpst gan dažādas etniskās organizācijas, gan arī militāristu apvērsumā gāztās demokrātiski ievēlētās varas pārstāvji. Šonedēļ Latvijā viesojās viena no cilvēktiesību aktīvistēm, kura strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem Mjanmā un palīdz apmācīt vietējo kopienu aktīvistus. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 26. aprīļa fotogrāfijas.

Teroristiskā grupējuma «Hamās» pārstāvji sestdien paziņoja, ka pēta jauno Izraēlas pamiera piedāvājumu. Tas izteikts pēc tam, kad Ēģiptes delegācija ieradās Izraēlā, lai mēģinātu atjaunot iestrēgušās sarunas par uguns pārtraukšanu starp abām pusēm. Visi līdzšinējie mēģinājumi atrast kopsaucēju starp Izraēlas vadību un «Hamās» nav vainagojušies ar panākumiem.

Ja video lietotnes «TikTok» īpašnieks – Ķīnas interneta gigants «ByteDance» – izsmels visas likumīgās iespējas lietotnei darbībai ASV teritorijā, tas, visticamāk, atdos priekšroku lietotnes slēgšanai ASV, nevis tās pārdošanai. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja ziņu aģentūra «Reuters».

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai sešu miljardu dolāru (5,6 miljardu eiro) apmērā, Vašingtonai cenšoties aizpildīt nepilnības, kas radušās pēc mēnešiem ilgās ierobežotās ASV palīdzības.

Krievija spēja pārņemt iniciatīvu kaujaslaukā, kamēr Ukraina gaidīja uz jaunas ASV militārās palīdzības apstiprināšanu, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Spānija no savām rezervēm Ukrainai piegādās raķetes «Patriot», tomēr ne palaišanas iekārtas un radarus, piektdien vēsta laikraksts «El Pais»,  atsaucoties uz avotiem valdībā.

Pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiekamība Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik «Patriot» sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.

Neraugoties uz zaudējumiem Krievijas armijas rindās, okupantu virzība Doneckas apgabala Avdijivkas rajonā ir paātrinājusies, jaunākajā analīzē par situāciju kara plosītajā Ukrainā atzinuši britu izlūki.