Šajās dienās liesmo plašas teritorijas ne tikai Francijā un Spānijā, bet arī Portugālē. Valsts pieprasījusi starptautisku palīdzību, lai ierobežotu plašos mežu un krūmāju ugunsgrēkus. Šomēnes palīdzēt Portugāles kolēģiem devās arī 20 ugunsdzēsēji glābēji no Latvijas. Viņi atzīst, ka visgrūtāk bijis pierast pie svelmes, kas valda Portugālē. Dzēšanas darbus apgrūtina arī lielais vējš un kalnainais reljefs. 

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs atkārtoti apstiprinājis savu apņemšanos atbalstīt sarunu atjaunošanu par Kipras atkalapvienošanu. Gutērrešs atsevišķi ticies gan ar Kipras prezidentu Nikosu Kristodulidu, gan Kipras turku līderi Tufanu Erhūrmanu. 

Japānas dienvidrietumos otrdien notikusi 7,1 magnitūdas zemestrīce. Dabas katastrofas rezultātā ievainoti vairāk nekā 50 cilvēku un vairāki gājuši bojā.

Nedēļas sākumā ASV ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai otrdien tiktos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un apspriestu tālāku Baltā nama atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas uzsākto karu.

Tjumeņas naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā apturējusi naftas pārstrādi pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma 25. jūlijā, ziņo aģentūra «Reuters», atsaucoties uz diviem nozares avotiem.

Pieaugot tehnoloģiju uzņēmumu ietekmei, palielinās arī negodīgu darbību risks. Pagājušā nedēļā Eiropas Komisija (EK) piesprieda naudas sodus «Google» un «AliExpress». Kamēr par līderību digitālajā nozarē cīnās ASV un Ķīnas tehnoloģiju milži, Brisele uzmana, lai tie nepārkāptu konkurences noteikumus un lietotāju tiesības. LSM.lv skaidro, kādi likumi paredz sodus uzņēmumiem, kuri faktori nosaka sodu apmēru un kādēļ tie ir nepieciešami?

Centrālāfrikas valsts Čada paziņojusi par plāniem izstāties no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT). Čadas Ārlietu ministrija norādīja, ka šāds lēmums ir pieņemts pēc padziļinātas SKT darbības izvērtēšanas. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 27. jūlija fotogrāfijas. 

Krievijas amatpersonas pieļauj iespēju, ka pēc septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām valstī varētu tikt ieviests karastāvoklis, atsaucoties uz avotiem federālajās un reģionālajās valsts pārvaldes institūcijās, Valsts domē, kā arī Kremlim pietuvinātām personām, vēsta tīmekļa medijs «Vjorstka». 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien Vašingtonā tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Gaidāms, ka sarunu centrā būs Ukrainas pretgaisa aizsardzības vajadzības un mēģinājumi ierobežot Krievijas masīvos uzlidojumus. Zelenskis apmeklēs arī senatora Lindsija Greiema bēres.

Vācijā pieaug sašutums pēc uzbrukuma Berlīnes praida pasākumā, kur pūlī ar mikroautobusu ietriecās drošības iestādēm jau iepriekš zināms islāmists. Uzbrukumā nogalināta 65 gadus veca Polijas pilsone, 29 cilvēki ievainoti, bet aizdomās turēto nākamajā dienā nošāva policija. 

Klimata eksperti brīdina, ka gaidāmais «super El Ninjo» atstās negatīvu ietekmi uz Āfrikas ekonomiku un izraisīs masveida migrāciju no vissmagāk skartajiem reģioniem. Āfrikas Attīstības banka norāda, ka tas skartajām valstīm kopumā varētu nodarīt 10 līdz 20 miljardu ASV dolāru zaudējumus.

Eiropas Savienība (ES) varētu mainīt pieeju sankciju noteikšanai pret Krieviju, atsakoties no līdzšinējās prakses vienlaikus apstiprināt vērienīgas sankciju paketes. Tā vietā Briselē tiek diskutēts par atsevišķu ierobežojošo pasākumu vai sankciju bloku apstiprināšanu, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, vēsta laikraksts «Financial Times».

Berlīnes praida teroraktā sestdienas vakarā nogalināta Polijas pilsone, pirmdien pavēstīja Berlīnes mērs Kajs Vegners. 65 gadus vecā sieviete Berlīnē viesojusies kopā ar meitu, kura ir ievainota.

Francijas vīnu galvaspilsēta Bordo ir apdraudēta. Mežu ugunsgrēki, kas rekordlielā platībā plosās Francijas dienvidrietumos, ir pietuvojušies tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Francijas sestās lielākās pilsētās. Ugunsgrēku dēļ Francijā ir evakuēti jau 220 tūkstoši iedzīvotāju. Ar mežu ugunsgrēkiem cīnās arī Spānijā, kur apdraudējuma dēļ ir evakuēti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome pirmdien aizvadīja pēdējo plenārsēdi pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kurās tiks ievēlēts jaunais Valsts domes sastāvs. Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins centās izmantot pēdējo sēdi, lai demonstrētu parlamenta atbalstu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Olimpiskā čempione daiļslidošanā un Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova sieva Tatjana Navka vērsusies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību atcelt viņai Eiropadomes piemērotās sankcijas, kā arī pieprasījusi izmaksāt kompensāciju vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā.

Venecuēlas opozīcijas līdere un Nobela Miera prēmijas ieguvēja Marija Korina Mačado paziņojusi, ka viņa nepievienosies ASV atbalstītajām sarunām ar Venecuēlas pagaidu prezidenti Delsiju Rodrigesu par valsts nākotni.

Aktīvajā tūrisma sezonā kārtību Horvātijā palīdz uzturēt arī ārvalstu policisti. Viņu galvenais uzdevums ir palīdzēt saviem tautiešiem, tai skaitā sniegt padomus dzimtajā valodā. 

Sīrijas pagaidu prezidents Ahmeds aš Šarā paziņojis, ka Damaska vēlas noslēgt drošības vienošanos ar Izraēlu. 

Brazīlija ir atsaukusi savu vēstnieku Argentīnā uz konsultācijām pēc tam, kad Argentīnas labējais prezidents Havjers Milejs publiski apvainoja Brazīlijas augstākās amatpersonas.

Krievija uzsāktajā karā Ukrainā apstāties neplāno un tieši pretēji – jau gatavo plānus plašākai mobilizācijai, turklāt drīzumā varētu saņemt papildu atbalstu no tās sabiedrotās Ziemeļkorejas. Tā savā ikvakara uzrunā tautai paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

No Krievijas okupētā Dņepras krasta palaisti droni Hersonā «medī» civiliedzīvotājus – gājējus, autovadītājus un arī mediķus, kuri ieradušies palīdzēt ievainotajiem. Tāda ir pilsētas ikdiena jau vairāk nekā trīs gadus. Vietējie šo sistemātisko cilvēku vajāšanu un nogalināšanu sauc par «cilvēku safari», un tas kļuvis par vienu no atklātākajiem Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. 

Asiņaina diennakts aizvadīta Ukrainā. Vismaz septiņi civiliedzīvotāji nogalināti, bet 58 ievainoti Krievijas uzbrukumos Ukrainas pilsētām pēdējo 24 stundu laikā. Pagājušajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu vadāmo aviācijas bumbu, septiņām ballistiskajām raķetēm un 136 lidrobotiem. Postījumi nodarīti galvaspilsētā Kijivā, Harkivā, Krivijrihā un citur. 

Rumānijas gaisa telpā šorīt notriekts bezpilota lidaparāts, paziņoja Valsts prezidents Nikušors Dans. 

ASV šogad ir reģistrēts lielākais saslimšanas ar masalām gadījumu skaits 35 gadu laikā, liecina ASV Slimību kontroles un profilakses centra publicētie dati. Gada pirmajos septiņos mēnešos ASV apstiprināti vismaz 2318 saslimšanas gadījumi, kas ir vairāk nekā visa 2025. gada laikā, kad reģistrēja 2289 inficēšanās gadījumus. Pērn ASV no masalām nomira divi nevakcinēti bērni. 

Berlīnē sestdien praida gaitā auto ietriecoties pūlī, viens cilvēks nogalināts un 16 ievainoti, pavēstīja policija.

Ukrainas tālas darbības dronu triecieni dziļi Krievijas teritorijā tālu no frontes līnijas kļuvuši jau par ikdienu. Arvien biežāk izmanto Ukrainā izstrādātās spārnotās raķetes «Flamingo», un ukraiņi intensīvi strādā arī pie pašu ballistiskajām raķetēm. Tas būs vēl jaudīgāks un spēku līdzsvaru mainošs bruņojums, un Kijivas rokās dos jaunas kārtis, Latvijas Televīzijai teica Ukrainas Aizsardzības rūpniecības padomes vadītājs. Ukraiņu ballistiskās raķetes jau tiek testētas, un Kijiva cer, ka tās būs pieejamas arsenālā jau tuvākajos mēnešos. 

Plašo meža ugunsgrēku dēļ Francijā un Spānijā evakuēti vairāk nekā 250 000 cilvēku. Ugunsdzēsēji dara visu, lai ierobežotu liesmu izplatību, tomēr sausums un spēcīgais vējš nopietni apgrūtina viņu darbu. Francijas valdība ir iesaistījusi armiju liesmu dzēšanā, Eiropas Savienība (ES) ir solījusi sniegt palīdzību Francijai un Spānijai.

ASV prezidents Donalds Tramps Baltā nama korespondentu vakariņās paziņojis, ka kandidēs uz ASV prezidenta amatu arī 2028. gadā. 

Kijivas apgabalā sestdien, 25. jūlijā, izsludinātas sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri piektdien nogalināti Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei netālu no galvaspilsētas Kijivas. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoti. Pēc notikušā sākušās diskusijas par to, vai kara laikā Ukrainā būtu jāaizliedz šādi pasākumi. 

Pēc Ukrainas dronu trieciena sestdien, 25. jūlijā, aizdegusies naftas pārstrādes rūpnīca Krievijas pilsētā Tjumeņā, kas atrodas Rietumsibīrijā, liecina internetā publiskotie video. 

Rumānijā sestdien, 25. jūlijā, jau otro dienu pēc kārtas notriekts bezpilota lidaparāts, kas bija ielidojis valsts gaisa telpā, un tas ir otrais drona notriekšanas gadījums Rumānijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā, paziņoja Rumānijas aizsardzības ministrs Radu Miruca.

Rumānijas pilsēta Oradja kļuvusi par vienīgo salīdzinoši lielo Eiropas Savienības (ES) pilsētu, kuras vadība ilgstoši atsakās pieļaut praida norisi.

 Francijas austrumos piektdien no muzeja nozagta puskilogramu smaga 2500 gadus sena ķeltu zelta kaklarota, paziņojusi prokuratūra.