ASV biznesa žurnāls «Forbes» par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene, kas ieņem 81. vietu. 

Eiropas Savienības (ES) un ASV starpā, kopš amatā stājies Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, iestājies pavisam jauns attiecību posms. To apliecina arī decembra sākumā publicētā Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības stratēģija. Tāpēc Eiropai nu jāsāk atgūties no šoka un jāpieņem jaunā Amerika, arī jāveido jauna komunikācija ar to, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» atzīmē ārpolitikas eksperti.

Austrālijas varasiestādes publiskojušas jaunas detaļas par uzbrucējiem, kuri svētdien sarīkoja masu apšaudi Bondi pludmalē Sidnejā un nogalināja vismaz 15 cilvēkus. 

Serbijas prokuratūra cīņā pret organizēto noziedzību pirmdien apsūdzēja kultūras ministru Nikolu Sekaloviču un vēl trīs amatpersonas amata pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un dokumentu viltošanā, lai dotu zaļo gaismu nekustamā īpašuma projektam, kas bija saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa znotu Džaredu Kušneru.

Francijas pirmā lēdija Brižita Makrona atvainojusies sieviešu tiesību aktīvistēm, kuras viņa bija apsaukājusi rupjos vārdos, izpelnoties plašu sašutumu un kritikas gūzmu sociālajos medijos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis, ka Ukraina neatzīs Donbasu par Krievijai piederošu nedz «de facto», nedz «de iure». 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņa administrācija izmeklē, vai Izraēla pārkāpa Gazas pamieru, sarīkojot uzbrukumu, kurā nogalināja vienu no teroristu grupējuma «Hamās» komandieriem Raadu Saadu.

Polijas prezidents Karols Navrockis pirmdien, 16. decembrī, parakstījis likumu, kas atvieglo ogļraktuvju slēgšanu un paredz izmaksāt 170 tūkstošu zlotu (40 tūkstošu eiro) lielu kompensāciju katram atlaistajam strādniekam. Šis likums ir svarīgs solis Polijas pārejā uz tīrākas enerģijas izmantošanu. 

Spēcīga vētra «Emīlija» izraisījusi plašus plūdus Spānijā un Marokā. Ziemeļāfrikas valstī tā arī prasījusi 37 cilvēku dzīvības. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 15. decembra fotogrāfijas. 

Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka pirmo reizi SBU zemūdens aparāti «Sub Sea Baby» uzspridzinājuši Krievijas «Varšavjanka» klases zemūdeni, kuras vērtība ir vismaz 400 miljoni ASV dolāru, un zemūdene faktiski ir izsista no ierindas. 

Ukraina un ASV panākušas reālu progresu Berlīnē šajās dienās notiekošajās sarunās, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas uzsākto karu. Tā pirmdien paziņoja Kijiva, kuru pie sarunu galda pārstāv kādreizējais Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Viņš ierakstā sociālajā tīklā «X» arī mudināja cilvēkus neklausīties baumās un nepaļauties provokācijām, kas saistītas ar šo sarežģīto sarunu procesu. 

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Francijā tikās ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kā arī ar abu parlamenta palātu – Senāta un Nacionālās asamblejas – vadītājiem. 

Elektroskrejriteņi kļuvuši par pilsētu ielu ikdienu – tas ir veids, kā ērti un lēti pārvietoties, apbraucot sastrēgumus un izbraucot vietas, kur ar auto nevarētu tikt. Taču tie rada arī vairākas problēmas. Anonīmās nomas dēļ Briselē tos nereti izmanto noziegumu pastrādāšanā, tāpēc amatpersonas ieviesušas jaunu likumu – katram lietotājam jānoskenē īpašā lietotnē pase vai ID karte, un tikai tad varēs braukt ar nomas skūteriem. 

Vienu no pazīstamākajiem Honkongas demokrātijas aizstāvjiem Džimiju Lai pirmdien atzina par vainīgu sadarbībā ar ārvalstu spēkiem un musināšanā uz sacelšanos. 78 gadus vecajam mediju magnātam draud mūža ieslodzījums. Tiesa spriedumu lietā pret Džimiju Lai pasludinās ne agrāk kā janvārī. 

Vācijas valdības finansētā starptautiskā raidorganizācija «Deutsche Welle» Krievijā ir pasludināta par «nevēlamu organizāciju».

Desmitiem tūkstošiem cilvēku svētdien Brazīlijas lielākajās pilsētās piedalījās protestos pret Kongresa centieniem samazināt bijušajam valsts prezidentam Žairam Bolsonaru un viņa sabiedrotajiem piespriestos cietumsodus par mēģinājumu sarīkot valsts apvērsumu pēc Bolsonaru zaudējuma 2022. gada prezidenta vēlēšanās.

Igaunijas premjers Kristens Mihals intervijā Latvijas Televīzijai Baltijas valstu sadarbību apdraudējumu gadījumos vērtē kā labu. Viņš uzskata, ka visas trīs valstis ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas. Lai gan drošības situācija reģionā visu laiku mainās, Eiropa kopumā šobrīd ir daudz spēcīgāka nekā pirms gada vai pusgada.

Ukrainas pilsētā Černihivā svētdien notika dienu iepriekš atbrīvoto četru Baltkrievijas politieslodzīto preses konference, kurā viņi pastāstīja, ka nav zinājuši, ka tiks aizvesti uz Ukrainu, kā arī to, ka viņiem Baltkrievijā atņemtas pases. 

Igaunijas premjers Kristens Mihals intervijā Latvijas Televīzijai Baltijas valstu sadarbību apdraudējumu gadījumos vērtē kā labu. Viņš uzskata, ka visas trīs valstis ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas. Lai gan drošības situācija reģionā visu laiku mainās, Eiropa kopumā šobrīd ir daudz spēcīgāka nekā pirms gada vai pusgada.

Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis. Polijas valdību vada premjers Donalds Tusks no valdošās partijas «Pilsoniskā koalīcija». Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizēs, kā prezidenta un premjera atšķirīgās politiskās nostājas ietekmē Polijas valdības darbu.

Svētdien un pirmdien Berlīnē norisinās sarunas par Krievijas izraisītā kara Ukrainā izbeigšanu. Tajās piedalās ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un vairāki citi Eiropas līderi.

Apšaudē universitātē ASV Rodailendas štata Providensā sestdien nogalināti divi un ievainoti deviņi studenti, paziņoja policija.

Austrālijā, Sidnejas Bondi pludmalē, svētdien divi uzbrucēji apšaudījuši ebreju Hanukas svētku pasākumu, nogalinot desmit un ievainojot 12 cilvēkus, pavēstījusi policija.

Austrālijā, Sidnejas Bondi pludmalē, svētdien divi uzbrucēji apšaudījuši ebreju Hanukas svētku pasākumu, nogalinot desmit un ievainojot 12 cilvēkus, pavēstījusi policija.

Dzelzceļa sliežu spridzināšana Polijā, zemūdens kabeļu pārraušana Baltijas jūrā un aizdomīgi droni virs lidostām un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem ir tikai daļa no incidentiem, kuros galvenā aizdomās turamā ir Krievija. Sabotāžas gadījumu skaits Eiropā pēdējos gados ir pieaudzis, un tam ir tieša saikne ar Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā. Kamēr Krievijas armija posta Ukrainu, tikmēr Kremļa specdienestu savervēti cilvēki mēģina sēt haosu Eiropā. Taču Krievija nav vienīgā valsts, kas vēlas kaitēt eiropiešiem.

Baltkrievija ir atbrīvojusi 123 ieslodzītos, un to vidū ir arī protestu kustības līdere Marija Koļesnņikova un Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Bjaļackis, sestdien paziņoja Baltkrievijas valsts mediji un cilvēktiesību aizstāvju grupas.

Redzot ASV vadītās miera sarunas, karš Ukrainā drīzāk varētu beigties pavisam citu iemeslu un visdrīzāk –Krievijas ekonomisko spīļu dēļ. Ja ASV pieturētos pie sankcijām un saņemtos arī Eiropas Savienība, Krievijai klātos ļoti grūti. Tad tik tiešām nākamajā gadā mēs varētu piedzīvot izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» pauda Latvijas Ģeopolitsko pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Satversmes Aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Islande šonedēļ kļuvusi par piekto valsti, kas pieteikusi boikotu Eirovīzijai Izraēlas dalības dēļ. Arī 2024. gada dziesmu konkursa uzvarētājs Nemo paziņojis, ka protestā nosūtīs atpakaļ toreiz saņemto balvu. Eirovīzijai nevajadzētu kļūt par politisku teātri – tā izteicies konkursa priekšsēdētājs. Peripetijas ap Izraēlas dalību atsauc atmiņā arī diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanu. LSM skaidro, vai šie gadījumi vispār ir salīdzināmi, vai Eirovīzija patiesi ir politiski neitrāla, un kāda ir Latvijas nostāja.

ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šajā nedēļas nogalē Berlīnē plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairāku citu Eiropas valstu līderiem. Ir paredzams, ka sarunas notiks par jaunāko Ukrainas miera plāna versiju. Kā zināms, Baltais nams vēlas noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Ukrainā jau līdz Ziemassvētkiem.

ASV valdības asā kritika pret Eiropas Savienību un tās līderiem aizvadītajās dienās daudzus mūsu kontinentā nepatīkami pārsteidza un pat aizvainoja. Tomēr Eiropas politisko līderu atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa nediplomātiskajiem izteikumiem pārsvarā bija visnotaļ atturīga. ASV un Eiropas attiecības Latvijas Radio komentēja ASV Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa. 

Ja Krieviju iedrošinās, tai atdodot teritorijas, ko tā nespēj ieņemt militāri, tā turpinās agresiju, intervijā Latvijas Televīzijai brīdināja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Diskusijas par vienošanos par kara izbeigšanu viņš raksturoja kā smagas, taču uzsvēra, ka Ukraina jūtas komfortabli sarunās ar ASV. 

Irānas drošības spēki piektdien aizturējuši Nobela Miera prēmijas laureāti, sieviešu tiesību aktīvisti Nargesu Mohammadi, pavēstīja viņas atbalstītāji. 

NATO dalībvalstis tuvāko gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas. Tā preses konferencē Berlīnē izteicies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. 

Vācijas valdība šodien apsūdzējusi Krieviju kiberuzbrukumā gaisa satiksmes kontroles sistēmai, kā arī sistemātiskā dezinformācijas kampaņu rīkošanā, tostarp februārī notikušo Bundestāga vēlēšanu laikā.