Japānas parlamenta apakšpalāta ir atbalstījusi Liberāldemokrātiskās partijas līderes Sanaje Takaiči kļūšanu par premjerministri. Par Takaiči kandidatūru nobalsoja 237 no 465 deputātiem. Lai kļūtu par premjerministri, Takaiči ir jāiegūst vismaz 124 no 248 augšpalātas deputātu balsīm. 

Otrdien par Japānas valdības vadītāju ievēlēta Sanaje Takaiči, konservatīvā Liberāldemokrātiskās (LDP) partijas līdere. Takaiči kļuvusi par valsts vēsturē pirmo sievieti premjerministri. Par Takaiči nobalsoja 237 no 465 parlamenta apakšpalātas deputātiem un 125 no 248 augšpalātas deputātiem. 

Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka šovakar no Sarkanā Krusta pārstāvjiem ir saņēmuši izraēliešu ķīlnieka līķi. To Gazas joslas dienvidos Sarkanajam Krustam nodeva palestīniešu teroristu grupējums «Hamās». Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps draudējis vērsties pret «Hamās», ja grupējums pārkāps pamiera vienošanos. 

ASV informējušas Eiropas Savienību (ES), ka pagaidām nepievienosies iniciatīvai izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz avotiem.

Vairāk nekā puse Dienvidkorejas iedzīvotāju uzskata valsts apvienošanos ar Ziemeļkoreju par nevajadzīgu. Šādi ir pirmdien publicētas Korejas Nacionālās apvienošanās institūta aptaujas secinājumi. Tā ir pirmā reize kopš 2014. gada, kad iestāde sāka rīkot aptaujas šajā jautājumā, kad abu Koreju apvienošanās piekritēju skaits pussalas dienvidos ir mazākumā. 

Kolumbija ir atsaukusi savu vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tā pirmdien paziņoja šīs Dienvidamerikas valsts Ārlietu ministrija. Tas noticis, saasinoties ASV prezidenta Donalda Trampa retorikai pret šo valsti un tās prezidentu Gustavo Petro. 

Eiropas Savienības (ES) galvenā diplomāte Kaja Kallasa pēc ES valstu ārlietu ministru tikšanās norādīja, ka ES plāno jau šonedēļ pieņemt 19. sankciju pakotni pret Krieviju. Ministri pauduši skaidru nostāju par to, ka ir jāsāk darbs pie nākamās sankciju pakotnes. Turklāt ministri aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar papildu pasākumiem, lai atbalstītu Ukrainas energodrošību. 

19. oktobrī Afganistāna un Pakistāna noslēdza pamieru, pārtraucot nedēļu ilgušās apšaudes, kas kļuva par vardarbīgāko bruņoto sadursmi kopš 2021. gada, kad varu Afganistānā pārņēma talibi. LSM.lv skaidro, kādēļ starp Afganistānu un Pakistānu notika militārās sadursmes un vai panāktais pamiers spēs garantēt ilgstošu mieru. 

Lietuvas amatpersonas kritizē «Nemunas rītausmas» līdera Remiģija Žemaitaiša komentārus par aizsardzības politiku. Populistiskā spēka politiķis aģentūrai ELTA paziņoja, ka mēģinās panākt, lai nākamajā gadā aizsardzībai netiktu atvēlēti vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Mēs glābām paši sevi un mums pašiem tas arī jāturpina darīt. Paļauties var tikai uz Ukrainas Bruņotajiem spēkiem» – šādi Latvijas Radio uzrunātie Ukrainas iedzīvotāji reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunu rezultātiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību piedalīties ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitā Ungārijā, ja viņš tiks uzaicināts. 

Lidsabiedrības «Emirates» nomātā kravas lidmašīna, kas bija ieradusies Honkongas Starptautiskajā lidostā, noskrējusi no skrejceļa un iebraukusi jūrā. Visi lidmašīnas apkalpes locekļi izdzīvoja un ir nogādāti drošībā, tomēr negadījumā bojā gājuši divi lidostas darbinieki, kuri tobrīd atradās netālu no skrejceļa. 

Pirms gaidāmās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadītāja Vladimira Putina tikšanās Budapeštā notiks arī abu pušu augsta līmeņa amatpersonu saruna. Tomēr būtiski paziņojumi pēc tās nav gaidāmi, Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Līdz ar jaunāko veiksmīgo privātās kompānijas «SpaceX» raķetes «Starship» izmēģinājumu uzņēmums spēris soli uz priekšu jaunu kosmosa izpētes ceļojumu plānošanā. «Starship» ir pasaulē lielākais un spēcīgākais kosmosa kuģis – ar to iecerēts pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal nogādāt cilvēkus uz Mēness virsmas. 

Palestīniešu teroristiskā organizācija «Hamās» un Izraēla viena otru apvaino pamiera pārkāpšanā. Izraēlas armija apgalvo, ka veikusi triecienus Gazas dienvidos pēc tam, kad «Hamās» kaujinieki esot uzbrukuši Izraēlas karavīriem Rafahas tuvumā.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pieprasījis pilnu kontroli pār Ukrainas Doneckas apgabalu, izvirzot to kā nosacījumu kara pārtraukšanai, atsaucoties uz divām augsta ranga amatpersonām, sestdien ziņoja laikraksts «The Washington Post».

Pirms sēsties pie sarunu galda, nepieciešams pārtraukt uguni. Miera sarunām jānotiek klusumā, nevis dārdot raķešu un dronu triecieniem. Tā paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš arīdzan paudis, ka vēlētos vietu pie sarunu galda, kad drīzumā Ungārijā tiksies Donalds Tramps un Vladimirs Putins. Zelenskis gan norādīja, ka nav drošs, vai Putins patiesi gatavs mieram.

Vairāki neidentificēti cilvēki šorīt ielauzās Luvrā, nozaga dārglietas un aizbēga, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Sākoties Krievijas pilna apmēra karam Ukrainā, 2022. gadā līdztekus daudziem citiem palīdzības veidiem Ukrainas brīvprātīgie izdomāja kampaņu, kuras mērķis bija nogādāt velosipēdus humānās palīdzības štābiem, lai atvieglotu pārvietošanos lielajās pilsētās un ciemos. Prioritāte ir piefrontes teritorijas. Šo gadu laikā paplašinājies braucamrīku saņēmēju loks, un tos piešķir arī bērniem, jo velosipēds ir svarīga bērnības atmiņa. Par kampaņu un to, kā pamazām mainās riteņbraucēju kopiena Ukrainā, Latvijas Radio podkāstā «Drošinātājs» plašāk stāsta Marina Bludša no Kijivas Riteņbraucēju asociācijas un Lesja Loiko no nevalstiskās organizācijas «Forza» Užhorodā.

Šveicē aizturēts Latvijas pilsonis Aleksandrs Vabiks, kurš vilcienā krievu valodā draudēja ukraiņu ģimenei, vēsta Polijas ziņu tīkls «TVP World».

Rietumkrastā dzīvojošo palestīniešu raizes pamiera vienošanās nerisina. Izraēla nesen apstiprināja jauna kolonistu apmetņu projekta būvniecību. Tas draud faktiski atdalīt Rietumkrastu no Austrumjeruzalemes un vēl vairāk ierobežot palestīniešu pārvietošanās brīvību.

ASV miljoniem cilvēku sestdien visā valstī protestēja pret prezidenta Donalda Trampa politiku, uzskatot, ka tā apdraud demokrātiju un likuma varu.

Afganistānas talibu valdības un Pakistānas amatpersonas sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā vienojušās par tūlītēju pamieru.

Pieaugot spriedzei Baltijas jūras reģionā, NATO stiprina savu bezpilota aparātu floti. Aliansē sprieda, ka potenciāla konflikta gadījumā, visticamāk, gan sauszemes operācijās, gan jūrā masveidā tiks izmantoti droni. NATO gatavojas šādai varbūtībai.

Eiropas Savienības (ES) mēģinājums ieviest privātās saziņas nepārtrauktu uzraudzību «WhatApp», «Signal», «Telegram» un citos kanālos, lai mazinātu arvien pieaugošo bērnu vardarbības saturu tiešsaistē, ir aprāvies. Dalībvalstu nostāja šajā jautājumā ir atšķirīga, tāpēc jau trešo gadu šī lieta tiek atlikta. Taču tagad vētra sociālajos tīklos par čatu automātisko kontroli ir likusi visiem saausīties un jautājumā iedziļināties pamatīgāk.

Pieaugot spriedzei Baltijas jūras reģionā, NATO stiprina savu bezpilota aparātu floti. Aliansē sprieda, ka potenciāla konflikta gadījumā, visticamāk, gan sauszemes operācijās, gan jūrā masveidā tiks izmantoti droni. NATO gatavojas šādai varbūtībai.

Pēdējo divu gadu laikā pasaules mediju virsrakstos īpaša uzmanība bijusi pievērsta Tuvajiem Austrumiem. Pēc asiņainā 7. oktobra slaktiņa Izraēla atbildēja ar spēku un uzstādīja mērķi iznīcināt palestīniešu teroristu grupējumu «Hamās». Kopš tā brīža visa pasaule tiešsaistē varējusi sekot līdzi iznīcībai Gazas joslā. Trauksmi šo divu gadu laikā cēlušas arī starptautiskās un Izraēlas cilvēktiesību organizācijas.

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam atkal izdevies ietekmēt ASV prezidentu Donaldu Trampu, pēc piektdien notikušās Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā raksta ārvalstu prese.

ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, piektdien tiekoties Vašingtonā, bijusi «saspringta, atklāta un brīžiem neērta diskusija», vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Globālās navigācijas sistēmu (GNSS) traucējumi, par kuriem atbildīga Krievijas Federācija, ietekmē teju 40% no visiem lidojumiem, kas mēneša ietvarā notiek Eiropā. Katru mēnesi tiek fiksēti vismaz 30 000 gadījumi, kad kāda reisa apkalpe ziņojusi par sistēmu traucējumiem. Situāciju neuzlabo arī pieaugošās problēmas, ko civilajai aviācijai rada dažādu bezpilota sistēmu izmantošana. 

Iespējamā tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā izsauc daudz politisku un praktisku jautājumu. Kā zināms, Tramps vēlreiz apliecinājis, ka viņš vēlas runāt ar Putinu tieši Budapeštā, jo viņam simpatizē Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Tomēr Putina lidmašīnai var nebūt vienkārši nokļūt šajā valstī, kurai nav pieejas jūrai.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi par to, ka Eiropa Gruziju ir zaudējusi, diemžēl ir taisnība – vismaz šobrīd. Taču neesam pilnībā zaudējuši un iespējas cīnīties mums ir. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst Gruzijas televīzijas kanāla «TV Formula» žurnāliste Nino Žižilašvili. Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzijas opozīcija apvienotos, kas šobrīd līdz galam nav izdevies, pat neskatoties uz Gruzijas piektās prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. 

ASV galvaspilsētā Vašingtonā piektdien notiek Baltā nama saimnieka Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pirms sarunām abi līderi pauda pārliecību, ka ar Trampa starpniecību būs iespējams izbeigt Krievijas un Ukrainas karu.

Kamēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devies uz Vašingtonu, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu aktīvāk iesaistīties miera procesā, Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas ielās nav jūtama ticība tam, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins patiešām vēlas izbeigt šo karu. 

Eiropas Savienība apsver iespēju sniegt finansējumu un ekspertīzi, lai palīdzētu atbruņot teroristisko grupējumu «Hamās» saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa miera plānu Gazai. Tas norādīts dokumentā, kas piektdien nonācis aģentūras AFP rīcībā.