Francijā pirmdien tika dzēsti divi savvaļas ugunsgrēki, kas nopostījuši vairāk nekā 1300 hektārus vēsturiskajā Fontenblo mežā pie Parīzes.

Ukraina maina savu politisko stratēģiju un tāpēc jāpārkārto arī pašreizējais valdības sastāvs, pērnās nedēļas izskaņā paziņoja valsts līderis Volodimirs Zelenskis. Viņš arī lūdza līdzšinējo premjerministri Jūliju Sviridenko atkāpties no amata, kura tam jau esot piekritusi. Ukrainas medijos izskanējuši vairāki nākamā premjera kandidātu vārdi. LSM.lv skaidro, kas viņi ir un kas par viņiem zināms. 

Ungārijas parlaments pirmdien pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz pārtraukt iepriekšējam premjerministram Viktoram Orbānam lojālā valsts prezidenta Tamāša Šujoka pilnvaru termiņu. 

Eiropas Savienība (ES) ieviesīs vecuma ierobežojumus nepilngadīgajiem sociālo tīklu lietotājiem, pirmdien Briselē, prezentējot bloka ekspertu grupas ziņojumu, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. 

Francijas galvaspilsētā Parīzē dienu pirms Bastīlijas dienas svinībām atklāta piemiņas plāksne baltiešu nevardarbīgās pretošanās akcijai «Baltijas ceļš». Pasākumā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts»), kurš ieradies Francijā, lai piedalītos tā dēvētās Labas gribas koalīcijas sanāksmē. Parīzē pirmdien pulcējušies 30 valstu līderi, arī Ukrainas preizidents Volodimirs Zelenskis. 

Spānijas dienvidos ugunsdzēsējiem izdevies stabilizēt vienu no pēdējo gadu postošākajiem savvaļas ugunsgrēkiem. Almerijas provincē ugunsgrēks prasījis vismaz 13 cilvēku dzīvību, bet daļai evakuēto iedzīvotāju jau ļauts pamazām atgriezties izpostītajos īpašumos.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka ASV pārņems Hormuza šaurumu savā kontrolē un iekasēs 20 % nodevu par kravu tranzītu. ASV karaspēks arīdzan atsāks Irānas ostu blokādi, lai neļautu Irānas kuģiem veikt pārvadājumus.

Lielbritānijas valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt līdz šim lielāko finansējumu valstī dzīvojošās ebreju kopienas drošības stiprināšanai. Kopējais līdzekļu apjoms sasniegs 250 miljonus sterliņu mārciņu jeb teju 300 miljonus eiro. Finansējuma novirzīšana šim mērķim ir atbilde uz virkni pēdējos gados Lielbritānijā notikušajiem vardarbīgiem antisemītiskiem incidentiem.

Drīz pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, Rietumu līderi no savām galvaspilsētām izraidīja simtiem Maskavas spiegu un iekļāva melnajā sarakstā uzņēmumus, kuriem bija saiknes ar Kremli. Kopš tā laika, kā norāda amatpersonas, desmitiem šo izraidīto spiegu ir parādījušies negaidītā vietā — Japānā, raksta portāls «Japan Times.»

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija pirmdien piemērojušas Krievijai saskaņotas sankcijas saistībā ar kiberuzbrukumiem Eiropā, apsūdzot Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) par iesaistīšanos digitālajos uzbrukumos.

Krievijas algotņi, kuru līderis ir 2023. gadā nogalinātā «Vagner» vadoņa Jevgeņija Prigožina dēls, Centrālāfrikas Republikā pārņēmuši savā kontrolē narkotiskā pretsāpju līdzekļa tramadola tirdzniecību. Viņu pārvaldītais apgabals ir gluži kā feodālisma laika lēnis, kas atrodas ārpus vietējās varas un Maskavas kontroles, raksta «Wall Street Journal».

Venecuēlā jūnijā notikušajās divās zemestrīcēs bojāgājušo skaits tuvojas 4500, pavēstījusi valdība.

Vācija finansēs 50 000 uzbrukuma dronu piegādi Ukrainai – tā, atsaucoties uz savu avotu, svētdien ziņoja aģentūra «Reuters», piebilstot, ka pasūtījums ir viens no lielākajiem dronu iegādes darījumiem, ko Ukrainai veic kāda Rietumvalsts.

Pēdējās diennakts laikā Krievija veikusi 932 triecienus 51 apdzīvotajai vietai Zaporižjas apgabalā, kuros ievainoti vismaz 13 cilvēki, tajā skaitā viens bērns, pirmdien paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

To, ko frontē paveic ukraiņi, novērtē arī Norvēģijā. Lai atbalstītu karotājus. Norvēģijas parlamenta deputāts devies kārtējā velobraucienā no Oslo uz Kijivu, kura laikā tiek vākti ziedojumi karavīriem. Viņš uzsver, ka Putins ir bīstams un par viņa nākamo mērķi var kļūt gan Baltija, gan Ziemeļvalstis. 

Eiropā valda vēsturiski augsts skepticisms par ASV gatavību sniegt palīdzību krīzes situācijā. Jauns Eiropas Ārlietu padomes pētījums liecina, ka tikai aptuveni katrs desmitais eiropietis Ameriku joprojām redz kā drošu sabiedroto. Kas mainījies eiropiešu domāšanā, un kā tas ietekmē atbalstu Ukrainai? 

Ukrainā mainīsies ministru kabineta sastāvs, un arī premjerministrei Jūlijai Sviridenko būs jauns amats, svētdien ierakstā platformā «Telegram» paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV bruņotie spēki svētdien deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Teherāna atbildēja ar triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu. Šī ir jau trešā reize nedēļas laikā, kad abas karojošās puses apmainās triecieniem.

ASV senators un tuvs Baltā nama saimnieka Donalda Trampa sabiedrotais Lindsijs Greiems miris sestdienas vakarā, paziņojis viņa birojs. Greiems nupat bija atgriezies no Kijivas, kur viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas bruņotie spēki devuši triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabala Sizraņā, kā arī desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, svētdien paziņoja Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.

ASV bruņotie spēki svētdien deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Teherāna atbildēja ar triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu.

Venecuēlā 24. jūnijā notikušajās divās zemestrīcēs bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 4300, 11. jūlijā paziņoja valdība.

Polijā un Ukrainā šodien piemin asiņaino svētdienu – 1943. gada 11. jūliju, kad Otrā pasaules kara laikā ukraiņu nemiernieku armija Volīnijā sāka masveidā slepkavot poļu  civiliedzīvotājus. Tiek lēsts, ka līdz 1945. gadam tika noslepkavoti pat līdz 100 tūkstošiem etnisko poļu.

Moldovas premjerministra amatam tiks virzīts uzņēmējs Vasile Tofans. Par to 11. jūlijā paziņoja valsts prezidente Maija Sandu. Tofanu izvirzīja valdošā proeiropeiskā «Rīcības un solidaritātes» partija. Jaunu valdības vadītāju nācās meklēt pēc tam, kad no amata atkāpās Aleksandru Muntjanu.

Krievijas kombinētajā nakts uzbrukumā Ukrainai notriekti gandrīz visi droni, taču tikai divas no 12 raķetēm, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki. Pēc triecieniem Kijivai ievainoti vismaz 11 cilvēki. Tikmēr Baltais nams atbalstīs ASV Kongresā pārstāvēto republikāņu un demokrātu kopīgi saskaņoto likumprojektu, kas ļautu Vašingtonai noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, kā arī valstīm, kas iegādājas Krievijas naftu un degvielu, vizītē Kijivā paziņojis ASV senators Lindsijs Greiems.

Lielbritānijā policija izmeklē bijušās valdības ministres, Pārstāvju palātas un Eiropas Parlamenta deputātes Annas Videkombas nāvi kā slepkavību. 11. jūlija rītā vietējā policija paziņoja, ka iepriekš aizdomās par notikušo aizturētais 26 gadus vecais vīrietis ir atbrīvots un viņa vārds vairs nefigurē izmeklēšanā. 78 gadus veco sievieti atrada mirušu savās mājās Kornvolā Anglijas dienvidrietumos 9. jūlijā. 

Uz sarunām Omānā par turpmāko kuģošanas kārtību Hormuza šaurumā ieradies Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči. Tas seko ASV izteiktajam aicinājumam Teherānai publiski atzīt, ka šis stratēģiskais kuģošanas ceļš būs atvērts, un ka tās spēki pārstās šaut uz komerckuģiem. Amerikāņu mediji «Axios» un «Politico» iepriekš vēstīja, ka Irānai šāda apņemšanās ir jāpauž līdz šodienai, 11. jūlijam.

ASV prezidents Donalds Tramps 10. jūlijā paziņoja, ka ir piekritis tālākām sarunām ar Irānu, bet atkārtoti uzsvēra, ka pamiers starp abām valstīm ir beidzies.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecību Maskavā pagaidu pilnvarotie lietveži 10. jūlijā kopīgā demaršā Krievijas Ārlietu ministrijā stingri noraidīja apgalvojumus par Baltijas valstu gaisa telpu izmantošanu bezpilota lidaparātu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).

Karš Ukrainā nav tikai diktatora Vladimira Putina karš. Tas ir arī Krievijas tautas karš, kurai par to ir jāuzņemas atbildība, intervijā Latvijas Radio sacīja krievu tautības žurnāliste Oļesja Krivcova. Viņa strādā Norvēģijas pierobežas pilsētā Hjirkenēsē izveidotajā vietējā medijā «Barents Observer». 

Ukrainā pieaug satraukums, ka Krievija sākusi mērķtiecīgi uzbrukt degvielas uzpildes stacijām, arī tālu no frontes līnijas. Ukrainas medijos un ekspertu vidē pastiprinājušās bažas, ka pēdējā laikā šādi trieciendronu uzbrukumi tieši benzīntankiem kļūst ar vien biežāki un sistemātiskāki.

Krievija 2023. gadā vedusi slepenas sarunas ar Ķīnu par militāro sadarbību un cīņu pret «Starlink» satelītiem, teikts izdevumu «The Insider», «Der Spiegel» un «Le Monde» kopīgā izmeklēšanā. 

Tehnoloģiju kompānijai «Meta» ir jāveic izmaiņas sociālo mediju platformu «Facebook» un «Instagram» «atkarību izraisošajā dizainā» vai arī uzņēmumam draud liels sods, piektdien brīdināja Eiropas Komisija (EK). EK apsūdz ASV bāzēto uzņēmumu nespējā ierobežot riskus, ko platformas rada lietotājiem, jo īpaši bērniem un neaizsargātiem pieaugušajiem. 

Ir apritējis mēnesis, kopš Aļaskas kalnos Latvijas alpīnistiem traģiskajā negadījumā kritiski cietušā Mārtiņa Bilzēna ģimene sāka vākt ziedojumus viņa atlabšanai. Portālā «Ziedot.lv» līdz šim savākti 112 tūkstoši eiro. Bilzēns ir vienīgais no četriem Latvijas alpīnistiem, kurš izdzīvoja pēc traģiskā kritiena no 300 metru augstuma Ziemeļamerikas augstākās virsotnes Denali ekspedīcijas laikā Aļaskā. Pēc vairāk nekā 10 stundām salā, gaidot glābēju palīdzību, viņš kritiskā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā Ankoridžā, kur joprojām ārstējas. 

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ir iesaldējusi naudas līdzekļus, kas bija paredzēti Polijas Gaisa satiksmes aģentūrai, saistībā ar farmācijas uzņēmuma «Pfizer» prasību tiesā pret Polijas valsti.