Iespējamā tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā izsauc daudz politisku un praktisku jautājumu. Kā zināms, Tramps vēlreiz apliecinājis, ka viņš vēlas runāt ar Putinu tieši Budapeštā, jo viņam simpatizē Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Tomēr Putina lidmašīnai var nebūt vienkārši nokļūt šajā valstī, kurai nav pieejas jūrai.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi par to, ka Eiropa Gruziju ir zaudējusi, diemžēl ir taisnība – vismaz šobrīd. Taču neesam pilnībā zaudējuši un iespējas cīnīties mums ir. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst Gruzijas televīzijas kanāla «TV Formula» žurnāliste Nino Žižilašvili. Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzijas opozīcija apvienotos, kas šobrīd līdz galam nav izdevies, pat neskatoties uz Gruzijas piektās prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. 

ASV galvaspilsētā Vašingtonā piektdien notiek Baltā nama saimnieka Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pirms sarunām abi līderi pauda pārliecību, ka ar Trampa starpniecību būs iespējams izbeigt Krievijas un Ukrainas karu.

Kamēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devies uz Vašingtonu, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu aktīvāk iesaistīties miera procesā, Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas ielās nav jūtama ticība tam, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins patiešām vēlas izbeigt šo karu. 

Eiropas Savienība apsver iespēju sniegt finansējumu un ekspertīzi, lai palīdzētu atbruņot teroristisko grupējumu «Hamās» saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa miera plānu Gazai. Tas norādīts dokumentā, kas piektdien nonācis aģentūras AFP rīcībā.

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 17. oktobrī uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas valstspiederīgo, kurš vilcienā Šveicē draudēja ukraiņu ģimenei, informēja VDD. 

Piektdien, 17. oktobrī, īpašu apbalvojumu – par būtisku atbalstu Ukrainai kara laikā – saņēma Bērnu slimnīcas fonda priekšsēdētāja Liene Dambiņa un biedrība «Agendum», kas pazīstama kā «Tviterkonvojs». 

ASV šajās dienās viesojas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Piektdien Baltajā namā viņš tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Vēl nedēļas vidū daudzi paredzēja, ka viens no būtiskajiem jautājumiem tikšanās laikā būs «Tomahawk» raķešu iespējamā nodošana Ukrainai, taču pēc Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsarunas gaisā virmo bažas par to, ka Trampa nostāja atkal varētu mainīties par labu Krievijai.

Itālijā aizvadītajā naktī netālu no Romas bumbas sprādzienā iznīcināta pazīstama žurnālista Sigfrīdo Ranuči automašīna. Neviens cilvēks sprādzienā nav nogalināts vai ievainots, taču iznīcināta automašīna, kā arī nodarīti bojājumi otram ģimenes auto un līdzās esošajam namam.

Militārā tiesa Rostovā pie Donas 15 karavīriem no Ukrainas Sauszemes spēku bataljona «Aidar», kuru Krievija ir pasludinājusi par teroristisku grupējumu, piespriedusi no 15 līdz 21 gadam cietumā. Kijiva prāvu nosodīja kā starptautisko tiesību pārkāpumu. 

19. oktobrī Igaunijā noslēgsies pašvaldības vēlēšanas. Pirmsvēlēšanu aptauju rezultāti liecina, ka valdību veidojošā Reformu partija un partija «Igaunija 200» zaudēs trīs valsts lielākajās pilsētās. Tallinā, Tartu un Narvā uzvaru, visticamāk, gūs opozīcijā esošā Centra partija un nacionālkonservatīvā partija «Tēvzeme». 

Nīderlandes Augstākā tiesa piektdien noraidīja Krievijas pēdējos apelācijas centienus gadiem ilgajā juridiskajā cīņā, kurā Krievijai bija likts samaksāt likvidētā naftas lieluzņēmuma «Jukos» bijušajiem akcionāriem 50 miljardus ASV dolāru.

Vatikāna Bērnu aizsardzības komiteja ceturtdien publicētā ziņojumā apsūdzēja katoļu baznīcas augstākos vadītājus par pārāk gausu rīcību, palīdzot garīdznieku seksuālās vardarbības upuriem un ieviešot jaunus drošības pasākumus.

Islande ir plaši pazīstama kā vulkānu zeme, un īpaši slavena šai sakarā ir kāda maza salas dienvidrietumu pilsētiņa Grindavīka. Tā kopš 2023. gada piedzīvojusi desmitiem izvirdumu, kuru laikā iedzīvotāji bija spiesti evakuēties. Pilsētā dzīvība gan ik reizi atjaunojas, arī šobrīd, kad pēc jūlija izvirduma Grindavīkā atgriezušies daļa iedzīvotāju. 

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē piektdien spēcīgajā sprādzienā astoņstāvu daudzdzīvokļu namā dzīvību zaudējuši trīs cilvēki un vismaz 13 ievainoti, pavēstīja varasiestādes.

Venecuēla ir lūgusi ANO Drošības padomi pasludināt ASV veiktos militāros triecienus pa kuģiem Venecuēlas piekrastē par nelikumīgiem. 

Peru vismaz viens cilvēks nogalināts, bet vēl vairāki desmiti ievainoti ceturtdien, 16. oktobrī, notikušajos protestos pret jauno valsts prezidentu Hosē Herī. 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji vienojušies par programmu aizsardzības rūpniecības atbalstam. Sākotnēji piešķirtie 1,5 miljardi eiro būs paredzēti ražošanas un piegāžu ķēžu stiprināšanai. 

Starptautiskas zinātnieku grupas pētījums liecina, ka 2015. gada Parīzes klimata nolīgums un ar to saistītie pasākumi var bremzēt karstuma viļņu rašanos. Taču arī optimistiskākajā scenārijā cilvēcei jārēķinās, ka svelmaino dienu skaits pieaugs. 

Darbi, kas jāizdara, lai Eiropas Savienība (ES) spētu «ticami atturēt savus pretiniekus un reaģēt uz jebkādu agresiju» līdz 2030. gadam – tā īsumā var raksturot Aizsardzības gatavības ceļvedi, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija (EK).  

Dienu pirms ieplānotās tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien sazvanījies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu «ļoti produktīvā sarunā», kurā vienojies ar Putinu tikties Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, lai runātu par iespējamo kara izbeigšanu Ukrainā. 

Somijas premjerministrs Peteri Orpo ceturtdien nosodīja Gruzijas lēmumu piemērot soda naudu Somijas ārlietu ministrei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētājai Elinai Valtonenai par to, ka viņa šonedēļ apmeklēja protesta akciju Tbilisi. 

ASV Nacionālā transporta drošības padome (NTDP) paziņoja, ka uzņēmumam «OceanGate» piederošās zemūdenes «Titāns» korpuss 2023. gadā eksplodējis nepietiekamu un neatbilstošu drošības pārbaužu dēļ.

Venecuēlas autoritārais vadītājs Nikolass Maduro ir apsūdzējis Amerikas Savienotās Valstis (ASV) plānos sarīkot apvērsumu, lai gāztu viņu no amata. Tas notika pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir devis atļauju Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) veikt slepenas operācijas Venecuēlas teritorijā. 

Krievijai pēdējo nedēļu laikā intensīvi apšaudot Ukrainas enerģētikas opbjektus un cenšoties pasliktināt situāciju pirms ziemas, mazāk pamanīts ir fakts, ka ievērojami pieaudzis triecienu skaits arī dzelzceļa infrastruktūrai. Arī šī problēma ir ļoti satraucoša, jo dzelzceļš Ukrainai ir kritiski svarīga komerciālās un militārās loģistikas artērija. 

Norvēģijas tiesa bijušajam ASV vēstniecības apsargam piespriedusi trīs gadus un septiņus mēnešus cietumā par spiegošanu Krievijas un Irānas labā. 

ASV Nacionālā transporta drošības padome (NTDP) paziņoja, ka uzņēmumam «OceanGate» piederošās zemūdenes «Titāns» korpuss 2023. gadā eksplodējis nepietiekamu un neatbilstošu drošības pārbaužu dēļ.

Moldovas valdība apstiprinājusi valsts militāro stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, paredzot pārveidot bruņotos spēkus par modernu, profesionālu un labi aprīkotu struktūru, pavēstīja amatpersonas. 

Pēdējo nedēļu notikumi un īstenotās Krievijas provokācijas NATO gaisa telpā ir radījušas aizvien lielākas bažas par drošību, it īpaši Baltijas reģionā. Tikmēr nesen noritējušās Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības «Zapad 2025», lai arī neradīja tiešu militāru apdraudējumu un tika pasniegtas kā rutīnas aizsardzības mācības, ir uzskatāma par rūpīgi uzturētu fasādi, kas piesedz daudz skaudrāku realitāti par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas gatavošanos ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO.

Divus gadus ilgā izmeklēšanā Spānijā atklāts grupējums, kas piegādāja viltotu degvielu no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas «zemo cenu» degvielas stacijām vairākos Spānijas reģionos, vēsta Spānijas mediji. 

Sarežģītā starptautiskā situācija patvertņu jautājumu aktualizējusi arī Zviedrijā. Tur šādu funkciju pilda arī pazemes autostāvvietas. 

Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs izteicies, ka Ukrainai līdz nākamajam gadam aizsardzībai nepieciešami vismaz 120 miljardi dolāru. Pēc viņa teiktā, Ukraina var segt tikai pusi no šīs summas un atlikušie 50% esot jāprasa no saviem partneriem. 

Igaunijā pirmdien sākās iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, un līdz vakar vakaram savas balsis bija nodevuši apmēram 17% vēlētāju. Balsojums noslēgsies svētdien pulksten 20 vakarā, kad sāksies rezultātu apkopošana.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs pieļāvis iespēju atsākt karadarbību Gazas joslā. Šāds notikumu attīstības scenārijs iespējams, ja palestīniešu teroristu grupējums «Hamās» nepildīs ASV prezidenta Donalda Trampa izstrādātā miera plāna nosacījumus. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka apsver triecienus Venecuēlas narkotiku karteļiem uz sauszemes. Šāds paziņojums no viņa puses izskan pēc iepriekš veiktiem uzbrukumiem vairākiem narkotiku kontrabandas kuģiem Karību jūrā Venecuēlas tuvumā.