Kanādas premjers Marks Kārnijs ir aizstāvējis savu vizīti Saūda Arābijā, neraugoties uz problēmām ar cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī.

Krievijas iebrucēju virzīšanās temps pirmajā pusgadā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā ir aptuveni 32 000 karavīru, paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Savvaļas ugunsgrēkā Spānijas dienvidos pie Almerijas pilsētas gājuši bojā 12 cilvēki. Traģēdiju veicināja karstais un sausais laiks.

Pilsoņu kara laikā Sīrijā tika nolaupītas daudzas kultūrvēstures vērtības. Speciālisti turpina to meklējumus un nesen atguva kādā noliktavā kaujinieku paslēptus arheoloģiskus artefaktus.

Palmbīčas Starptautiskā lidosta ASV Floridas štatā pārdēvēta par Donalda Trampa lidostu. Pašreizējā prezidenta vārds tiek izmantots arī citos veidos, tai skaitā infrastruktūras objektu un institūciju nosaukumos.

Polijā ražos amerikāņu spārnotās raķetes «Barracuda». Tā paziņojis valsts aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs. Viņš arī norādīja, ka interesi par šo ieroču iegādi jau izrādījusi Latvija un arī Igaunija.

«ASV absolūti ievēros savas apņemšanās, kā tas vienmēr visā vēstures gaitā ir bijis,» ekskluzīvā intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) saka ASV vēstnieks ANO un prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājums Maiks Volcs. Viņš uzsver, ka apdraudējuma gadījumā ASV būs ar Baltiju. Savukārt Krievijas karš Ukrainā, viņaprāt, ir jārisina ar stingru diplomātiju. 

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris paziņojis, ka ir vērojams progress Viļņas un Pekinas attiecību uzlabošanā. Ceturtdienas rītā intervijā raidstacijai «Žinių radijas» amatpersona skaidroja, ka konsulāro pakalpojumu sniegšanā Lietuva sadarbojas ar Eiropas Savienības iestādēm. Turklāt esot bijušas arī tikšanās.

ASV prezidents Donalds Tramps ir apsolījis piešķirt Ukrainai tiesības pašai ražot pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» raķetes, kuras efektīvi atvaira Krievijas ballistiskās raķetes. Ukrainai jau mēnešiem trūkst šo ieroču, bet Krievija to izmanto, lai veiktu postošus uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. 

Turcijas galvaspilsētā Ankarā noslēdzies divas dienas ilgais NATO samits. Tā ietvaros notiekošajā NATO Aizsardzības industrijas forumā dalībvalstis noslēdza vairākus jaunus aizsardzības līgumus 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Samita noslēgumā 32 dalībvalstis pieņēma kopīgo deklarāciju, kurā apņēmās ne tikai stiprināt aliansi un atbalstīt Ukrainu, bet arī nodēvēja Krieviju par ilgtermiņa draudu.

Ukrainas ģenerālprokuratūra, izmeklējot krimināllietu par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, izvērtējusi informāciju par gāzesvadu «Nord Stream» spridzināšanu un līdz šim nav konstatējusi nekādus faktus, kas liecinātu par Ukrainas valsts saistību ar šiem sprādzieniem.

Sudānas Ātrās reaģēšanas spēki (RSF), kas karo pret valsts armiju, veica masu slepkavības, sieviešu un meiteņu nolaupīšanas, masveida izvarošanas un pakļāva cilvēkus badam pēc tam, kad pērn oktobrī kaujinieki ieņēma Fāširas pilsētu Ziemeļdārfūras reģionā.

Ukrainas bruņotie spēki naktī uz ceturtdienu veikuši jaunus uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Krievijas teritorijā.

Kazahstāna saistībā ar degvielas trūkumu Krievijā ir ierobežojusi kravas un vieglo automašīnu iebraukšanu no kaimiņvalstīm līdz vienai reizei dienā, paziņojis enerģētikas ministra vietnieks Kajirhans Tutkišbajevs.

Pirms dažiem mēnešiem ziņas par hantavīrusa uzliesmojumu uz kruīza kuģa, kas apceļoja vairākas pasaules valstis, izraisīja ne tikai satraukumu, bet arī dezinformācijas vilni. Tas daudzējādā ziņā atgādināja Covid-19 pandēmijas laikā pieredzēto. «Euranet» faktu pārbaudes projekts atskatījies uz šo notikumu un aplūko, kā un kāpēc izplatās ar veselību saistīta dezinformācija.

ASV prezidents Donalds Tramps no NATO samita Turcijas galvaspilsētā Ankarā aizlidoja ar vienu no vecajām prezidenta oficiālajām lidmašīnām, kuras dēvē arī par «Air Force One», nevis ar jauno lidmašīnu, ko ASV saņēma dāvanā no Kataras.

Ukrainai un Polijai ir jāturpina dialogs, lai atrisinātu strīdus par vēstures jautājumiem. To ceturtdien pēc tikšanās Turcijas galvaspilsētā Ankarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Karols Navrockis.

Apņemšanās savstarpējai aizsardzībai ir dzelžaina – tā ierakstīts NATO samita deklarācijā, par ko vienojušies visu 32 alianses dalībvalstu vadītāji. Kaut arī ASV prezidents Donalds Tramps daļu samita pavadīja, kritizējot savus sabiedrotos, sanāksme tomēr kopumā aizritējusi veiksmīgi.

Lietuva Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) zaudējusi vēl vienā lietā saistībā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu, ziņo Lietuvas portāls «15min».

Francijas Nacionālās apvienības (RN) bijusī līdere Marina Lepēna trešdien paziņojusi, ka priekšvēlēšanu kampaņā cīnīsies tandēmā ar RN priekšsēdētāju Žordanu Bardellu.

ASV piešķirs Ukrainai tiesības ražot «Patriot» pretgaisa aizsardzības raķetes, trešdien pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja Baltā nama saimnieks Donalds Tramps.

Kazahstānas Konstitucionālā tiesa ir devusi zaļo gaismu valsts prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva kandidēšanai uz vēl vienu pilnvaru termiņu pēc tam, kad 2029. gadā noslēgsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš. 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien NATO samitā Ankarā draudējis pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju un uzstāja, ka joprojām vēlas iegūt Grenlandi.

ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotā Miera padome iecerējusi izveidot eksperimentālu «humanitāro zonu» Gazas dienvidos, kuras mērķis būtu uzņemt desmitiem tūkstošu palestīniešu civiliedzīvotāju, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis kāds padomes pārstāvis.

Vairāk nekā divus gadus pēc valdības maiņas Polijas sabiedriskie mediji turpina izjust valdošās koalīcijas un prezidenta starpā esošā politiskā strīda sekas. Tāpat Polijas sabiedriskie mediji saskaras ar problēmām, kuras izjūt arī citu Eiropas valstu mediji, tai skaitā jauniešu uzrunāšana, pielāgošanās digitālajai videi un neskaidrība par turpmāko finansējuma veidu. 

Brīdī, kad NATO valstis cenšas pārliecināt gan sabiedrotos, gan pretiniekus, ka alianse kļūst spēcīgāka, britu drošības un ārpolitikas eksperts Edvards Lūkass brīdina – progress ir acīmredzams, taču tas nācis pārāk vēlu. Viņaprāt, Rietumi gadiem ilgi ignorējuši Baltijas valstu brīdinājumus par Krievijas draudiem, un šīs vilcināšanās sekas šodien redzamas Ukrainā un Eiropas drošībā. 

Naktī uz trešdienu Ukraina veikusi kārtējos lidrobotu masveida uzlidojumus Krievijai un krievu okupētajām teritorijām.

Divās zemestrīcēs Venecuēlā bojā gājušo skaits pieaudzis 3685. Glābšanas darbi turpinās, taču iespējas atrast izdzīvojušos ir tuvas nullei.

Eiropas lielākais izaicinājums aizsardzības jomā ir atrast pietiekamu skaitu cilvēku, kas varētu dienēt bruņotajos spēkos, un stiprināt sabiedrības gatavību cīnīties par savu valsti, paziņojis Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens.

Klusā okeāna reģiona valstu kritiku ir izsaucis Ķīnas pirmdien veiktais starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājums no kodolzemūdenes. Raķete nebija aprīkota ar kaujas galviņu.

Ukraina naktī uz trešdienu, 8. jūliju, piedzīvoja jaunus Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus.

ASV raidījušas jaunus aviācijas triecienus Irānā, atbildot uz uzbrukumiem tankkuģiem Hormuza šaurumā.

Aizsardzības industrijas attīstība ir centrālais temats NATO samitā, kas otrdien sācies Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Alianses dalībvalstis vēlas parādīt, ka iepriekšējo gadu solījumus pārvērš darbos un attīsta savas militārās spējas, vienlaikus veicinot arī pašmāju ekonomikas attīstību un darbavietu radīšanu.

Ungārijas sabiedriskajos medijos sākušās pārmaiņas, lai atbrīvotos no ilgus gadus pie varas bijušā premjerministra Viktora Orbāna un viņa vadītās partijas «Fidesz» ietekmes. Otrdien uz laiku darbu pārtrauca vadošie sabiedriskās televīzijas un radio kanāli. 

Lielbritānijas labējās partijas «Reform UK» līderis Naidžels Farāžs nolicis deputāta mandātu, bet sola cīnīties par atkārtotu ievēlēšanu papildvēlēšanās Klektonā, ko izprovocējusi viņa demisija.