Serbijai beidzot ir jātiek skaidrībā, vai tā vēlas pievienoties Eiropas Savienībai (ES), šodien paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa apmeklēja Belgradu, kur tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču. 

NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā Briselē aizsardzības ministrs Andris Sprūds («Progresīvie») parakstījis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu saprašanās memorandu par sadarbību Ukrainas atbalsta operācijā «Legio», informē Aizsardzības ministrijā. 

Ukraina kārtējoreiz trāpījusi Krievijas enerģētikas infrastruktūrai – jau otro reizi uzbrukts jūras naftas terminālim Feodosijā, kas atrodas Krimā. Šiem triecieniem ir būtiska ietekme uz Krievijas ekonomiku, intervijā raidījumā «Pasaules panorāma» saka Londonas Karaliskās koledžas Krievijas institūta vadītāja Gulnaza Šarafudinova, kura pagājušonedēļ viesojās Rīgas konferencē. 

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētāja un Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena šodien noraidīja Gruzijas premjerministra Iraklija Kobahidzes apgalvojumu, ka viņš ir atcēlis abu tikšanos Tbilisi, to pamatojot ar Valtonenas dalību «nelikumīgā mītiņā». 

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās. Taču negaidītu pavērsienu te atkal sagādājis ASV prezidents Donalds Tramps – Vašingtona no novērotājas kļūst par arvien redzamāku Kijivas atbalstītāju. Tikmēr Eiropas Savienībā pieaugušas Kremļa hibrīdkara provokācijas un nu «ēnu flotes» kuģiem pievienojušies arī nezināmas izcelsmes droni. 

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ierosinājušas teju 290 tūkstošus kriminālprocesu par karavīru patvaļīgu prombūtni un dezertēšanu. Par to, atsaucoties uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, vēsta laikraksts «Ukrainska pravda».

Eiropas Savienība (ES) cenšas panākt, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā tiktu izveidota un sāktu darboties jauna pretdronu aizsardzības sistēma, trešdien pavēstīja amatpersonas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis valsts pilsonību Odesas mēram Hennadijam Truhanovam, ziņo Ukrainas mediji. Pilsonības atņemšana praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata. 

Vairākas ASV un starptautiskās ziņu organizācijas otrdien atteicās parakstīt Pentagona jaunos noteikumus medijiem, paliekot bez piekļuves ASV Aizsardzības ministrijai. 

Ukraina jau drīzumā varētu papildināt savu bruņojumu ar amerikāņu spārnotajām raķetēm «Tomahawk». Par šo ieroču nodošanu ukraiņiem jau vairākkārt runājuši abu valstu prezidenti. ASV domnīcas «Jaunās Amerikas drošības centrs» (CNAS) aizsardzības programmas direktore Steisija Petidžona lēš, ka Vašingtona varētu nodrošināt Ukrainu ar 20 līdz 50 «Tomahawk» vienībām. LSM.lv skaidro, kas ir šie ieroči un kāpēc Ukraina tik ļoti cer tos saņemt.

Teroristiskais grupējums «Hamās» otrdienas, 14. oktobra, vakarā atdeva vēl četru ķīlnieku mirstīgās atliekas Izraēlai. Izraēlas armija informē, ka «Hamās» mirstīgās atliekas sākotnēji nodeva Sarkanajam Krustam, kas tās aizveda uz Izraēlu. Četri mirušo ķīlnieku zārki esot šķērsojuši robežu, un mirstīgās atliekas nodotas tiesu mediķiem identificēšanai. Pirmo četru ķīlnieku mirstīgās atliekas, kuras Izraēlā tika nogādātas pirmdien, jau identificētas.

Madagaskaras armija paziņojusi, ka pārņēmusi varu valstī pēc nedēļām ilgiem protestiem pret prezidentu Andrī Radzualinu, kurš ir aizbēdzis no valsts. Varas maiņu valstī cilvēki sagaidījuši ar gavilēm ielās.

Sīrijas pagaidu prezidents Ahmeds al Šarā trešdien dosies uz Maskavu, kur, domājams, tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šī būs pirmā Sīrijas pagaidu prezidenta vizīte Krievijā kopš ilggadējā Sīrijas diktatora un Krievijas sabiedrotā Bašara al Asada gāšanas decembrī, kurš meklēja patvērumu Maskavā.

Briselē trešdien notiks 32 NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās. Tā būs ministru pirmā sanāksme kopš jūnijā notikušā NATO samita Hāgā, tāpēc paredzēts, ka tiks pārrunāta valstu aizsardzības izdevumu palielināšana, turpmākā palīdzība Ukrainai un alianses gaisa telpas aizsardzība, kas ir īpaši aktuāla pēc nesenajiem dronu incidentiem vairākās dalībvalstīs.

Jauni triecieni un posts – Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai. Maskava izmanto jau ierasto taktiku, proti, tuvojoties ziemai, ievērojami pastiprina triecienus enerģētikas infrastruktūrai. Krievijas uzlidojumi nodarījuši plašus postījumus Harkivai. Bojātas elektrolīnijas, atstājot bez elektrības vairāk nekā 30 000 mājsaimniecību.

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Hāgā apelācijas tiesneši ir lieguši tiesas galvenajam prokuroram Karīmam Hanam piedalīties izmeklēšanā pret bijušo Filipīnu prezidentu Rodrigo Duterti, kuru apsūdz noziegumos pret cilvēci, liecina ziņu aģentūras «Reuters» rīcībā esošā informācija. 

Sīrijas pagaidu prezidents Ahmeds aš Šarā trešdien, 15. oktobrī, dosies uz Maskavu, otrdien paziņoja valdības kontrolētie mediji. Tā būs Šarā pirmā vizīte Krievijā kopš Kremļa sabiedrotā diktatora Bašara al Asada gāšanas pagājušā gada decembrī. 

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierosinājis jaunu krimināllietu pret trimdā dzīvojošo Kremļa kritiķi Mihailu Hodorkovski, liecina dienesta otrdien publiskotā informācija.

Ir sākusies Gazas miera plāna otrā fāze. To pirmdienas vakarā miera samitā Ēģiptē paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Pamiers Gazas joslā pagaidām turas, Izraēla no teroristu grupējuma «Hamās» ir atguvusi visus dzīvos ķīlniekus, kā arī atbrīvojusi gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzītos, taču ir liela neskaidrība par to, kas notiks tālāk.

Krievijas kārtējie uzlidojumi nodarījuši plašus postījumus Harkivai. Bojātas elektrolīnijas, atstājot bez elektrības vairāk nekā 30 000 mājsaimniecību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien piesprieda Krievijai samaksāt Gruzijai vairāk nekā ceturtdaļmiljardu eiro par to, ka tā neļauj cilvēkiem brīvi iekļūt Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, ko Maskava pēc 2008. gada kara ar Tbilisi atzina par neatkarīgām valstīm.

Beļģijā otrdien notiek strādājošo streiks pret valdības plānotajiem budžeta samazinājumiem, un tas būtiski ietekmē gaisa satiksmi un valsts pakalpojumu sniegšanu. 

Ukraina, turpinot ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), saskaras ar virkni izaicinājumu. To veiksmīgākai un ātrākai pārvarēšanai reizēm var izmantot arī mākslīgo intelektu. Latvijas uzņēmums «Tilde» Ukrainai nodevis mākslīgā intelekta tulkošanas rīku, kas palīdzēs ukraiņiem tulkot daudzos ES tiesību aktus. 

ASV šobrīd piedzīvo konstitucionālo sabrukumu, kurā ASV prezidents Donalds Tramps koncentrē varu savās kā prezidenta rokās. Tā intervijā Latvijas Radio norāda laikraksta «Financial Times» ASV ziņu redaktors un komentētājs Edvards Lūss. Viņš norāda, ka, lai gan dienu no dienas Tramps ir neparedzams, viņa pieeja ārpolitikā ilgtermiņā tāda nav – prezidents neskatās uz lietām caur ģeopolitikas, bet gan personisko un darījumu prizmu. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 13. oktobra fotogrāfijas. 

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien ieradīsies Bosnijā un Hercegovinā, kas būs viņas trešā pieturvieta vizītē Rietumbalkānu valstīs. Leiena savu braucienu uzsāka svētdien ar vizīti Albānijā, bet pirmdien viņa apmeklēja Melnkalni. 

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – trīsarpus gadu laikā – droni kļuvuši par vienu no izšķirošajiem ieročiem mūsdienu karadarbībā – ar lētiem droniem tiek iznīcinātas miljonus eiro vērtas kaujas mašīnas. Straujā tehnoloģiju attīstība maina arī Latvijas aizsardzības stratēģiju – tiek plānota «dronu siena» un gar valsts robežu izvērsts sensoru tīkls dronu atpazīšanai, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

ASV prezidents Donalds Tramps un citi vidutāji pirmdien Šarm eš Šeihā parakstījuši deklarāciju par Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma «Hamās» karadarbības izbeigšanu Gazas joslā.

Viena no sausākajām vietām uz Zemeslodes – Atakamas tuksnesis Čīlē – ir uzziedējis.

Ja Krievija tuvākajā laikā neizbeigs karu Ukrainā, ASV varētu Kijivai piešķirt «Tomahawk» spārnotās raķetes. Tā paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.  Žurnālistiem viņš sacījis, ka šo varētu pateikt pašam Putinam. 

Polija pirmdien apsūdzēja spiegošanā divus Krievijas pilsoņus. Aizdomās turamajiem Igoram R. un Irinai R. izvirzīta apsūdzība par dalību Krievijas izlūkdienestu operācijās un tādas informācijas nodošanu, kas varēja nodarīt kaitējumu Polijai, paziņoja prokuratūra. 

Cerams, ka pamiers starp Izraēlu un teroristu grupējumu «Hamās» novedīs pie ilgstoša miera un stabilitātes Tuvajos Austrumos, kā arī palīdzēs Eiropai izbeigt Krievijas karu Ukrainā, pirmdien, noslēdzot NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmi Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā, sacīja alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.

Pirmdien teroristiskais grupējums «Hamās» atbrīvojis visus tā gūstā bijušos izraēliešu ķīlniekus. Par godu pirms diviem gadiem sagrābto ķīlnieku atbrīvošanai un Gazas joslā panāktajam pamieram Telavivā ieradies arī ASV prezidents Donalds Tramps. Uzstājoties ar runu Izraēlas parlamentā, viņš uzsvēra, ka mieru Gazas joslā izdevies panākt, jo ASV, piegādājot ieročus Izraēlai, padarīja to par spēcīgu valsti. Tramps cer, ka miers reģionā saglabāsies ilgāku laiku, veicinot sadarbību un attīstību.

Divas migrantu grupas no Baltkrievijas svētdien Lietuvā mēģināja iekļūt, šķērsojot Nemunas upi gumijas laivās, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienests. Neviens no kopumā 34 migrantiem Lietuvu nesasniedza.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka Rīgas domes deputātam un partijas «Stabilitātei!» līderim Aleksejam Rosļikovam ir noteikts ieceļošanas aizliegums valstī līdz 20. oktobrim. «Stabilitātei!» politiķu ieraksti sociālajos medijos liecina, ka aizliegums iebraukt Igaunijā ir vēl trim «Stabilitātei!» Saeimas deputātiem.