Lielbritānijas raidorganizācija BBC atmaskojusi Krievijas «spīdzināšanas cietumu» uzraugus un amatpersonas Ukrainā, un tas izgaismo sistēmu, kas darbojas gandrīz pilnībā ārpus Ukrainas un starptautiskās tiesvedības sasniedzamības.

Sīrijas galvaspilsētā Damaskā Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā nogranduši divi sprādzieni. 

Turcijas galvaspilsētā Ankarā otrdien sāksies NATO dalībvalstu vadītāju sanāksme. Pasākumā klātienē piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kura valstij joprojām ir nepieciešams pasaules spēcīgākās militārās alianses atbalsts cīņā pret Krievijas agresiju. Zelenskim trešdien ir paredzēta tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējas izbeigt karu. 

Eiropas Savienība (ES) paļaujas uz Ēģiptes iestāžu rīcību, lai cīnītos ar nelegālo migrāciju uz mūsu Eiropas kontinentu. Turklāt Brisele labprāt turpinās atbalstīt reformas, kas ir vērstas uz labvēlīgāku ieguldījumu vidi valstī. Tās ir tikai dažas atziņas, kas izskanēja par sadarbību ar Vidusjūras valstīm atbildīgās eirokomisāres vizītes laikā nedēļas nogalē šajā Ziemeļāfrikas valstī. 

Krievijas triecienos, kas bija vērsti pret Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un tās apkaimi, pirmdien nogalināti vismaz 23 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti. Pagājušonedēļ līdzīgā triecienā tika nogalināti vairāk nekā 30 cilvēki .

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pirms otrdien Turcijas galvaspilsētā Ankarā notiekošā alianses samita aicinājis sabiedrotos nodrošināt, ka valstu ekonomiskais spēks pārvēršas militārās spējās. Proti, resursu ieguldīšanā aizsardzības plānu izpildē, kā arī dronu, raķešu un pārtvērēju ražošanā. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas paziņojumi, kas saistīti ar amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā, ir haotiski un neizpratnē atstājuši daudzus. Nemitīgi tiek pieņemti lēmumi un plāni, kas drīz vien mainās, sarunā ar Latvijas Televīziju vērtē drošības eksperte Olga Olikere. Viens gan, viņasprāt, ir skaidrs – laika gaitā ASV klātbūtne Eiropā samazināsies, taču nav zināms, cik ļoti un kad.

Palestīniešu teroristu grupējums «Hamās» paziņojis, ka likvidē iestādi, kura teju divas desmitgades faktiski pārvaldīja Gazas joslu. Šāds lēmums ir solis tuvāk tam, lai šo anklāvu pārvaldītu tehnokrātu komisija, kuras darbu uzraudzītu ASV prezidenta Donalda Trampa pagājušajā gadā izveidotā «Miera padome». Minētās komisijas līderis paziņojis, ka tā ir gatava uzņemties Gazas pārvaldību.

Ikgadējais NATO samits šonedēļ notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Turcijai ir otra lielākā armija NATO, un pēdējos gados tās militārā industrija ir strauji attīstījusies. Lai gan Turcija tiek uzskatīta par «neērto» sabiedroto aliansē, Ankara gūst arvien lielāku starptautisko ietekmi. Paredzams, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans samitā centīsies nostiprināt savu ietekmi NATO un noslēgt izdevīgus militāros darījumus ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzinis, ka Krievija joprojām ir spējīga veikt provokācijas. Atbildot uz žurnālista jautājumu par pēdējo dienu laikā medijos izskanējušajām ziņām, ka Maskava gatavojot bruņotu provokāciju pret Poliju, diplomāts uzsvēra: Krievija nav spējīga vērst uzbrukumu pret kādu no Eiropas valstīm tik ilgi, kamēr Ukraina sevi aizstāv.

Naktī uz pirmdienu Lietuvā, uz autoceļa «Via Baltica», grāvī iebraucis pārvadātāja «Flixbus» Varšavas–Tallinas maršruta autobuss, kura pasažieru vidū bija arī Latvijas valstspiederīgie. Vairāki cilvēki avārijā cietuši, vēsta Lietuvas portāls «Delfi», atsaucoties uz Lietuvas policijas sniegto informāciju. 

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien paziņoja, ka vairāki pārsvarā kristiešu apdzīvoti ciemati Libānas dienvidos ir lūguši Izraēlai tos anektēt, lai pasargātu apdzīvotās vietas no šiītu radikālā grupējuma «Hizbullāh».  

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 5. jūlija fotogrāfijas. 

Divām personām Īrijā piespriesti 11 un 13 gadu ilgi cietumsodi par cilvēktirdzniecību, pakļaujot darba ekspluatācijai septiņus Latvijas valsts piederīgos – sešus vīriešus un vienu sievieti. Visi savervēti Latvijā laika posmā no 2020. gada līdz 2023. gadam. Tikmēr Latvijā turpinās izmeklēšana par Latvijas valstspiederīgo personu vervēšanu darbam Īrijā.

Venecuēlā zemestrīcēs nogalināto skaits ir sasniedzis 3342, bet ievainoto skaits pārsniedz 16 000. Vairāk nekā 17 000 cilvēku ir palikuši bez mājām, paziņoja valsts Informācijas ministrija.

Itālijai piederošajā Sicīlijas salā aktivizējies Etnas vulkāns. Šī iemesla dēļ vietējās varas iestādes izsludinājušas dzelteno brīdinājumu.

Irānas galvaspilsētā Teherānā turpinās publiska atvadīšanās no februārī nogalinātā valsts augstākā garīgā līdera un faktiskā vadītāja ājatollas Alī Hāmenejī.

Venecuēlas postošajās zemestrīcēs bojāgājušo skaits sasniedz gandrīz 3000 cilvēku. Vēl desmitiem tūkstošu cilvēku joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Starptautiskās glābšanas komandas sākušas samazināt izdzīvojušo meklēšanas operāciju skaitu, jo izredzes ēku drupās atrast kādu dzīvu cilvēku, kad kopš zemestrīcēm pagājušas desmit dienas, ir pavisam niecīgas.

Francijā no juvelierim Renē Lalikam veltīta muzeja Lejasreinas departamentā svētdien nozagtas dārglietas vairāku miljonu eiro vērtībā.

Ar īpašiem sveicieniem ASV 250 gadu jubilejā aizvadīts 16. Vispārējo dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts Grandrepidsā, Mičiganas štatā. Ap 400 dziedātājiem no ASV, Latvijas Brazīlijas un Kanādas, vienojoties kopkorī, izdziedāti gan diasporas komponistu darbi, gan pazīstamākās dziesmu svētku kompozīcijas.

Ungārijas premjerministra Pētera Maģara valdība iesniegusi konstitucionālu grozījumu, lai gāztu bijušā premjera Viktora Orbāna laikā izraudzīto prezidentu Tomāšu Šujoku.

Somālijas galvaspilsētā Mogadīšā apcietināts 42 gadus vecais Abdikerms Abdelahi Eidlehs, kuru ASV prokurori raksturo kā otro svarīgāko personu vērienīgajā «Minesotas shēmā», kurā izkrāpti aptuveni 250 miljoni dolāru. Ne ASV, ne Somālija nav atklājušas, kā Eidlehs atrasts. Tomēr ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka viņa apcietināšana ir Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) un Somālijas Nacionālās izlūkošanas un drošības aģentūras sadarbības rezultāts. 

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) atzīmējušas 250. neatkarības gadadienu, ko pavadījis karstums, vērienīga uguņošana un Baltā nama saimnieka Donalda Trampa uzruna. 4. jūlija svētki tiek svinēti dienā, kad 1776. gadā tika pieņemta Neatkarības deklarācija, kurā 13 Ziemeļamerikas kolonijas pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas.

Ukraina aizvadītajā naktī uzbrukusi vairākām apakšstacijām Krimā. Kijiva mērķējusi pa Bahčisarajas un Žiminas apakšstacijām, liecina «Telegram» kanālos atrodamā informācija. Vēl pirms šiem uzbrukumiem tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumu visā Krimā.

«Spriedze ir augsta, draudi ir zemi. Taču tas var mainīties,» par Krievijas draudiem Norvēģijas ziemeļos aiz polārā loka saka pērn izveidotās Finmarkas brigādes komandieris. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis aktīvi stiprina savu robežu ar agresoru, un izņēmums nav arī Norvēģija. 

Amerikas Savienotās Valstis brīdinājušas Poliju, ka Krievija apsver iespēju veikt bruņotu provokāciju pret Poliju, lai pārbaudītu NATO apņēmību. Par to šonedēļ vēsta poļu tīmekļa ziņu vietne «Onet» un laikraksts «The Telegraph». Atsevišķi žurnālisti un eksperti gan ir piesardzīgi attiecībā uz publicētās informācijas patiesumu vai precizitāti. 

Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvojumi par Kostjantiņivkas ieņemšanu Doneckas apgabalā neatbilst patiesībai, sestdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs. 

Naktī uz sestdienu Ukraina veikusi kārtējo lidrobotu masveida uzlidojumu Krievijai un krievu okupētajām teritorijām, ziņo Krievijas varasiestādes un «Telegram» kanāli.

Teherānā sestdien sākusies trīs dienas ilgā atvadīšanās no nogalinātā Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī. Viņa 37 gadus ilgo valdīšanu februārī pārtrauca ASV un Izraēlas uzlidojumi Irānai.

Mēs esam praktiski ļaudis un vēlamies sasniegt praktiskus rezultātus – uzsākot Īrijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, uzsver šīs valsts politiķi. Kā vienu no savām galvenajām prioritātēm turpmākajiem sešiem mēnešiem Dublinas amatpersonas ir izvirzījušas Eiropas konkurētspējas uzlabošanu. Tāpēc ir jāpadara vairāki sen zināmi, bet sarežģīti mājasdarbi. Turklāt karš Ukrainā un citi starptautiskie notikumi var ieviest savas korekcijas. 

ANO Attīstības programmas eksperti nākuši klajā ar vairākiem scenārijiem par ekonomiskajām izmaksām, ko varētu radīt pašreizējais Ebolas vīrusa uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā (Kongo DR) un Ugandā. Sliktākajā gadījumā epidēmija Āfrikai kopumā varētu izmaksāt 3,6 miljardus ASV dolāru. 

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ publicējis obligāto finanšu pārskatu. Dokumenti liecina, ka pērn Baltā nama saimnieks un viņa ģimene no darījumiem ar kriptovalūtu nopelnīja vairāk nekā 1,4 miljardus ASV dolāru. Izskanējuši pārmetumi, ka Tramps izmanto prezidentūru, lai vairotu savu bagātību, ko Tramps noliedz.

Gaisa temperatūrai sasniedzot 38 grādu karstumu pēc Celsija, Vašingtonā atcelta ASV 250 gadu jubilejai veltītā īpašā parāde. Tajā krāšņā gājienā ar teatrālām performancēm, orķestriem un deju uzvedumiem bija paredzēts atainot ASV vēsturi 250 gadu garumā. Pasākuma rīkotāji arī izplatījuši aicinājumu apmeklētājiem izvērtēt savas spējas apmeklēt pasākumu un ilgstoši atrasties saulē.

Vairāk nekā 50 Lielbritānijas parlamenta deputātu ir parakstījuši vēstuli, kas aicina valdību rast iespēju izbeigt Krievijā radītā populārā animācijas seriāla «Maša un lācis» demonstrēšanu britu salās. Deputāti, kuri pārstāv labējās un kreisās partijas, norāda, ka multfilma ir uzskatāma par Krievijas maigās varas instrumentu. 

Polijas premjerministrs Donalds Tusks piektdien brīdinājis, ka Polijai jābūt uzmanīgai, uzņemoties turpmākas finansiālas saistības pret Ukrainu. Viņaprāt, pašreiz prioritāte jāpiešķir Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas aizsardzībai.