Pirmdien teroristiskais grupējums «Hamās» atbrīvojis visus tā gūstā bijušos izraēliešu ķīlniekus. Par godu pirms diviem gadiem sagrābto ķīlnieku atbrīvošanai un Gazas joslā panāktajam pamieram Telavivā ieradies arī ASV prezidents Donalds Tramps. Uzstājoties ar runu Izraēlas parlamentā, viņš uzsvēra, ka mieru Gazas joslā izdevies panākt, jo ASV, piegādājot ieročus Izraēlai, padarīja to par spēcīgu valsti. Tramps cer, ka miers reģionā saglabāsies ilgāku laiku, veicinot sadarbību un attīstību.

Divas migrantu grupas no Baltkrievijas svētdien Lietuvā mēģināja iekļūt, šķērsojot Nemunas upi gumijas laivās, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienests. Neviens no kopumā 34 migrantiem Lietuvu nesasniedza.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka Rīgas domes deputātam un partijas «Stabilitātei!» līderim Aleksejam Rosļikovam ir noteikts ieceļošanas aizliegums valstī līdz 20. oktobrim. «Stabilitātei!» politiķu ieraksti sociālajos medijos liecina, ka aizliegums iebraukt Igaunijā ir vēl trim «Stabilitātei!» Saeimas deputātiem. 

Krievijas propagandas kanāli klāsta, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps nievājoši izsakās par Baltijas valstīm. Turklāt ASV pat taisoties izslēgt Latviju, Lietuvu un Igauniju no NATO. «Re:Check» skaidro, no kurienes nāk šie meli. 

Palestīniešu teroristiskais grupējums «Hamās» pirmdien atbrīvojis visus tā gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai. Izraēlas Aizsardzības spēki vēsta, ka sākumā atbrīvoti septiņi ķīlnieki, bet vēlāk atbrīvota vēl 13 ķīlnieku grupa. Tādējādi atbrīvoti visi 20 vēl dzīvie ķīlnieki, kas bija «Hamās» gūstā. Tikmēr Izraēlā ieradies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vēlāk dosies arī uz Ēģipti, kur norisināsies Gazas miera samits.

Meksikā spēcīgo lietusgāžu izraisītos plūdos un zemes nogruvumos gājuši bojā vismaz 47 cilvēki, bet vēl 38 pazuduši, svētdien pavēstīja varasiestādes. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 12. oktobra fotogrāfijas. 

Krievijas propagandas kanāli klāsta, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps nievājoši izsakās par Baltijas valstīm. Turklāt ASV pat taisoties izslēgt Latviju, Lietuvu un Igauniju no NATO. «Re:Check» skaidro, no kurienes nāk šie meli. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka sāk parakstu vākšanu pret «Briseles kara plānu» un Ukrainas atbalstīšanu cīņā pret Krievijas agresiju.

Šorīt Gazas joslā sākušas iebraukt desmitiem humānās palīdzības kravas automašīnu. Pie Rafahas robežšķērsošanas punkta ar Ēģipti novērotas kravas automašīnu rindas. Tikmēr Izraēla joprojām gaida, kad teroristiskais grupējums «Hamās» atbrīvos ķīlniekus.

Svētdien Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bijusi jau otrā telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu pēdējo divu dienu laikā.

Afganistānas drošības spēki sestdienas vakarā uzbrukuši Pakistānas robežposteņiem, reaģējot uz atkārtotiem teritorijas un gaisa telpas pārkāpumiem, paziņojis talibu režīms. Kabula arī pavēstīja, ka uzbrukumos Pakistānas robežposteņiem naktī uz svētdienu nogalināti 58 pakistāniešu karavīri.

Piektdienas vakarā Igaunijas policijas un robežsardzes departaments uz austrumu robežas uz laiku slēdzis satiksmi pa tā dēvēto «Sātses zābaku», jo robežsargi Krievijas pusē novērojuši neierasti lielas karaspēka vienības pārvietošanos.

«Robotu sistēmas, kas glābj ukraiņu karavīru dzīvības. Tās ne tikai ļauj izvairīties no zaudējumiem, bet arī palīdz kaujas uzdevumos un ļauj nogādāt drošībā ievainotos vai evakuēt mirušos,» tā Latvijas Radio raidījumā «Drošinātājs» skaidroja ukrainis Volodimirs, ar segvārdu Villijs. Puisis, kurš 18 gadu vecumā iestājās armijā, pievienojās vienībai «Falcon Squad», kas izmanto sauszemes robotu sistēmas dažādiem uzdevumiem kaujas laukā.

 Šodien visā Eiropas Savienībā (ES) sāks darboties jaunā Ieceļošanas un izceļošanas sistēma (IIS), kas paredzēta trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Jolanta Babiško.

Īstenojot hibrīdkara aktivitātes Rietumvalstu teritorijās, Krievija izmanto pelēko zonu starp mieru un karastāvokli, šādi cenšoties Ukrainas sabiedrotajos sēt šaubas par nepieciešamību turpināt militāri atbalstīt Kijivu. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais NATO militārās komitejas priekšsēdētājs, admirālis Robs Bauers.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadījis telefonsarunu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai runātu par Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, toskait iespējamo «Tomahawk» raķešu piegādi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons premjerministra amatā atkal iecēlis Sebastjēnu Lekornī, un tas noticis četras dienas pēc tam, kad Lekornī demisionēja. Opozīcija un daļa Makrona sabiedroto bija cerējuši uz jaunām parlamenta vēlēšanām vai prezidenta atkāpšanos. Pašlaik nav skaidrs, vai Lekornī otrais mēģinājums atrisināt ieilgušo politisko krīzi atkal neizgāzīsies.

Kā stiprināt latviešu kopienu ASV, kad paaudzes mainās, un nepagurstoši iestāties par Latviju Amerikā, ir viens no galvenajiem tematiem Amerikas Latviešu Apvienības ikgadējā sanāksmē Mineapolē. Apvienība, kas dibināta pirms 74 gadiem un pēckara gados kļuva par galveno trimdas tautiešu centru, turpina tāda būt arī šodien, bet jau citos vēstures apstākļos.

Vācijas aviokompāniju asociācija ir aicinājusi politiķus pieņemt lēmumu un atļaut notriekt dronus virs Vācijas lidostām, vēsta vācu žurnāls «Der Spiegel».

Vēl līdz trešdienas vakaram Izraēlas un «Hamās» pamiera sarunas pasaulē vērtēja ar lielu piesardzību. Divus gadus ilgušais postošais karš sākās pēc kaujinieku iebrukuma Izraēlā. Un holokausta izdzīvotāja, kas karā Gazas joslā zaudējusi mazdēlu, sarunā ar Latvijas Televīziju pauž – vēl līdz 7. oktobra uzbrukumam patiesi ticēju mieram. 

Pēc Krievijas pēdējā laika triecieniem Ukrainas energoinfrastruktūrai valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paudis bažas par Kijivas enerģētikas infrastruktūras aizsardzību, sakot, ka viņš nav apmierināts ar pašreizējo situāciju.

Pēc tam kad piektdien Gazas joslā spēkā stājies pamiers, teroristu grupējums «Hamās» sācis gatavoties ķīlnieku atbrīvošanai. Tikmēr tūkstošiem palestīniešu pēc Izraēlas armijas pakāpeniskas pozīciju atstāšanas atgriežas mājās, no kurām pārsvarā pāri palikušas vien drupas.

Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien atkal iecēla premjerministra amatā Sebastjēnu Lekornī četras dienas pēc Lekornī demisijas.

ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš ir vecākais prezidents ASV vēsturē, veiktā medicīniskā pārbaudē ir atzīts, ka viņam ir «lieliska vispārējā veselība», piektdien paziņoja viņa ārsts.

Lai panāktu ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, ir vajadzīga skaidra morālā nostāja, spēcīga reģionālā vadība un nepārprotama atteikšanās no jebkāda veida ekstrēmisma. Šādu uzskatu sarunā ar Latvijas Radio pauda. Viņš ir arābu izcelsmes musulmanis, miera aktīvists un sociālo mediju satura veidotājs ar simtiem tūkstošiem sekotāju tīmeklī. Luaiji, kurš šonedēļ viesojās Latvijā, sevi dēvē par pasaules vadošo arābu musulmaņu aktīvistu, kas atbalsta ebrejus, kā arī miera nostiprināšanos starp arābiem un izraēliešiem.

Ukrainā pēc Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Kijivā, kā arī Kijivas, Harkivas, Sumu, Poltavas un Černihivas apgabalos situācija ar elektroapgādi joprojām ir sarežģīta. 

Piektdien ASV sprāgstvielu rūpnīcā Tenesī štatā nograndis sprādziens. Notikuma vietā strādā glābēji un vietējie iedzīvotāji aicināti izvairīties no šīs teritorijas. Pēc sprādziena ziņots gan par mirušajiem, gan arī vairākiem bez vēsts pazudušiem cilvēkiem. 

Jauni Eiropas Savienības noteikumi, kuri stājušies spēkā šodien un kuru mērķis ir uzlabot tiešsaistes reklāmu pārredzamību, izraisījuši kritikas vilni, kas izskan gan no politiķiem, gan tehnoloģiju uzņēmumiem. Jaunais likums ievieš jaunus ierobežojumus un pārredzamības prasības apmaksātām politiskajām reklāmām. 

Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns paziņojis, ka viņa valsts starptautiskā ietekme ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka. To viņš sacīja ceturtdien pasākumā par godu Ziemeļkorejā valdošās Komunistiskās partijas dibināšanas 80. gadadienai. 

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado par «viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju».

Gruzīnus cīņā par vārda brīvību un ceļu uz Eiropas Savienību (ES) neapturēs ne represijas, ne arī draudi sodīt protestējošos. Tā sarunā ar Latvijas Televīziju pauž neatkarīgā izdevuma «Batumelebi» žurnālise Irma Dimitradze⁩ un kopš protestu sākuma pirmās politiski arestētās sievietes – tautā cienītās žurnālistes Mzias Amaglobeli krustmeita Iveta Amaglobeli. 

Beļģijā Antverpenē aizturēti trīs gados jauni cilvēki, kas tiek turēti aizdomās, ka, džihādisma iedvesmoti, plānojuši uzbrukt politiķiem ar droniem, ceturtdien pavēstīja varasiestādes.

Krievijas nolūks ar dronu pārlidojumiem NATO teritorijai nav mums uzbrukt, bet atturēt no atbalsta Ukrainai. Tā intervijā saka bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, Jūras spēku admirālis Robs Bauers. Viņš arī sacīja, ja Krievija iebruktu kādā no alianses valstīm, uz vietas esošie sabiedrotie karavīri ar virspavēlnieka lēmumu varētu iesaistīties kaujās arī bez 5. panta iedarbināšanas. Admirāli iztaujāja Latvijas Televīzijas korespondente Paula Markusa. 

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi izmeklēšanu pēc tam, kad vairākos laikrakstos apgalvots, ka Ungārijas slepenie dienesti mēģinājuši savervēt Eiropas Savienības (ES) darbiniekus Briselē kā informatorus. Par to vēsta telekanāls «Euronews».