Baltkrievijas Drošības padomes vadītājs Aleksandrs Volfovičs aicinājis valsts pilsoņus tuvākajā laikā nedoties uz Krieviju, jo īpaši uz pierobežas rajoniem. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šodien Berlīnē sasaucis «B3+1» sanāksmi, kurā piedalījās triju Baltijas valstu līderi. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda arī norādīja, ka viņa valsts vēlas iekļauties Rietumu kodolatturēšanas sistēmā pret Krieviju un tāpēc varētu atcelt kodolieroču izvietošanas aizliegumu. 

Nākamajā Lietuvas valdībā ārlietu ministrs Ķēstutis Budris saglabās savu amatu, paziņojis Mindaugs Sinkevičs, kuram Seims uzticējis veidot nākamo ministru kabinetu.

Zviedrijas valdības aģentūra atļāvusi aktīvistiem sūdzēt tiesā valsti par iespējamu cilvēktiesību pārkāpšanu, neveicot pietiekamus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai, piektdien paziņojuši aktīvisti.

Irānā ieradušies daudzi ārvalstu viesi, lai piedalītos bijušā Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī bēru pasākumos, piektdien apgalvo Irānas valsts televīzija. 

Moldovas premjers Aleksandru Muntjanu piektdien paziņojis par atkāpšanos no amata. Savā paziņojumā Muntjanu norādījis, ka «vairs nevar pildīt savus pienākumus saskaņā ar saviem principiem un pārliecību», taču sīkākus paskaidrojumus par demisijas iemesliem nav sniedzis.

Krievija, visticamāk, izmantojusi «ēnu flotes» kuģus, lai slepenā kampaņā palaistu dronus virs Eiropas un traucētu civilās aviācijas darbību, pārbaudītu NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas un novērotu militāros objektus, secinājis Lielbritānijas Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS).

Sabiedrotajiem Eiropā piektdien nāksies iesaistīties ārkārtas diplomātijā. Piektdienas rītā ASV prezidents Donalds Tramps savā platformā «Truth Social» izteicies, ka esot smieklīgi ASV turpināt tās vienpusējo iesaisti NATO, kad attiecības neesot savstarpējas.

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Informācijas ietekmes kampaņas tika izvērstas arī pirms pagājušajā gadā notikušajām vēlēšanām Moldovā. Reti kura Eiropas valsts ir pieredzējusi tik daudzveidīgas un plaša mēroga ietekmes operācijas kā Moldova, tomēr tai ir izdevies «nesalūzt». 

Monako varas iestādes ir identificējušas aizdomās turēto spridzekļa eksplozijā, kurā tika ievainots Ukrainā dzimis multimiljonārs Vadims Jermolajevs un vēl divi cilvēki, ceturtdien paziņoja firstistes prokuratūra.

Irānas Revolucionārā gvarde ir izvietojusi īpašos spēkus gar valsts Persijas līča krastu, lai laikus varētu noteikt kuģus, kas Hormuza šauruma šķērsošanai izmanto jūras ceļa Omānas pusi. Tā ziņo Londonā bāzētais un varai opozīcijā esošais medijs «Iran International», atsaucoties uz zinošiem avotiem. Tie arī norāda, ka caur avotiem Omānā Irānas Revolucionārās gvardes biedri mēģina piekļūt kustības sarakstiem un koordinācijas detaļām.

Kāds vīrietis ceturtdien aizdedzinājies pie ANO mītnes Ņujorkā un no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojusi policija.

Ukraina izjūt «Patriot» pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu, un sabiedrotajiem ASV un Eiropā vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu šajā jautājumā. To savā ikvakara uzrunā tautai uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāku nedēļu ilgais sausums un rekordlielais karstums veicinājis savvaļas ugunsgrēku izcelšanos Francijas dienvidu daļā. Šī iemesla dēļ arī nācies evakuēt 3000 cilvēku.

No 1. jūlija Īrija uz pusgadu pārņem Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūru. Latvijai šis uzdevums stāv priekšā tieši pēc diviem gadiem – 2028. gada otrajā pusē. Tomēr skandāls ap alumīnija oksīdu, ko ražo Īrijā esošais Krievijas uzņēmums un kurš masveidā nonāk Krievijā, ir aizēnojis Īrijas prezidentūras atklāšanu. 

Krievija ar droniem, kas tika palaisti no tai piederošajiem «ēnu flotes» tankkuģiem, novēroja NATO dalībvalstu militāros objektus, paziņojis Londonā bāzētais Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS). 

Krievijas triecienā Kijivai trešdienas naktī sagrauta Ukrainas Sarkanā Krusta humānās palīdzības noliktava. 

Turcijā netālu no Melnās jūras piekrastes pilsētas Trabzonas nogāzies un eksplodējis bezpilota lidaparāts, kas, pēc vietējo mediju sākotnējām ziņām, varētu būt Ukrainas drons.

Lietuvas Apelāciju tiesa ceturtdien atļāva bijušajam likvidētās bankas «Snoras» un par maksātnespējīgu pasludinātās «Latvijas Krājbankas» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam sākt izciest 10,5 gadu cietumsodu, lai gan Viļņas apgabaltiesas spriedums, ar kuru šis sods piespriests, vēl nav stājies spēkā.

Jaunas postošas dabas stihijas piedzīvo Eiropa, kur milzu tveici daļā valstu nomainījuši spēcīgi negaisi, bet citviet – savvaļas ugunsgrēki. 

Eiropas Parlaments (EP) nolēmis sākt procedūru, lai anulētu reģistrāciju partijai «Suverēno nāciju Eiropa», kurā ietilpst labējo eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) un citi galēji labējie politiskie spēki no Eiropas.

Mazajā Norvēģijas pilsētiņā Hjirkenēsē, kas atrodas aiz polārā loka netālu no robežas ar Krieviju, attiecības ar krievvalodīgajiem daudzas desmitgades bijušas ļoti draudzīgas. Taču arī šeit, tālu no Ukrainas, Maskavas izvērstais karš ir atstājis sekas – mainījusies gan pilsēta, gan tās iedzīvotāju attiecības.

Pankūkas un hologrammas nespēj piesaistīt pūļus Baltā nama saimnieka Donalda Trampa gadatirgum «Brīvība 250», kas Vašingtonas Nacionālajā alejā notiek par godu Amerikas 250. dzimšanas dienai, vēsta portāls «Financial Times». Kā norāda medijs, pasākums, kam vajadzēja simbolizēt vienotību, drīzāk izgaismojis ASV politisko sašķeltību. 

Ukrainas pilsonis, kurš tiek turēts aizdomās par gāzesvada «Nord Stream» spridzināšanu 2022. gada pavasarī, rīkojās «pēc Ukrainas valsts iestāžu rīkojuma,» ceturtdien paziņoja Vācijas prokuratūra, vēsta Vācijas medijs «Deutsche Welle». Aizdomās turētajam Ukrainas pilsonim trešdien tika oficiāli izvirzītas apsūdzības.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 1. jūlija fotogrāfijas. 

Trešdienas vakarā noslēgušās ASV un Irānas miera sarunas, paziņoja Katara.  Ārlietu ministrijas runasvīrs Madžids al Ansari norāda, ka ar ASV un Irānas pārstāvjiem bijušas atsevišķas tikšanās. Panākts zināms progress, taču tagad tikšanās turpināsies tikai pēc ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā bijušā Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī bērēm. Tās sāksies šo sestdien un noslēgsies ar viņa apglabāšanu nākamceturtdien. 

Krievija turpina zaudēt iniciatīvu kaujas laukā, un tās karaspēka virzība Ukrainas teritorijā ir viena no lēnākajām, kāda fiksēta kāda kara laikā pēdējā simtgadē. Tā pētījumā secina domnīcas «Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs» pētnieki.

Vismaz astoņi cilvēki nogalināti un 34, tostarp bērni ievainoti pēc Krievijas masveida uzbrukuma Kijivai, ziņo amatpersonas. Slimnīcās nogādāti vismaz 32 ievainotie. Kopumā nodarītos postījumus Kijivas apkaimēs pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko raksturojis kā visai nopietnus. «Ienaidnieks atkal mērķtiecīgi veic triecienus dzīvojamajiem rajoniem un nogalina miermīlīgos iedzīvotājus,» uzsver Tkačenko.

Rietumvalstu neatzītais Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko pirms Neatkarības dienas apžēlojis 32 ieslodzītos, tostarp 28 bija notiesāti par politiskiem uzskatiem un cīņu pret režīmu.

Eiropā gaisa temperatūra pamazām normalizējas, bet karstuma vilnis tuvojas ASV centrālajai un austrumu daļai. Lielo pilsētu varas iestādes jau sākušas īstenot īpašus piesardzības pasākumus.

Sudānas paramilitārais grupējums «Ātrā atbalsta spēki» (RSF) veicis noziegumus pret cilvēci un etniskās tīrīšanas, pērn mēģinot ieņemt Fāširas pilsētu Ziemeļdārfūras reģionā, šodien paziņoja cilvēktiesību organizācijas «Amnesty International». Daudzi noziegumi, tostarp slepkavības, spīdzināšanas, izvarošanas un paverdzināšana, tika pastrādāti kā daļa no plaša un sistemātiska uzbrukuma civiliedzīvotājiem. 

Nedēļu pēc divām postošajām zemestrīcēm Venecuēlā arvien samazinās iespējas atrast izdzīvojušos, tomēr glābējiem izdevies dzīvu atrast trīs gadus vecu zēnu, kurš drupās bija pavadījis sešas dienas. 

Šodien Roņu salā tikās Latvijas un Igaunijas prezidenti. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, sākot trīs dienu valsts vizīti Igaunijā, ar kuģīti no Latvijas ieradās Roņu salā, kur viņu sagaidīja Igaunijas valsts galva Alars Kariss. Rinkēvičs sacīja, ka viņam ir pagodinājums būt pirmajam Latvijas prezidentam, kurš apmeklē Roņu salu.

Izraēlas bruņotie spēki paliks tā sauktajās drošības zonās, kas izveidotas Libānā, Sīrijā un Gazas joslā, «līdz turpmākam paziņojumam, lai aizsargātu Izraēlas iedzīvotājus un kopienas no džihādistu teroristiem», trešdien paziņojis Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs.

Ķīnā spēkā stājies jauns «etniskās vienotības» likums, kuru kritizējušas cilvēktiesību organizācijas, ANO cilvēktiesību komisārs un Taivāna. Lai gan Pekina apgalvo, ka likuma mērķis ir veidot kopīgu nacionālo identitāti jeb piederību, kritiķi bažījas, ka jaunie noteikumi vēl vairāk ierobežos mazākumtautību tiesības.