Somālilenda savu pirmo vēstniecību atvērusi Jeruzalemē pusgadu pēc tam, kad Izraēla pirmā un joprojām vienīgā atzina to par neatkarīgu valsti. Kas ir šī no pārējās Somālijas atšķēlušies teritorija ar savām pasēm, valdību, armiju un naudu, un kāpēc šai konservatīvo musulmaņu zemei ir svarīgas attiecības ar Izraēlu?

Atbildot uz ASV gaisa triecieniem, Irānas Revolucionārās gvardes korpuss svētdien veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus Bahreinā un Kuveitā, kā arī draudēja pilnībā apturēt sarunas par kara Tuvajos Austrumos izbeigšanu, ja Vašingtona turpinās uzbrukumus.

Reaģējot uz ASV raķešu uzbrukumu vairākiem mērķiem Irānā, Teherānas amatpersonas apsūdz Vašingtonu pamiera nosacījumu pārkāpšanā. ASV bruņotie spēki norāda, ka tie veica uzbrukumu Irānas munīcijas un dronu noliktavām, kā arī piekrastes radariem pēc tam, kad Irānas spēki apšaudīja kravas kuģi Hormuza šaurumā. Tikmēr Vašingtonā tika parakstīta trīspusējā vienošanās starp Izraēlu, Libānu un ASV ar mērķi panākt ilgtermiņa mieru.

Ganas galvaspilsētā Akrā sarīkotajā konferencē «Nākamie soļi» Āfrikas un Karību reģiona valstu līderi pieņēmuši rezolūciju, kas pieprasa no transatlantiskajā vergu tirdzniecībā iesaistītajām valstīm oficiālu atvainošanos un reparācijas. Konferences laikā noritēja arī izrāde, atainojot afrikāņu aizvešanu verdzībā.

NATO vēlas radīt jaunu sistēmu, kas spētu savienot informāciju no dažādām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Šāda datorprogramma ļautu uzlabot pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti un mazinātu šķēršļus informācijas apmaiņai starp dažādām NATO valstīm. Tas dos bruņotajiem spēkiem papildu laiku lēmuma pieņemšanai un uzbrukuma neitralizēšanai. Jaunajā programmā piedalās 14 alianses dalībvalstis, tostarp arī Latvija.

«Ir ļoti stingri jāpārliecinās, ka Irāna tur savu solījumu neizstrādāt kodolieročus,» paziņoja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi. 

Austrālijas valdība apsver vēl vairāk pastiprināt spēkā esošo aizliegumu jauniešiem lietot sociālos medijus. Šajās dienās izskanējusī iecere ir reakcija uz pierādījumiem, ka pagājušā gada decembrī ieviestos ierobežojumus var apiet.

Taivānas opozīcija ir bloķējusi valdības virzītā likumprojekta izskatīšanu, kas paredz atvēlēt 6,6 miljardus ASV dolāru dronu ražošanai pašpārvaldītajā salā.

Pirms dažiem gadiem ideja par migrantu centru izveidi ārpus Eiropas Savienības (ES) tika uzskatīta par politiski gandrīz neiespējamu. Tagad situācija ir mainījusies. Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jauno atgriešanas regulējumu, un tagad vairākas bloka dalībvalstis sākušas meklēt valstis ārpus Eiropas Savienības to migrantu izvietošanai, kuriem atteikts patvērums un kuriem jāatstāj Eiropa. 

Ukrainai pastiprinot tālas darbības rādiusa bezpilota lidaparātu triecienu kampaņu, okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis, paziņojis Krievijas izveidotās Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs. Lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Aksjonovs pamatoja ar nepieciešamību risināt ekonomiskos jautājumus un nodrošināt iedzīvotāju labklājību. 

Eiropā turpinoties karstuma vilnim, slimnīcas Francijā un Lielbritānijā ir pārslogotas, un Spānija ceturtdien ziņoja, ka karstuma vilnis četrās dienās prasījis vairāk nekā 200 cilvēku dzīvību. 

Lielbritānijas raidsabiedrība BBC naktī uz sestdienu pārtrauks savas radioprogrammas translāciju analogajā garo viļņu diapazonā. Medijs lēmumu apturēt BBC Radio 4 pārraidi 198 kHz frekvencē pamato gan ar finansiāliem, gan ar tehniskiem apsvērumiem. Savukārt līdz šim teju 8000 cilvēku parakstītā iniciatīva saglabāt apraidi šajā diapazonā neguva raidsabiedrības atbalstu. 

50 gadus pēc «Air France» lidmašīnas nolaupīšanas Izraēlas valsts arhīvi publiskojuši visus dokumentus, kas saistīti ar šo incidentu, sniedzot sabiedrībai detalizētu ieskatu tajā, kā toreiz rīkojās Izraēlas valdība. 

Turcijā pirms drīzumā gaidāmā NATO samita 103 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības par dalību teroristiskā organizācijā.

Influenceri jeb digitālā satura autori turpmāk Eiropas Savienības augstāko līderu tikšanās laikā Briselē varēs filmēt saturu un publicēt to savos kontos, vēsta izdevums «Politico». To paredz vadlīnijas, ko Eiropas Savienības Padome šomēnes nosūtīja valstu valdībām.

Itālija un Francija ar šaubām izturas pret Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt Krievijas kara pret Ukrainu dalībniekiem iebraukt Eiropas Savienībā (ES), vēsta aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz avotiem.

Ukrainas vīrieši vecumā no 23 līdz 60 gadiem, kuri nav atbrīvoti no obligātā militārā dienesta, turpmāk vairs nevarēs saņemt pagaidu aizsardzības statusu Dānijā. Par to paziņojusi Dānijas Imigrācijas un integrācijas ministrija. 

Lietuvas dzelzceļu tīkla operators beidzis izmeklēšanu divos maija sākumā notikušos negadījumos, kuru dēļ no sliedēm noskrēja vairāki vilcienu vagoni. Secināts, ka Ķēdaiņu rajona Gudžūnu stacijā vagoni no sliedēm noskrēja tehniska defekta dēļ, savukārt Kauņas rajona Jiesjas tuvumā notikušajā negadījumā vaina konstatēta stacijas dežuranta rīcībā. 

Droni ceturtdien pielietoti arī Hormuza šaurumā, kur kāds konteinerkuģis netālu no Omānas krastiem cietis no Irānas bezpilota lidaparāta trieciena. Par to vēsta vairāki ASV mediji, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu.

Venecuēlā turpinās izdzīvojušo un upuru meklēšana pēc divām postošajām zemestrīcēm, kas valsts ziemeļrietumus satricināja trešdienas vakarā. Saskaņā ar Venecuēlas veselības ministra teikto upuru skaits ir pieaudzis līdz 235 cilvēkiem, vēl vismaz 4300 cilvēki ir ievainoti.

Ukrainas Gaisa spēki ceturtdienas vakarā ziņo par Krievijas spēku dronu un vadāmo aviobumbu uzbrukumu. Uz Kijivu tika izšautas ballistiskās raķetes, pilsētā bija dzirdami sprādzieni. Galvaspilsētas vadošās amatpersonas ziņo, ka darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Informācija par postījumiem tiekot precizēta.

Pamatīga svelme šonedēļ pārņēma lielāko daļu no Rietumeiropas. Briselē gaisa temperatūra šodien sasniedz 36 grādus, bet naktī nenokritīs zem 25 grādiem. Līdz ar to gaidāmā nakts varētu būt karstākā Beļģijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Savukārt rīt gaisa temperatūra varētu sasniegt pat +38 grādus. Līdzīgi laika apstākļi valda arī Francijā, Vācijā, Lielbritānijas dienvidos un daudz kur citur. 

Ungārijas premjerministra Pētera Maģara plāni grozīt konstitūciju, lai atceltu no amata prezidentu, izpelnījušies pretrunīgus vērtējumus.

ASV prezidenta Donalda Trampa kritika par Eiropas valstu neiesaistīšanos karā pret Irānu audzē bažas par to, kāda būs turpmākā ASV iesaistīšanās NATO. Tikai dažas nedēļas pirms Turcijā gaidāmā NATO samita alianses ģenerālsekretārs Marks Rute ieradies Vašingtonā, lai runātu ar Baltā nama saimnieku. Netaupot komplimentus Trampam, Rute lūkoja līdzināt sarežģīto diplomātisko ceļu. 

Lietuvas topošais premjers Mindaugs Sinkēvičs ar politiku bijis saistīts visu savu dzīvi. Dzimis politiķa ģimenē, jau 27 gadu vecumā viņš kļuva par Jonavas pilsētas mēru, bet valdības gaiteņos pirmoreiz ienāca tikai piecus gadus vēlāk, kļūstot par ekonomikas un inovāciju ministru. Laika gaitā viņš arī saskāries ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp apsūdzībām, kas reiz gandrīz apstādināja Sinkēviča turpmākās gaitas politikā. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par nākamo Lietuvas valdības vadītāju.

Igaunijas Centrālā kriminālpolicija un ģenerālprokuratūra izsludinājušas starptautiskajā meklēšanā 30 gadus veco Marokas pilsoni Džamalu Adraru. Viņš tiek turēts aizdomās par 2024. gada februārī notikušo kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptieku tīkla «Apotheka» klienta kartes īpašnieku datu. Tādējādi plaša mēroga datu noplūdes krimināllietā ir identificēts jau otrais aizdomās turētais.

Ukrainā kritis brīvprātīgais karavīrs no Lietuvas Igns Kaiļus, kurš iepriekš tika uzskatīts par bezvēsts pazudušu kaujas misijas laikā, apstiprināja ārvalstu brīvprātīgo Ukrainā organizācija «Memorial - International Volunteers for Ukraine».

Eiropas ombuds Terēza Anžinju ir uzsākusi izmeklēšanu pret Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu. Iemesls ir lielākās Eiropas Savienības (ES) institūcijas atteikums sniegt piekļuvi sarakstei slēgtā čatā, kura dalībnieku vidū bija Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un vairāki Eiropas valstu līderi, vēsta laikraksts «Berliner Zeitung».

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir apstiprinājis, ka ceturtdien parlamentā iesniegs valdošās Sociāldemokrātu partijas līdera Mindauga Sinkēviča kandidatūru premjera amatam.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien Berlīnē uzņēma Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Polijas līderus, lai diskutētu par drošības jautājumiem, turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī Eiropas un NATO lomu pasaulē pirms jūlija sākumā gaidāmā NATO samita. Eiropas līderi atkārtoti apstiprināja apņemšanos stiprināt aizsardzības partnerību, tostarp ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). 

Saskaņā ar jaunu Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) ziņojumu – pret Kijivu un ES dalībvalstīm ir izvērstas tiešsaistes ārvalstu ietekmes operācijas, lai mazinātu atbalstu Kijivas uzņemšanai blokā. 

Kopš tika uzsākta pārveidotā militārā dienesta programma, kuras mērķis ir palielināt karavīru skaitu, pieteikumu skaits par iestāšanos Vācijas bruņotajos spēkos ir strauji pieaudzis, paziņojusi Vācijas Aizsardzības ministrija.

Igaunijas prezidents Alars Kariss paziņojis, ka nekandidēs uz otru piecu gadu termiņu amatā. Lēmums pieņemts jau sen, un iemesli ir personiski, tostarp solījums ģimenei – nekandidēt uz otru termiņu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotie dati liecina, ka bruņoto konfliktu zonās pēdējo gadu laikā cietuši vairāk nekā 38 500 bērnu. Pārkāpumus visbiežāk pieļāva Izraēlas un vairāku Āfrikas valstu armijas.

Saules un akas zīmes, kas sargā un stiprina, – šādi raksti izšūti Latvijas sveicienā Ukrainai, atbalstot tās aicinājumu neaizmirst par kultūru un tradīcijām. Uz to aicināja ukraiņu kopiena Vašingtonā, kura daudzināja tautiskos rakstus, višivankas un citas tradīcijas.