Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas vadonim Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien oficiāli sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Lai arī Brisele jau 2024. gadā pauda gatavību šīs sarunas sākt, turpmāku procesu ilgstoši bloķēja Ungārija.

Baltkrievijas rūpnīcās tiek ražoti ieroči Krievijai saskaņā ar simtiem miljonu eiro vērtiem līgumiem, tādējādi atbalstot Maskavas agresiju pret Ukrainu, noskaidrots opozīcijas organizācijas «Belpol» veiktajā izmeklēšanā.

Pirmdien Oslo tiesa atzina Norvēģijas kroņprinceses Metes Māritas vecāko dēlu Mariusu Borgu Hoibiju par vainīgu divās izvarošanās, vardarbībā pret bijušo draudzeni, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā un nāves draudu izteikšanā. Viņam piespriests četru gadu cietumsods.

Krievijas lielpilsētās pēdējā laikā arvien biežāk vērojami mobilā interneta darbības traucējumi, jo Krievijas varasiestādes ierobežo mobilā interneta darbību Ukrainas dronu uzbrukumu laikā. Tas sagādā ievērojamas neērtības Krievijas pilsētu iedzīvotājiem un viesiem.

Lielbritānijā aizliegs lietot sociālos medijus bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, pirmdien paziņoja premjerministrs Kīrs Stārmers, norādot, ka tādas platformas «padara bērnu nelaimīgus».

Šveicē svētdien notikušajā referendumā vēlētāji noraidījuši priekšlikumu ierobežot valsts iedzīvotāju skaitu līdz desmit miljoniem, liecina sākotnējie rezultāti.

Ekonomiskā krīze Bolīvijā pāraugusi vienā no nopietnākajiem politiskajiem satricinājumiem Dienvidamerikas valstī pēdējo gadu laikā. Protestētāju bieži izmantotais paņēmiens – ceļu blokādes – paralizējušas piegādes, un iedzīvotāji saskaras ar degvielas, pārtikas un medikamentu trūkumu. Bet valdība virzās uz arvien stingrāku spēka pielietošanu – blokāžu pārraušanā varētu iesaistīt pat armiju. Izskanējušas arī bažas, vai valdība spēs atjaunot kontroli, neatverot jaunu vardarbības lappusi Bolīvijas vēsturē.

Teherānas nostāja jautājumā par vienošanos izbeigt karu ar ASV pēc Izraēlas spēku svētdien veiktajiem triecieniem Libānas grupējuma «Hizbullāh» objektiem Beirūtā varētu saasināties. Dažas pazīmes liecina, ka līdz konflikta atrisinājumam vēl būs jāgaida, lielākoties Irānas varas aprindu dēļ.

Eiropas Savienībā (ES) sākusies neparasti asa diskusija par tās diplomātiskās sistēmas nākotni. Francija nākusi klajā ar priekšlikumu – to būtiski reformēt – un diskusijas centrā nonākusi arī ES augstākā diplomāte igauniete Kaja Kallasa, kuru daudzi kritizē.

Gandrīz 4000 ievainoto karavīru evakuācija no aktīvās karadarbības zonas Donbasa reģionā Ukrainā paveikta, pateicoties latviešu brīvprātīgo šoferu palīdzībai un organizācijas «Ganta fonds» projektam.

No sajūsmas līdz neizpratnei – ar šādām izjūtām tiek gaidīts jauktās cīņas mākslas šovs, kas jau svētdien norisināsies īpaši uzbūvētā arēnā pie Baltā nama, ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Šis notikums būs daļa no ASV 250 gadu svinībām, bet norisināsies arī dienā, kad savu 80. dzimšanas dienu sagaidīs ASV prezidents Donalds Tramps. To, ka nekas tāds ASV vēsturē vēl nebūs bijis, atzīst gan pats prezidents, gan pasākuma atbalstītāji, gan kritiķi.

Sestdienas rītā Viļņas apriņķī iespējama apdraudējuma dēļ uz laiku spēkā bija gaisa trauksme. Tā tika atcelta īsi pirms pulksten 11. Lietuvas Gaisa spēki paziņoja – dzeltenā līmeņa brīdinājumu izsūtīja, jo radarā tika konstatētas bezpilota lidaparātam raksturīgas iezīmes. Kā apstiprinājis kaimiņvalsts aizsardzības ministrs Roberts Kauns, Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas puses patiesībā ielidoja meteoroloģiskais balons.

Zviedrija piektdien divreiz pacēlusi gaisā iznīcinātājus «JAS 39 Gripen», reaģējot uz Krievijas militāro lidmašīnu pārlidojumiem Baltijas jūrai netālu no Zviedrijas gaisa telpas, sestdien paziņoja Zviedrijas armija.

Vai ir nepieciešams ierobežot valsts iedzīvotāju skaitu? Tas svētdien referendumā būs jāizlemj turīgās Šveices pilsoņiem. Iniciatīva, ko ierosināja imigrācijas pretinieki, ir sašķēlusi valsts iedzīvotājus tajos, kuri uzskata, ka Šveicē dzīvojošo skaits drīz būs pārāk liels, un tajos, kuri baidās, ka iedzīvotāju skaita griestu noteikšana bremzēs valsts ekonomisko izaugsmi. Balsojuma priekšvakarā nav skaidrs, kāds varētu būt tā iznākums.

Marička ir Kanādā dzīvojoša ukraiņu etnomuzikoloģe, folkloriste un sabiedriskā aktīviste, kura kopš 2014. gada notikumiem Maidana barikādēs, savu balsi un mākslu veltījusi Ukrainas brīvības cīņai. Starptautisku atzinību viņa guvusi ar tādiem projektiem kā «Божичі», «Lemon Bucket Orkestra», «Balaklava Blues» un jaunāko apvienību «Daughters of Donbas», kuras debijas albums «Songs of Stolen Children» 2026. gada aprīlī sasniedza pirmo vietu Eiropas pasaules mūzikas topā.

Itālijā kādā vietējo un tūristu iecienītā Sardīnijas pludmalē šovasar aizliegs saulessargus. Izņēmums attieksies tikai uz ģimenēm ar bērniem līdz 10 gadu vecumam vai cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, – šādos gadījumos uz ģimeni atļauts viens saulessargs. 

Kijiva nākamnedēļ Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē lūgs sabiedrotajiem papildu militāro finansējumu 20 miljardu dolāru (17,3 miljardu eiro) apmērā, lai nostiprinātu savas pozīcijas kaujas laukā pret Krieviju, paziņoja avots Ukrainas Aizsardzības ministrijā. 

Ideja aizliegt Krievijas kara pret Ukrainu dalībniekiem iebraukt Eiropas Savienībā (ES) ir guvusi politisku atbalstu, piektdien informēja vairāki avoti Briselē.

«Tiem, kuri zīmē melnākos scenārijus Baltijas drošībā, uz brīdi vajadzētu atslābt,» sarunā ar Latvijas Televīziju pauž amerikāņu diplomāts un bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainā, atvaļināts armijas ģenerālis Kīts Kellogs.  

Armēnijas opozīcijas partijas pieprasa pārskaitīt parlamenta vēlēšanās nodotās balsis. Divas jaunajā parlamenta sasaukumā iekļuvušās opozīcijas partijas apgalvo, ka balsošanas laikā ir pieļauts pārāk daudz pārkāpumu. Tāpēc vēlēšanu komisijai vajadzētu pārskaitīt balsis.

Baltieši, iespējams, labāk nekā daļa Rietumeiropas sabiedrību izprot Krievijas draudus – ne tikai Ukrainai, bet Eiropai un pasaulei kopumā. Par to Berlīnē runāja koncertlekcijā «No Latvijas līdz Berlīnei: sievietes balss brīvībai», kur satikās latviešu tautasdziesmas, Ukrainas sieviešu pieredzes stāsti un šodienas Eiropas realitāte. Pasākumu rīkoja Eiropas latviešu jauniešu biedrība un Vācijas–Baltijas nākotnes fonds. 

Ukrainas Gaisa spēki piektdien brīdinājuši sabiedrību par iespējamiem jauniem Krievijas uzbrukumiem ar vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm «Orešņik».

ASV plāno atsaukt aptuveni trešdaļu no iznīcinātājiem un vairākus karakuģus, kas paredzēti Eiropas aizsardzībai krīzes gadījumā, ziņo laikraksts «The New York Times». 

Lietuva un Kipra piektdien parakstīja memorandu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) solidaritātes mehānismu, kas paredz 58 Kiprā esošu migrantu pārvietošanu uz Lietuvu un pārējo saistību daļas izpildi ar finansiālām iemaksām.

Ukrainai turpinot raidīt triecienus pa Krievijas loģistikas artērijām, Kijiva apstiprinājusi, ka veikusi uzbrukumu uz Krievijas okupētā Armjanskas tilta, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu. Triecienā iznīcinātas 50 militārās automašīnas. Trieciens padarījis tiltu par nelietojamu, un papildu uzbrukumi neesot nepieciešami. 

Eiropas Savienības (ES) augstākajai pārstāvei ārlietās Kajai Kallasai iekšējā vēstulē nācies izteikt atbalstu savam diplomātiskajam dienestam, raksta portāls «Euronews». Tas darīts, jo Eiropas galvaspilsētas šobrīd apsver iespējamu Eiropas Ārējā attiecību dienesta reformu. 

Karstuma dēļ Eiropā četru gadu laikā miruši vairāk nekā 200 000 cilvēku, informējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO). Eksperti arī atkārtoti aicina ekstremālos laika apstākļos ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par «lielisku vienošanos» ar Irānu, lai izbeigtu karu Tuvajos Austrumos, un sagaida, ka tuvākajās dienās Eiropā tiks parakstīta vienošanās.

Ukrainā ražotā raķete «Flamingo» trešdien veikusi sekmīgu triecienu Krievijas militārajai rūpnīcai Čeboksaros. Šis uzbrukums ir sākums plašākai Ukrainā ražoto raķešu pielietošanai. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprinājis armijas raķešu spēku un artilērijas attīstības koncepciju līdz 2030. gadam. Tā paredz ne tikai vietējo raķešu sērijveida ražošanu, bet arī raķešu un dronu uzbrukumos sasniegt mērķus līdz pat 2000 kilometru attālumā. 

Eiropā pēdējo četru gadu laikā karstuma dēļ miruši vairāk nekā 200 000 cilvēku, ceturtdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka atceļ triecienus Irānai, un norādīja uz iespējamas vienošanās parakstīšanu ar Teherānu pēc augstākā līmeņa sarunām.

Eiropā, neraugoties uz varasiestāžu pūliņiem, arvien straujāk pieaug narkotiku lietošana, it īpaši kokaīna. Vairākās Eiropas valstīs tieši šī narkotiskā viela kļuvusi par biežāko pārdozēšanas nāvju cēloni. Cīņa ar kokaīnu un citām narkotikām notiek ne tikai Eiropā, bet arī citviet.

Saskaņā ar domnīcas «Eiropas Ārlietu padome» publicētu aptauju tikai 11 % eiropiešu 15 valstīs uzskata ASV par sabiedrotajām. Tas ir vēsturiski zemākais rādītājs.

Ukraina turpina uzbrukumus Krievijas teritorijā, un ceturtdienas naktī ziņots par ugunsgrēku Krievijas Krasnodaras novadā, Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā.