ASV valdība gatavojas atcelt vienošanos par tālas darbības rādiusa spārnoto raķešu «Tomahawk» izvietošanu Vācijā, baidoties, ka tas varētu nepatikt Krievijai, atsaucoties uz vairākiem avotiem ASV un Eiropā, vēsta izdevums «Politico».

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli.

Ungārijas varasiestādes ir atsaukušas apsūdzības pret pērn valsts galvaspilsētā Budapeštā notikušā praida gājiena organizatoriem.

ASV pilsētā Čikāgā izveidots eksprezidenta Baraka Obamas centrs. Tā oficiālā atklāšana gaidāma 18. jūnijā, bet durvis apmeklētājiem jaunais centrs vērs dienu vēlāk.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta ceturtdien pieņēma likumprojektu par palīdzības sniegšanu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai.

ASV ir noteikušas jaunas sankcijas pret komunistisko Kubu.

Okeānijas salu valsts Fidži ceturtdien paziņoja, ka nepieņem Austrālijas miljardiera Īana Malufa plānus dedzināt atkritumus šajā arhipelāgā, lai no tā gūtu enerģiju. Fidži vides ministrijas lēmums seko pēc tam, kad uzņēmēja ieceri kritizēja tradicionālās zemes īpašnieki un tūroperatori.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izdevumi tā sauktajai «patriotiskajai audzināšanai» agresorvalstī Krievijā pieauguši 20 reizes, ceturtdien vēsta neatkarīgais izdevums «Novaja Gazeta». 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien atklātā vēstulē Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam piedāvājis tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņojis, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.

Neraugoties uz Izraēlas un Libānas vienošanos par pamieru, «Hizbullāh» uguni atsakās pārtraukt. Irānas sabiedrotais grupējums sola turpināt uzbrukumus, kamēr vien turpināsies Izraēlas agresija. Tikmēr ASV Kongresā tiek virzīts likumprojekts, kas pieprasa ASV prezidentu Donaldu Trampu izbeigt karu pret Irānu. Tas tiek vērtēts kā līdz šim lielākais politiskais trieciens Trampa sāktajai militārajai kampaņai.

Eiropas valstu grupa aicinājusi Eiropas Savienību (ES) padarīt stingrāku vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, lai mazinātu iespējas pavadīt brīvdienas Eiropā, kamēr viņu valsts turpina karu pret Ukrainu. Valstu parakstītajā vēstulē ES ārpolitikas vadītājai Kajai Kallasai un migrācijas komisāram Magnusam Brunneram teikts, ka krieviem nevajadzētu sauļoties Eiropas pludmalēs, kamēr ukraiņi mirst kaujaslaukā.

Eiropas Savienība sāks pirmo iestāšanās sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu. Tas iespējams tāpēc, ka Ungārija paudusi gatavību atteikties no veto. Tā pavēstījusi Eiropas Savienības prezidējošā valsts Kipra.

Mēs nekad nepieļausim, ka Krievija veic uzbrukumus Ukrainai bez jebkādas atbildes uz tiem, intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Davids Alojans. Viņš bija ieradies uz Rīgā notikušo Dronu samitu, un teica, ka Ukrainas mērķis ir veikt triecienus arvien dziļāk agresorvalsts Krievijas teritorijā. 

Ukrainā ceturtdien ar dažādiem piemiņas pasākumiem piemin Krievijas agresijas rezultātā nogalinātos bērnus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma sākuma dzīvību zaudējuši vairāk nekā 700 bērni. Viņi gājuši bojā Krievijas raķešu, kaujas dronu un vadāmo aviobumbu uzbrukumos. Tomēr šie ir tikai apstiprinātie dati, kuros nav iekļauta informācija Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās notiekošo. Ukraina turpina centienus atgūt vairāk nekā 19 000 Krievijas nolaupītos bērnus.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija noslēgusi ietvarlīgumu ar vairākiem uzņēmumiem par jauna C1 līmeņa igauņu valodas tiešsaistes mācību kursa izveidi. Tas tiks integrēts valsts digitālajā mācību vidē un būs bez maksas pieejams visiem interesentiem.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns intervijā laikrakstam «Financial Times» atzinis, ka Krievija pašlaik straujāk nekā NATO valstis attīsta dronu karadarbības tehnoloģijas un Kremlis varētu mēģināt izmantot «iespēju logu», lai līdz 2028. gada beigām uzbruktu Baltijas valstīm. 

Ceturtdien aprit 37 gadi kopš Ķīnas komunistiskā režīma pastrādātā slaktiņa Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā. 

Krievija plāno pastiprināt juridisko karadarbību – tiesību sistēmu, likumu un tiesvedību ļaunprātīgu izmantošanu – ar mērķi vājināt un ietekmēt rietumvalstis, to jaunākajā ziņojumā norādījis Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns intervijā laikrakstam «Financial Times» atzinis, ka Krievija pašlaik straujāk nekā NATO valstis attīsta dronu karadarbības tehnoloģijas un Kremlis varētu mēģināt izmantot «iespēju logu», lai līdz 2028. gada beigām uzbruktu Baltijas valstīm.

Libāna un Izraēla ir vienojušās ievērot pamieru, paziņojis ASV Valsts departaments. Tas notika pēc trešdien aizvadītajām Libānas un Izraēlas vēstnieku sarunām Vašingtonā.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta trešdien deva zaļo gaismu Ukrainas atbalsta likumprojekta virzīšanai uz galīgo balsojumu. Demokrātu frakcijas iesniegtais likumprojekts paredz piešķirt Ukrainai 8 miljardu dolāru militāro atbalstu, kā arī pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Latvijas un Lielbritānijas sadarbība Dronu koalīcijā ir lieliska un draudzīga un mēs ļoti novērtējam Latvijas poligonus, kuros iespējams testēt dažādas spējas, Rīgā notiekošā Dronu samita laikā norādīja Lielbritānijas Dronu koalīcijas vadītājs Stjuarts Nasse. Intervijā Latvijas Radio viņš uzsver, ka dronu koalīcijai aizvien ir būtiska nozīme, tostarp tā ir ne tikai Ukrainas atbalstīšana, bet arī iespēja mācīties no Ukrainas pieredzes. 

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paziņoja, ka ir vērsies pie ASV aizsardzības sekretāra Pītera Hegseta ar ierosinājumu par jaunas ASV militārās bāzes izveidi Polijā.

Aļaskā (ASV) no Ziemeļamerikas augstākā kalna Denali ceturtdien lejā nogādāti pagājušajā nedēļā trīs bojāgājušie Latvijas alpīnisti – Inese Pučeka, Vija Olte un Renārs Kunigs-Salaks. To apliecinājusi arī Latvijas vēstniecība ASV.

Albānijas galvaspilsētas Tirānas ielās šonedēļ izgāja tūkstošiem cilvēku, protestējot pret attīstības projektu, ko plānojusi ar ASV prezidenta Donalda Trampa znotu Džaredu Kušneru saistīta kompānija. 

Portugālē streika dēļ trešdien atcelti simtiem avioreisu, traucēta sabiedriskā transporta, slimnīcu un skolu darbība.

«Ukrainai ir iespēja uzvarēt karā ar Krieviju. Un rietumvalstīm tas ir skaidri jāpauž, liekot to pretim Krievijas diktatora [Vladimira - red.] Putina vēstījumiem par to, ka Ukrainai uzvarēt nav izredžu,» uzskata bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers. Viņš līdz ar citiem ekspertiem no 44 valstīm piedalās Rīgā notiekošajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra («Stratcom») diskusiju forumā.

Armēnijas vēlētāji 7. jūnijā dosies balsot, lai izraudzītos Nacionālās asamblejas deputātus. Priekšvēlēšanu gaisotne ir saspringta, un spriedzi uzkurina Krievijas neslēptie mēģinājumi iejaukties Armēnijas politikā. Kā prognozē eksperti, vēlētāju aktivitāte būs liela, jo daudzi uzskata tās par nozīmīgākajām parlamenta vēlēšanām Armēnijā kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā. 

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss trešdien pauda optimismu, ka Ebolas vīrusa uzliesmojumu Āfrikā, kurā apstiprināta vismaz 61 cilvēka nāve, pamazām izdodas apkarot, neskatoties uz straujo vīrusa izplatību uzliesmojuma sākumā.

Kalni, tāpat kā dzīve, ir vienlaikus gan brīnišķīgi, gan biedējoši. Un šoreiz noticis pats ļaunākais. Tā savā pirmajā publiskajā ierakstā kopš traģēdijas Aļaskas kalnos, kur bojā gāja trīs Latvijas alpīnisti, pauda viens no alpīnistu komandas dalībniekiem Valdis Puriņš. Viņu uzskata par pieredzējušāko komandas pārstāvi, jo reiz pēc vairākiem mēģinājumiem viņš jau sasniedzis Denali virsotni. Ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) viņš atklāja notikušā detaļas un to, kā komanda gatavojās nopietnajam kāpienam. Tuvākajā laikā trīs bojāgājušos Latvijas alpīnistus varētu nocelt no kalna, operācija aizvien turpinās.

Pēc septiņu gadu pārtraukuma atdzimusi Lielbritānijas latviešu skolu vasaras nometne «Puķu bērni» Straumēnos. Savulaik tā aizsākta kā iespēja vecākiem kopā ar bērniem pavadīt laiku latviskā gaisotnē, un tagad šī tradīcija tiek turpināta, aicinot piedalīties ne tikai latviešu skolas, bet arī latviešu bērnu kopas. 

Briselē trešdien oficiāli tika atklāts Starptautiskais Baltijas drošības centrs. Tā ir jauna domnīca, ko vada pazīstamais britu autors Edvards Lūkass, kurš regulāri interesējas par Baltijas valstīm jau kopš Atmodas.

«Pret Rietumvalstīm vērstajā informācijas karā mums nav tikai jāaizstāvas, bet jāpāriet uzbrukumā pašiem,» uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra («Stratcom)» direktors Jānis Sārts.

Slovākijā lāča uzbrukumā pārgājienu maršrutā smagi savainots tūrists, glābšanas dienesta pārstāve pavēstīja ziņu aģentūrai TASR. 36 gadus veco «pacientu, kam bija savainojumi kakla rajonā, mēs ar helikopteru nogādājām slimnīcā Žilinā,» sacīja preses sekretāre.

Lietuvā valdošā Sociāldemokrātu partija nedēļas nogalē gaidāmajā valdes sēdē varētu lemt par ārlietu ministra Ķēstuta Budra nomaiņu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, atsaucoties uz saviem avotiem. Netiek izslēgts, ka valdošā partija pārrunās arī izmaiņas koalīcijā.