Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis normalizēt situāciju Libānā. Paziņojums izskanēja pēc viņa tikšanās ar Persijas līča reģiona valstu līderiem.

Dienvidamerikas valstī Kolumbijā būs jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta, jo svētdien notikušajā pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neieguva vairāk par 50 % balsu.

Igaunijas dienvidaustrumos pie sauszemes robežas ar Krieviju uzstādītas pirmās stacionārās dronu atklāšanas un novērošanas sistēmas. Pilnībā šo infrastruktūru paredzēts pabeigt līdz nākamajam gadam. 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir nonākusi uz bankrota sliekšņa, jo ASV un Ķīna, kas nodrošina 42 % no organizācijas budžeta ieņēmumiem, kavē maksājumus, apgalvo izdevums «The Wall Street Journal».

ASV, Aļaskas galnu grēdā, Denali nogāzē turpinās glābšanas operācija, lai mūsu trīs bojā gājušos alpīnistus – Inesi Pučeku, Viju Olti un Renāru Kunigu-Salaku - nogādātu lejā un veiktu izmeklēšanu medicīnas ekspertīzes centrā, apstiprina Ārlietu ministrija.

Beļģijas Kasācijas tiesa pilnībā noraidījusi valsts apelāciju, apstiprinot, ka jauktas rases bērnu piespiedu atņemšana mātēm koloniālajā Kongo, kas šobrīd pazīstama kā Kongo Demokrātiskā Republika (Kongo DR), bija noziegums pret cilvēci. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad Eiropas valstij juridiski tika piespriests maksāt kompensācijas par koloniālajā laikmetā veiktajiem noziegumiem.

Eiropas Savienība (ES) nav paplašinājusies jau 13 gadu. Pēdējā, kas blokam pievienojās, bija Horvātija, kļūstot par 27. dalībvalsti. Šobrīd iestāties ES vēlas vairākas valstis, taču par vienu no perspektīvākajām kandidātēm pašreiz tiek uzskatīta Melnkalne, kas cer finiša taisni sasniegt jau šogad. Latvijas Televīzijas raidījums «Pasaules Panorāma» skaidro, kāda ietekme uz to varētu būt Krievijai, kura savulaik neveiksmīgi centās apturēt Melnkalnes iestāšanos NATO.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis veikt vairākas izmaiņas topošās vienošanās tekstā ar Irānu. Tā ar atsaucēm uz avotiem Baltajā namā vēsta vairāki starptautiskie plašsaziņas līdzekļi. Savukārt Tramps publiski paziņoja, ka Irāna esot piekritusi nemēģināt iegūt atomieročus. Turpretī Teherānas pārstāvji līdz šim ir apgalvojuši, ka viņi negrasās atteikties no savas kodolprogrammas.

Ukrainā armijas darbnīcas pie frontes strādā diennakti, tāpat kā karavīri kaujas pozīcijās. Savstarpējā saziņā ar tiem, kas frontes līnijā, tās aizmugurē esošie ražo, testē un uzlabo ieročus, aprīkojumu un munīciju.

Ukrainas karavīra Nazara Daļecka ģimene viņu apglabāja pirms vairāk nekā trim gadiem. Bēdu sagrauztā Nazara māte nesen saņēma vēl vienu šokējošu vēsti – viņai piezvanīja dēls. Nazars visu laiku bijis Krievijas gūstā, lai gan varas iestādes apgalvoja, ka DNS testi apstiprinājuši viņa nāvi. Šis gadījums pievērsis uzmanību jautājumam par kritušo karavīru atpazīšanu.

Eiropa joprojām ir pasaulē populārākais tūrisma galamērķis. Nozare nodrošina darbu vairāk nekā 12 miljoniem cilvēku un veido vairāk nekā desmito daļu no Eiropas ekonomikas. Taču aiz skaistajām pastkartēm slēpjas arvien pieaugoša problēma – pārmērīgs tūrisms. Kā Eiropa plāno to risināt?

Irānas amatpersonas pārmet ASV prezidentam Donaldam Trampam pārmērīgu prasību izvirzīšanu sarunās ar Teherānu. Savukārt ASV kara ministrs Pīts Hegsets paziņoja, ka Amerikas karaspēks ir vairāk nekā spējīgs atsākt aktīvu karadarbību pret Irānu, ja abas puses nevarēs panākt vienošanos. Tikmēr Izraēlas karaspēks turpina bombardēt Libānu un virzīties dziļāk tās teritorijā.

Ukraina naktī uz sestdienu, 30. maiju, veikusi dronu triecienus Taganrogā, Rostovas apgabalā Krievijā, un Feodosijā, okupētajā Krimā, pavēstīja Ukrainas dronu spēku komandieris Roberts Brovdi.

Izraēla likvidējusi jauno «Hamās» militāro līderi Gazas joslā un paplašina militāro kampaņu Libānā. Karš ar «Hamās» ir arī viens no aktuālākajiem jautājumiem Izraēlas parlamenta vēlēšanu gaidās. Līdzšinējie premjera Benjamina Netanjahu sabiedrotie, ultraortodoksālie ebreji, cer sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Valdību cenšas gāzt arī opozīcijas partijas.

«Ukraina ir gatava dalīties ar cilvēkiem Latvijā visā savā pieredzē. Jums tikai jāgrib to ņemt,» intervijā Latvijas Radio šonedēļ Rīgā notiekošā dronu samita laikā sacīja Oleksandrs Dončenko, Ukrainas Bruņoto spēku Pretgaisa aizsardzības bijušais instruktors. Intervijā viņš pauda pārliecību, ka Latvijas jaunā paaudze spēs aizstāvēt savu valsti un pretoties Krievijai, ja tas būs nepieciešams. Taču tai pašā laikā, pēc viņa novērojumiem, cilvēki Latvijā aizvien nav gatavi karam.

Kā stāvēt pretim Krievijas spiedienam, tas būs izaicinājums arī jaunajam Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāram, kurš tiks izvēlēts šā gada rudenī. Antoniu Gutērrešam decembrī pēc diviem pilnvaru termiņiem amats būs jāpamet. «ANO ir jāreformējas, lai atgūtu valstu un dalībvalstu uzticību, kā arī cilvēku uzticību, kuri atkal varētu saredzēt ANO kā viņiem tuvu institūciju,» ekskluzīvā intervijā «Pasaules panorāmai» teica viena no kandidātiem šim augstajam amatam Rebeka Grīnspana.

Jūnija vidū Eiropas Savienība (ES) pēc divu gadu gatavošanās sāks piemērot jauno Migrācijas un patvēruma paktu. Brisele to pasniedz kā ilgi gaidītu atbildi uz vienu no Eiropas vispretrunīgākajiem politiskajiem jautājumiem – kā pārvaldīt migrāciju tā, lai tā būtu kontrolēta un vienlaikus atbilstu ES vērtībām. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, ko jaunais pakts nozīmē Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, un migrantiem.

Jūnija vidū Eiropas Savienība (ES) pēc divu gadu gatavošanās sāks piemērot jauno «Migrācijas un patvēruma» paktu. Brisele to pasniedz kā ilgi gaidītu atbildi uz vienu no Eiropas vispretrunīgākajiem politiskajiem jautājumiem – kā pārvaldīt migrāciju tā, lai tā būtu kontrolēta un vienlaikus atbilstu ES vērtībām. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, ko jaunais Pakts nozīmē Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, un migrantiem.

«Es mīlu Ukrainu. Tā ir mana zeme un tā mums arī palīdz,» sarunā ar Latvijas Radio pauž viens no karavīriem, kas šobrīd karo Doneckas apgabalā. Neraugotes uz nogurumu, ukraiņu karavīri joprojām braši notur fronti. Un, lai arī uz drīzu mieru viņi necer, tomēr ir pārliecināti, ka reiz pienāks tā diena, kad Ukraina uzvarēs agresoru.

Trīs Latvijas alpīnistus, kuru trīs komandas biedri gāja bojā pēc kritiena augstkalnu ekspedīcijā Aļaskas kalnu grēdā ASV, glābēji ir nogādājuši Talkītnā, LSM.lv apstiprināja Latvijas Alpīnistu savienības (LAS) vadītājs Normunds Reinbergs. Par kritienā cietušā Mārtiņa Bilzēna dzīvību ārstiem bažu nav.

Krievija ir atbildīga par desmitiem naidīgu hibrīdoperāciju vairākās Eiropas valstīs. Tā piektdien, noslēdzot Polijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, paziņoja šīs valsts premjerministrs Radoslavs Sikorskis. 

ASV prezidents Donalds Tramps divu stundu garumā ir ticies ar padomniekiem Baltā nama «Situāciju» telpā, diskutējot par provizorisku vienošanos ar Irānu, kas atvērtu iesaldēto Hormuza šaurumu. Tramps pirms sanāksmes sacīja, ka gatavojas pieņemt «galīgo lēmumu», taču sanāksme noslēdzās bez paziņojuma, ka tas būtu noticis.

Debesis virs Kenedija kosmosa centra Floridā ceturtdienas vakarā iezaigojās liesmās. Izmēģinājuma laikā Keipkanaveralā eksplodēja miljardiera un «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa uzņēmuma «Blue Origin» raķete «New Glenn».

Krievijas amatpersonas pēdējos mēnešos apspriedušas plānu sūtīt Krievijā dzīvojošos Armēnijas pilsoņus uz dzimteni, lai viņi parlamenta vēlēšanās balsotu par pašreizējā premjerministra Nikola Pašinjana konkurentiem, vēsta ziņu aģentūra «Reuters», atsaucoties uz avotiem. 

NATO ir viena no efektīvākajām aizsardzības aliansēm un tāda būs arī turpmāk, intervijā Latvijas Televīzijai teica Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Alisters Kārnss, norādot, ka viņa valsts stāv plecu pie pleca ar Baltijas valstīm. 

Ungārija nepiegādās ieročus un militāro tehniku Ukrainai, pēc sarunām Briselē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti apliecināja jaunais Ungārijas premjers Pēters Maģars. 

Atēnas gatavojas iesniegt oficiālu diplomātisku protestu Kijivai pēc tam, kad netālu no Grieķijas salas tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots Ukrainas jūras drons, vēsta izdevums «Euractiv».

Atkārtoti dronu incidenti Rumānijā vājina sabiedrības uzticēšanos augstākajām institūcijām, sarunā ar Latvijas Radio norādīja drošības eksperte. Piektdienas naktī Krievijas drons ietriecās daudzstāvu dzīvojamā mājā Galacas pilsētā Rumānijas austrumos. Incidentā cieta divi cilvēki. Notikušais apliecināja, ka NATO dalībvalsts Rumānija nespēj efektīvi atvairīt šādus draudus, tāpēc ir nepieciešama alianses iesaistīšanās.

Pareizticīgā baznīca Krievijā vajā priesterus, kuri neatbalsta karu Ukrainā, un arī Viļņa esot tās redzeslokā, vēsta Lietuvas sabiedriskie mediji, atsaucoties uz «Radio Brīvā Eiropa».

ASV senators Ričards Blūmentāls komentējis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam par pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu Ukrainā. Tikmēr Zelenskis paziņojis, ka vairākas valstis nevēlas, lai Ukraina izstrādātu savu pretgaisa aizsardzības sistēmu ballistisko raķešu pārtveršanai. 

Izraēlas un Krievijas drošības spēki ir iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) melnajā sarakstā par seksuālu vardarbību konfliktos, teikts ziņojumā, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā.

Tiesa Austrijā piespriedusi 15 gadu cietumsodu vīrietim, kurš plānoja uzbrukumu amerikāņu popzvaigznes Teilores Sviftas koncertā. Viņš arī uzturēja kontaktus ar teroristu grupējumu «Islāma valsts».

Vidējā globālā gaisa temperatūra šogad un vēl nākamos četrus gadus, visticamāk, saglabāsies rekordaugstā līmenī vai tuvu tam, trešdien brīdināja Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO). Šī prognoze ir publicēta laikā, kad liela daļa Rietumeiropas piedzīvo šogad pirmo karstuma vilni. 

Tuvajos Austrumos notiekošajā karā, iespējams, esam tuvu tam, lai beidzot redzētu kādu vienošanos starp ASV un Irānu. Vairāki mediji vēsta, ka abu pušu sarunvedēji vienojušies par pamatnostādnēm, kas paredz pagarināt pamieru par 60 dienām, paredz atcelt ierobežojumus kuģošanai caur Hormuza šaurumu, kā arī sākt sarunas par Irānas kodolprogrammas nākotni.

Irāna un ASV pēdējo dienu laikā apmainījušās ar apvainojumiem, ka otru puse pārkāpusi pamieru. ASV veikusi vairākus triecienus Irānā, ko tā raksturojusi kā aizsardzības triecienus. Tikmēr aģentūra «Reuters» vēsta, ka saskaņā ar militārpersonu sniegtajiem ziņojumiem, pret kara zonās izvietotajiem ASV spēkiem tiek izmantoti komerciāli pieejami atrašanās vietas dati.