Vidējā globālā gaisa temperatūra šogad un vēl nākamos četrus gadus, visticamāk, saglabāsies rekordaugstā līmenī vai tuvu tam, trešdien brīdināja Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO). Šī prognoze ir publicēta laikā, kad liela daļa Rietumeiropas piedzīvo šogad pirmo karstuma vilni. 

Tuvajos Austrumos notiekošajā karā, iespējams, esam tuvu tam, lai beidzot redzētu kādu vienošanos starp ASV un Irānu. Vairāki mediji vēsta, ka abu pušu sarunvedēji vienojušies par pamatnostādnēm, kas paredz pagarināt pamieru par 60 dienām, paredz atcelt ierobežojumus kuģošanai caur Hormuza šaurumu, kā arī sākt sarunas par Irānas kodolprogrammas nākotni.

Irāna un ASV pēdējo dienu laikā apmainījušās ar apvainojumiem, ka otru puse pārkāpusi pamieru. ASV veikusi vairākus triecienus Irānā, ko tā raksturojusi kā aizsardzības triecienus. Tikmēr aģentūra «Reuters» vēsta, ka saskaņā ar militārpersonu sniegtajiem ziņojumiem, pret kara zonās izvietotajiem ASV spēkiem tiek izmantoti komerciāli pieejami atrašanās vietas dati.

Vācija un Nīderlande šogad izveidos vēl vienu taktisko štābu, lai komandētu spēkus NATO austrumu flangā, īpaši Latvijā un Igaunijā, un palīdzētu atturēt Krieviju, ceturtdien paziņoja Berlīne.

Ukraina uzsākusi plašu loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidējas darbības rādiusa triecienus pa Krievijas armijas apgādi. Ukrainas Aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs paziņoja, ka mērķis ir mazināt agresora spējas okupētajās teritorijās. 

Kanāda paziņojusi par plāniem iegādāties agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīnas no Zviedrijas ražotāja «Saab», nevis no ASV kompānijas «Boeing». 

ASV armija veikusi jaunus triecienus Irānā, vēršoties pret militāro objektu, kas, pēc amatpersonu domām, apdraudēja ASV spēkus un komerciālo kuģošanu Hormuza šaurumā. Spriedze pieaugusi arī starp Izraēlu un Libānu – Izraēla līdz šim plašākajā rīkojumā aicinājusi cilvēkus evakuēties no Libānas dienvidiem. 

Spānijā, Portugālē, Francijā un Itālijā turpinās maija mēnesim neraksturīgs karstums. Vairākos šo valstu reģionos izsludināts brīdinājums un mediķi aicina ievērot piesardzības pasākumus.

Krievija un Afganistānā valdošā islāma radikāļu kustība «Taliban» parakstījušas vienošanos par militāri tehnisko sadarbību, vēsta Krievijas mediji.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstulē brīdinājis ASV prezidentu, ka Ukrainai kritiski trūkst pretraķešu aizsardzības līdzekļu, vēsta izdevums «Kyiv Independent», kura rīcībā šī vēstule nonākusi.  

Āzijas dienvidaustrumos esošajā Laosā glābējiem izdevies atrast piecus dzīvus ciema iedzīvotājus, kuri nedēļu bija iesprostoti applūdušā alā. Divi citi ciema iedzīvotāji, kuri arī iepriekš devās alā, joprojām ir pazuduši.

Gan ASV Kongresā, gan NATO vadībā izskan viedokļi, ka Baltijas valstis šajā drošībai sarežģītajā laikā ir jāstiprina, nevis jāapdala. Grupa ASV senatoru ir pieprasījuši Pentagonam nekavēties ar līdzekļu piešķiršanu Baltijai. Savukārt NATO plāno stiprināt tieši Austrumu flangu, kur ietilpst Baltija.

Ukrainas triecienu kampaņa Krievijā ir veiksmīga, bet ne bez nevēlamiem blakusefektiem. Tā izraisa arvien aktīvāku Maskavas reakciju un arvien biežākus dronu incidentus NATO valstīs. «Tā ir riskanta spēle» intervijā «Pasaules panorāmai» teica ukraiņu drošības eksperts, domnīcas «GLOBSEC» pētnieks Maksims Beznosjuks.

Konflikts Kongo Demokrātiskajā Republikā (Kongo DR) kavē Ebolas vīrusa uzliesmojuma apkarošanu, trešdien brīdinājis Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adhanoms Gebrejesuss.

Spānijas policija Madridē veic kratīšanu valdošās sociālistu partijas (PSOE) galvenajā mītnē izmeklēšanas ietvaros par iespējamiem finanšu pārkāpumiem, trešdien pavēstīja Civilā gvarde.

Kad pienāks īstais brīdis, Eiropai vajadzētu izveidot savu komunikācijas kanālu sarunām ar Krieviju par tās kara pret Ukrainu izbeigšanu. Tā intervijā medijam «Euronews» izteicies Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Adads. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik realitāte ir tāda, ka Krievija neiesaistās nopietnā diplomātijā un nav ieinteresēta mierā.

Ungārijas likumdevēji trešdien ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par to, lai apturētu iepriekšējā premjerministra Viktora Orbāna iniciēto valsts izstāšanos no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT).

Ķīnas varasiestādes ir sākušas attiecināt uz privātajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas paredz aizliegumu izceļot uz ārvalstīm speciālistiem, kuru darbu Pekina uzskata par stratēģiski nozīmīgu valstij, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg». 

Pastiprinās Krievijas spiediens uz Armēniju, kuras ārpolitiskajā kursā ir noticis straujš pagrieziens Rietumu virzienā. Erevāna ir padziļinājusi divpusējās attiecības ar ASV un ir paudusi vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Reaģējot uz to, Krievija ir piedraudējusi palielināt Armēnijai cenu par energoresursiem. 

Izraēla trešdien apstiprinājusi, ka dienu iepriekš veiktajā gaisa triecienā Gazas pilsētai likvidējusi palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» bruņotā spārna jauno vadītāju. 

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi par godu Neatkarības dienai otrdien sarīkota militārā parāde un citi pasākumi. Tomēr vēlāk vakarā opozīcija sarīkoja plašu demonstrāciju pret valdošo partiju «Gruzijas sapnis». 

Kopš populista Adreja Babiša stāšanās Čehijas premjerministra amatā pērn decembrī Prāgas vadītā starptautiskā koalīcija, kas iegādājas artilērijas lādiņus nosūtīšanai uz Ukrainu, ir sarukusi no 18 valstīm uz 9, paziņojis Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Pašreiz valdošais režīms vēlas iedibināt Gruzijā tikpat autoritāru sistēmu kā kaimiņos esošajā Azerbaidžānā – tā uzskata vairāki Gruzijas opozicionāri un eksperti. Viņi pauž satraukumu par strauju vārda brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Gruzijā pēdējo divu gadu laikā. To pavada masveida propagandas kampaņa, kas mēģina iestāstīt, ka aiz kara Ukrainā stāvot Eiropa un Gruzijai būšot labi arī bez Eiropas Savienības (ES) un NATO. 

Krievija varētu pastiprināt ballistisko raķešu uzbrukumus Ukrainai, lai mēģinātu atgūt stratēģisko iniciatīvu karā, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Vismaz 31 cilvēks nogalināts otrdien notikušajos Izraēlas aviācijas un artilērijas uzbrukumos Libānas austrumos un dienvidos pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien deva rīkojumu pastiprināt militāros triecienus pa šiītu radikālā grupējuma «Hizbullāh» pozīcijām. Libānas Veselības ministrija neprecizēja, cik no nogalinātajiem bija civiliedzīvotāji, bet cik – «Hizbullāh» kaujinieki.

Ķīmiskās vielas noplūdes rezultātā rūpnīcā ASV Vašingtonas štatā otrdien gājis bojā viens cilvēks, deviņi ievainoti un vēl deviņi cilvēki pēc avārijas tiek uzskatīti par pazudušiem, paziņojušas varasiestādes.

Irāna ir apsūdzējusi ASV pamiera pārkāpšanā pēc tam, kad ASV spēki otrdien veica triecienus pa raķešu palaišanas iekārtām Irānas dienvidos un karakuģiem Hormuza šaurumā.

Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks paziņojis, ka Varšava saņēmusi ASV Valsts departamenta sākotnējo piekrišanu pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» raķešu ražošanai, otrdien vēsta radiostacija RMF24. 

Portugāles valsts dzelzceļa operators pieprasījis diviem lauksaimniekiem izmaksāt kompensāciju pēc tam, kad pērn reģionālais vilciens notrieca 89 aitas.

Pēc Krievijas draudiem veikt jaunus sistemātiskus triecienus pa lēmumu pieņemšanas centriem Kijivā Ukrainas galvaspilsēta dzīvo jaunu uzbrukumu gaidās. Vienlaikus Ukrainā aug satraukums arī par iespējamu jaunu uzbrukumu no Baltkrievijas puses. Baltkrievija slēgusi mežus pie Ukrainas, Polijas un Lietuvas robežām, tomēr šobrīd tur nav vērojama karavīru pārvietošana.

Lietuvā šodien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura Viļņā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem. Uzmanības centrā ir jautājumi par Baltijas reģiona aizsardzību, ņemot vērā nesenos dronu incidentus. 

Krievijas plāns sūdzēties ANO tiesā par Latviju ir provokācija, paziņojumā uzsver Krievijas pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un Krievijas emigrantu atbalsta asociācija (AREM).

Krievija varētu uzbrukt «Rietumu kaimiņvalstīm», ja jebkāda nākotnes miera vienošanās ar Ukrainu nebūs «taisnīga un ilgstoša». Šādu viedokli sarunā ar mediju «Euronews» paudusi Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.

Senegālas prezidents Basiru Diomajs Faje atlaidis premjeru Usmanu Sonko un izformējis valdību, radot kārtējo politisko krīzi valstī. Sonko amatā bija nedaudz vairāk par diviem gadiem. Lai gan šajā laikā viņš paspēja saasināt attiecības ar Rietumiem, izraidīt Francijas karavīrus un panākt bargākus sodus par viendzimuma attiecībām, Sonko nespēja atrisināt ekonomiskās problēmas.

Agresorvalsts Krievija ir piedraudējusi pastiprināt uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kas pirms dažām dienām piedzīvoja vienu no plašākajiem uzlidojumiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Maskava arī mudina ārvalstis aizvest savus diplomātus no Kijivas. Tomēr Ukraina ir aicinājusi neuztvert nopietni šos Kremļa draudus.