Francijai būtu jānosaka trīs gadu moratorijs imigrācijai, intervijā izdevumam «Le Journal du Dimanche» sacīja valsts tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns.

Tūkstošiem cilvēku ASV galvaspilsētā Vašingtonā piedalījās Piemiņas dienas pasākumos, kuros ik gadu godina kritušos karavīrus. Šogad pasākumi notika, izceļot ASV 250. gadadienu.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns devis rīkojumu atjaunot Irānas Islāma Republikā piekļuvi globālajam internetam, vēsta valsts ziņu aģentūra «Fars». Konkrēts piekļuves atjaunošanas datums gan nav zināms. Taču iepriekš Irānas mediji kā iespējamo ierobežojumu atcelšanas datumu minēja 5. jūniju. 

ASV ir gatavas uzņemties starpnieka lomu karā starp Krieviju un Ukrainu, paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas pirms dažām veiktos masveida dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Rubio par to paziņoja pēc pirmdien notikušās telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Bolīvijas labējais prezidents Rodrigo Pass ir paziņojis, ka viņš par 50 % samazinās savu algu, tādējādi mēģinot nomierināt iedzīvotāju protestus, kas jau vairākas nedēļas turpinās valsts administratīvajā centrā Lapasā.

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) finansē un apbruņo kolumbiešu algotņus, kuri piedalās asiņainajā pilsoņkarā Āfrikas valstī Sudānā, paziņojusi cilvēktiesību organizācijas «Human Rights Watch» (HRW).

Polijas otras lielākās pilsētas Krakovas mērs Aleksandrs Mišalskis zaudēs amatu, jo svētdien notikušā referendumā Krakovas iedzīvotāji nobalsoja par viņa atlaišanu. Tikmēr atcelt pilsētas domi vienlaikus notikušajā referendumā nav izdevies. 

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstījis likumu, kas ļauj izmantot armiju, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā, pirmdien izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns. Šis paziņojums izskanēja pēc tam, kad Irānas atbalstītā Libānas šiītu kaujinieku grupējuma «Hizbullāh» līderis Naims Kasems aicināja gāzt valsts valdību, noraidot sarunu risināšanu ar Izraēlu.

Kamēr Latvijā vasara pamazām liek par sevi manīt, Eiropas rietumi un dienvidi pašlaik piedzīvo maijam neierastu karstuma vilni. Zinātnieki runā par «karstuma kupolu», kas izraisījis rekordaugstu temperatūru Portugālē, Francijā, Lielbritānijas dienvidos un Beļģijā.

ASV vairs neuzņemas vadošo lomu Krievijas–Ukrainas miera procesa virzīšanā. Šādu viedokli sarunā ar Igaunijas Sabiedrisko mediju ERR izteicis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Leons XIV pirmdien publicējis traktātu par mākslīgā intelekta tēmu, savā pirmajā enciklikā brīdinot par daudzām briesmām, ko šī tehnoloģija rada cilvēcei.

Pērnā gada beigās ANO miera uzturēšanas operācijās iesaistītā kontingenta skaits sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo 25 gadu laikā. Šāds secinājums ietverts ziņojumā, ko pirmdien publiskoja Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI). Ziņojuma autori šo tendenci saista ar vairākiem faktoriem – saspringtu ģeopolitisko situāciju, politisko spiedienu un finansējuma krīzi.

Francija izdevusi Lietuvai likvidējamās «Latvijas krājbankas» kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas «Snoras» bijušo līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra. 

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska pirmdien ieradusies savā pirmajā oficiālajā vizītē Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Cihanouskas padomnieks sociālajā medijā «X» raksta, ka «šī vizīte ir solidaritātes simbols starp Baltkrievijas un Ukrainas tautām mūsu kopīgajā cīņā par brīvību un cieņu».

Ukrainā Kijivas iedzīvotāji joprojām cenšas atgūties pēc viena no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem, kurā svētdienas naktī agresors uz galvaspilsētu raidīja simtiem dronu un desmitiem raķešu, nodarot postījumus katrā pilsētas rajonā. 

Krievijas elitē pieaug vilšanās Krievijas diktatorā Vladimirā Putinā, jo karš ir ieildzis un valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi, vēsta laikraksts «The Guardian». 

Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķē NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes iniciatīvu piešķirt 0,25 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) militārajai palīdzībai Ukrainai, atsaucoties uz NATO avotiem, vēsta laikraksts «The Telegraph». 

Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdinājis Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko neiesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu.  

Ukrainā Kijivas iedzīvotāji joprojām cenšas atgūties pēc viena no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem, kurā naktī uz svētdienu agresors uz galvaspilsētu raidīja simtiem dronu un desmitiem raķešu, nodarot postījumus katrā pilsētas rajonā.

Krievijas elites vidū pieaug vilšanās Krievijas diktatorā Vladimirā Putinā, jo karš ir ieildzis un valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi, vēsta laikraksts «The Guardian».

ASV un Irāna ir tuvu tam, lai noslēgtu vienošanos, kas ļautu pilnībā atjaunot kuģu satiksmi stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Runa gan varētu būt par pagaidu vienošanos, taču uz to cer tūkstošiem jūrnieku, kuri Hormuza blokādes dēļ mēnešiem ir iestrēguši jūrā.

Svētdien notikušajās Kipras parlamenta vēlēšanās uzvarējusi konservatīvā Demokrātiskā apvienība, kas ieguvusi 22,5 līdz 25,5 % balsu, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Gambijas Ārlietu ministrija sākusi dienesta izmeklēšanu par mājkalpotāju spaidu darba skandālu šīs Rietumāfrikas valsts vēstniecībā Maskavā. Pēdējo dienu laikā atklātas satraucošas detaļas par vēstnieka Ebrimas Sīseja un viņa sievas Kadi Fofanas rīcību.

Uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, īpaši elektroapgādes līnijām, enerģijas stacijām, gāzesvadiem, hidroelektrostacijām un televīzijas torņiem, ir ļoti liela ietekme uz valstīm un sabiedrību. Trāpījumi šiem objektiem ne tikai palēnina normālu valsts funkcionēšanu, bet arī nopietni iedragā iedzīvotāju noskaņojumu, apdraudot nacionālo drošību. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» pievēršas tam, kā Latvija un citas Eiropas valstis aizsargā savu kritisko infrastruktūru.

Gruzijas valdošais režīms vēlas panākt savas valsts starptautisko izolāciju – tā ir pārliecināta gruzīnu politiķe Ana Bučukuri. Viņa pārstāv partiju «Gruzijai» – tas pašlaik ir vienīgais opozīcijas spēks, kas pārstāvēts Gruzijas parlamentā. Šo partiju vada šobrīd trimdā Berlīnē dzīvojošais bijušais Gruzijas premjerministrs Giorgijs Gaharija. Savulaik viņš bija daļa no valdošās partijas «Gruzijas sapnis», bet vēlāk pārgāja opozīcijā. Pēdējos gados Gaharijam divas reizes tika fiziski uzbrukts, un tagad pret viņu notiek arī tiesvedība.

Neatkarīgi no tā, vai atrodaties Baltijā, Taivānā, Japānā vai Dienvidkorejā, man būtu nopietnas bažas par ASV spēju jums palīdzēt. Daļēji tas ir ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas jautājums, taču runa ir arī par sabiedrību. Grūti iedomāties, ka varētu amerikāņiem pārdot iesaisti karā Baltijā. To intervijā Latvijas Radio atzina Vašingtonā bāzētās domnīcas «Bertelsmana fonds» transatlantisko attiecību direktors Entonijs Silberfelds. Intervijā viņš atzina, ka transatlantiskās attiecības šobrīd ir saspringtas un sabiedrotajiem ir pamats satraukties par ASV spontāno ārpolitiku. Tai pašā laikā attiecības pēc Trampa aiziešanas varētu uzlaboties.

Šausmīga nakts Kijivai. Tā pēc šonakt notikušajiem masīvajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētai rakstīja Kijivas mērs Vitālijs Kličko. Krievijas raķešu un dronu triecienos, kas ilga visu nakti, nogalināti vismaz divi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoti. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, no kurām lielāko daļu notrieca.

Pie Baltā nama ASV galvaspilsētā Vašingtonā nošauts vīrietis, kurš atklāja uguni uz drošības dienesta darbieniekiem. Apšaudē ievainots garāmgājējs. Aculiecinieki vēsta, ka raidīti daudzi šāvieni, kas bija dzirdami arī Baltā nama pagalmā. Tobrīd tur esošie žurnālisti tika steigšus nogādāti iekštelpās.

Eiropas Savienībā aiz slēgtām durvīm sākas diskusijas par iespējamu dialoga atjaunošanu ar Vladimiru Putinu. Tikmēr Eiropas Parlamentā jau ir politiķi, kuri tiltus uz Maskavu būvē atklāti. Viens no viņiem – no Luksemburgas ievēlētais eiroparlamentārietis Fernands Karthaizers. Aukstā kara laikā viņš bijis spiegs, pie tam – dubultaģents.

Krievija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 124 droniem. No tiem 102 Ukrainas spēkiem izdevās notriekt. Savukārt pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskā izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē. Aizdegušās vairākas tehniskās un administratīvās ēkas, kā arī degvielas termināļa teritorijā nokritušas dronu atlūzas.

Apvienotās Karalistes politiskajā kartē pēc reģionālajām vēlēšanām redzamas arvien dziļākas plaisas. Skotijā atkal uzvarējusi Skotu Nacionālā partija, un arī Velsā pirmo reizi par lielāko spēku kļuvusi neatkarību atbalstoša partija. Taču Skotijas un Velsas situācija nav vienāda. Skotijā neatkarības jautājums jau gadiem iestrēdzis starp Edinburgas prasībām un Vestminsteras veto, bet Velsā neatkarības ideja tikai tagad kļūst par nopietnu politiskās sarunas daļu.

Krievijas valsts kodolenerģijas korporācijas «Rosatom» urāna ieguves plāns Kalahari tuksnesī Namībijas vidienē draud ar ekoloģisku katastrofu. Izvēlētā metode ir ļoti riskanta; vides pētnieki brīdina, ka tā var atstāt plašu apkaimi bez dzeramā ūdens un sagraut lauksaimniecību.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Krievijas dezinformācijas kampaņu pret Baltijas valstīm, kurā tā melo par to, ka Baltijas valstis ļāvušas Ukrainai izmantot to gaisa telpu, lai veiktu dronu uzbrukumus Krievijai, nosauca par satraucošu.

ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabarda piektdien paziņoja par savu atkāpšanos no amata.