ASV Valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka miera sarunas, kas norisinājās starp Ukrainu un Krieviju ar ASV starpniecību, nav bijušas rezultatīvas. Par to viņš paziņoja pēc piektdien Zviedrijas pilsētā Helsigborjā aizvadītās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes. 

ASV Valsts sekretārs Marko Rubio NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Krievijas dezinformācijas kampaņu pret Baltijas valstīm, kurā tā melo par to, ka Baltijas valstis ļāvušas Ukrainai izmantot to gaisa telpu, lai veiktu dronu uzbrukumus Krievijai, nosauca par satraucošu.

Karš pret Ukrainu nonācis strupceļā – par šādu Kremļa amatpersonu noskaņojumu medijam «Bloomberg» pavēstījuši Kremlim tuvi avoti. Arī Ukrainas sabiedrotie ir pārliecināti par to, ka Krievijas iebrukums zaudē sparu. 

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzskata, ka ASV ir ieinteresētas būt Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Par to viņš paziņoja pēc piektdien Zviedrijas pilsētā Helsigborjā aizvadītās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes. 

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums nosūtīt uz Poliju 5000 amerikāņu karavīru uztverts gan ar atvieglojumu, gan apjukumu. Tikai pirms dažām dienām gan Pentagons, gan viceprezidents Džeimss Deivids Venss publiski pauda, ka aptur 4000 karavīru nosūtīšanu uz Poliju.

Lietuvas politiskie līderi, atsaucoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir pauduši gatavību sākt diskusijas par valsts konstitūcijas grozījumiem, lai atļautu kodolieroču izvietošanu valsts teritorijā.

Irānas augstākais līderis Modžtaba Hāmenejī izdevis direktīvu, ar kuru aizliedz bagātināto urānu sūtīt uz ārzemēm. Par to vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz diviem augsta ranga Irānas avotiem.

Lietuvas varasiestādes pēdējo dienu laikā īstenojušas operācijas pret cigarešu kontrabandas grupējumiem. Varasiestādes aizturējušas 27 cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar noziedzīgiem grupējumiem. Šie grupējumi, izmantojot meteoroloģiskos balonus, no Baltkrievijas nelikumīgi iesūtīja Lietuvā kontrabandas cigarešu kravas.

Maskava turpina izplatīt melīgus apgalvojumus par to, ka Baltijas valstis ļāvušas Ukrainai izmantot to gaisa telpu un teritoriju, lai veiktu dronu uzbrukumus Krievijai. Pieaugot dronu incidentu skaitam un Kremļa draudiem, daudzi sabiedrotie ir izteikuši atbalstu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, nosodot Krieviju par dezinformācijas un melu izplatīšanu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko atturēties no iesaistīšanās karā Krievijas pusē. 

Apelācijas tiesa ceturtdien anulējusi Turcijas lielākā opozīcijas spēka – Republikāņu tautas partijas (CHP) – 2023. gada kongresa balsojumu, kurā par partijas līderi ievēlēja populāro politiķi Ezgiru Ezelu.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukraina vismaz 158 reizes ir sekmīgi uzbrukusi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, vēsta Polijā bāzētais medijs «VotTak». 

Pēc Krievijas «Starlink» termināļu bloķēšanas Ukraina atkarojusi ievērojamu okupēto teritoriju, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes ziņojumu, vēsta aģentūra «Bloomberg».

«ASV Valsts departaments ir pieņēmis lēmumu par militāro preču pārdošanu Ukrainas valdībai, lai nodrošinātu »HAWK« raķešu sistēmas un ar to saistīto aprīkojumu. Kopējās izmaksas ir 108,1 miljons ASV dolāru,» oficiālā paziņojumā vēsta ASV ārlietu ministrija.

«Sabiedrības kritika saistībā ar dronu incidentiem Latvijā ir pilnībā saprotama, un politiskā līmenī ilgstoši ir vērojama neizdarība, kas ir jālabo. Jo pašreizējā situācijā problēmas redzamas valsts, nevis tikai armijas mērogā,» intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs Glens Grants.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis kritizējis Lielbritāniju saistībā ar tās šonedēļ pieņemto lēmumu atvieglot Krievijas naftai noteiktās sankcijas, atļaujot trešajās valstīs ražotas reaktīvo dzinēju degvielas un dīzeļdegvielas importu. 

Krievijas draudi Baltijas valstīm vairākās platformās un formātos, sabiedroto brīdinājumi par provokācijām un uzbrukumiem. Tas viss notiek laikā, kad Krievija ar Baltkrieviju veic kopīgus militāros manevrus. Tā ir gana veiksmīga kārtējā propagandas kampaņa pret Baltiju un visdrīzāk nekas vairāk, sarunā ar Latvijas Televīziju vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. 

Lietuvas austrumu rajonā Utenā ceturtdien pēcpusdienā izsūtīts brīdinājums par iespējamu dronu. Gaisā pacelti arī NATO iznīcinātāji.

Pēc vairākiem dronu incidentiem Baltijas valstīs Polija sola pastiprināt NATO gaisa patrulēšanu Igaunijā. Par to vizītē Tallinā paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs.

Tikai dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins šonedēļ ar sarkanā paklāja ceremoniju uzņēmis arī Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Divas šādas vizītes pēc kārtas ir tieši tas tēls, ko Pekina vēlas demonstrēt, – runāt ar visiem, bet nebūt atkarīgai ne no viena. 

Ukraina strādā pie lētu pārtvērējraķešu izveides, lai tiktu galā ar Krievijas uzbrukumos izmantotajiem «Šahed» droniem, norādījis Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Federovs, piebilstot, ka Ukraina jau testē dažus risinājumus. 

Čehijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Karels Rehka paziņojis, ka Ukrainas dalība NATO būtu «loģisks solis». Sarunā ar mediju «Politico» Rehka atzina, ka Ukrainas pievienošanās NATO nebūs vienkāršs process un prasīs politisku vienošanos, taču uzsvēra, ka aliansei būtu jātiecas uz šo mērķi. 

Ukraina turpina īsteno dronu triecienus dziļi Krievijas teritorijā. Pēdējo 24 stundu laikā notriekti 516 droni un trīs vadāmās aviācijas bumbas, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Ukrainas droni veikuši triecienu arī Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai, kur izcēlies plašs ugunsgrēks. Tiek ziņots, ka vairākas lidostas apturējušas darbu dronu apdraudējuma dēļ.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosinājis piešķirt Ukrainai asociētās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, liecina ceturtdien aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.

ASV pastiprina spiedienu uz komunistisko Kubu. Amerikāņi ir izvirzījuši kriminālapsūdzības bijušajam Kubas vadītājam Raulam Kastro saistībā ar divu civilo lidmašīnu notriekšanu pirms 30 gadiem. Tas nozīmē, ka 94 gadus vecajam Kastro būtu jāstājas ASV tiesas priekšā, bet maz ticams, ka Havana piekristu viņu izdot.

ASV ir atcēlušas sankcijas pret ANO īpašo ziņotāju par okupētajām palestīniešu teritorijām Frančesku Albanēzi, kura ir izteikusi asu kritiku Izraēlai par tās rīcību Gazas joslā un okupētajā Rietumkrastā.

Divi Krievijas iznīcinātāji aprīlī mēģināja pārtvert Lielbritānijas Gaisa spēku izlūkošanas lidmašīnu «Rivet Joint», kas atradās starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras.

Izraēlas parlamenta deputāti atbalstījuši valdošās koalīcijas priekšlikumu par parlamenta atlaišanu. Taču ideja par pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu vēl jāapstiprina trīs lasījumos.

ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka samazina ASV armijas brigāžu skaitu Eiropā no četrām līdz trim, atgriežoties pie 2021. gada apjoma. ASV nesūtīs uz Poliju 4000 karavīru, lai gan turpina apgalvot, ka Polija ir paraugpartnere un militārais atbalsts tādēļ nemazināsies. 

ASV varasiestādes trešdien izvirzījušas kriminālapsūdzības bijušajam Kubas prezidentam Raulam Kastro saistībā ar divu ASV civilo lidmašīnu notriekšanu 1996. gadā. 

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) veikt izvērtējumu par to, vai Slovākijas valdības rīcībā ir konstatējami būtiski Eiropas Savienības (ES) pamatvērtību pārkāpumu riski. 

NATO apspriež iespēju izveidot misiju, lai nodrošinātu komerciālo kuģu kustību caur Hormuza šaurumu, ja Irāna līdz jūlija sākumam neatcels šī jūras ceļa blokādi, vēsta laikraksts «The Telegraph». Apspriedes norisinās laikā, kad spriedze starp ASV un Irānu pēc aprīļa vidū panāktā pamiera atkal pieaug.

Pastāv iespēja, ka frontes līnija pagarināsies līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai jaunā virzienā, atzinis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Lai arī šobrīd nav novērotas jaunas militārās aktivitātes uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, Sirska ieskatā šāds variants jaunam Krievijas iebrukumam no Baltkrievijas puses Ukrainas ziemeļos «ir reāls».

Krāpnieki, izliekoties par likumīgiem zvanītājiem un rīkojoties ar galvenā grāmatveža starpniecību, no Igaunijas Mākslinieku asociācijas izkrāpa aptuveni 700 000 eiro. 

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena trešdien asi nosodīja Krievijas draudus Baltijas valstīm un uzsvēra, ka vēršanās pret vienu no ES dalībvalstīm uzskatāma par draudiem visām.